Valsts valodas pratēju vairāk nekā lietotāju
Kopš 1988. gada, kad latviešu valodai noteikts valsts valodas statuss, tās pratēju skaits mazākutautību vidū ir audzis četrkārt, sasniedzot 90%. Diemžēl joprojām ir apmēram 10%, kas latviski sazināties nevar, bet vēl daļa var, bet nerunā, liecina Latviešu valodas aģentūras (LVA) pētījums Valodas situācijā Latvijā: 2010–2015.
Latviešu valoda, kurā ir divi miljoni runātāju, ir 200 lielāko pasaulē lietoto valodu grupā. Tas nosaka arī tās stabilās konkurētspējas pozīcijas, kas atrodas pirmajā līmenī. Tas nozīmē, ka tajā runā visas paaudzes, ir valsts valodas statuss, ir stabila lingvistiskā likumdošana un darbojas vēl daudzi citi pozitīvi faktori, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, iepazīstinot deputātus ar pētījumu, akcentēja LVA direktors Jānis Valdmanis. Kā nozīmīgākos šā posma notikumus viņš atzīmēja, piemēram, referendumu par otras valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, Satversmes preambulas izstrādi un apstiprināšanu, vienota latviešu valodas centralizētā eksāmena ieviešanu, deputātu un valsts, pašvaldības amatpersonu valsts valodas prasmes pārbaudi.
LVA Valodas attīstības nodaļas vadītāja Inita Vītola uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji izceļas ar savu svešvalodu prasmi, proti, viņi zina vairāk svešvalodu nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES): 95% prot vēl kādu citu valodu bez savas dzimtās, kamēr ES šis skaitlis ir 54%, bet divas 54% (ES - 25%) un trīs 13% (ES - 10%). Kā liecina pētījums, kopš 2010. gada ir augusi arī mazākumtautību piederība ES (no 22% līdz 75%), Baltijai (no 14% līdz 30%) un savam reģionam (no 49% līdz 71%). Tajā pašā laikā par 5% sarukusi piederība Latvijai un nedaudz arī Krievijai. Augusi arī latviešu valodas prasme: 91% krievu un citu mazākumtautību pārstāvji apliecinājuši, ka var tajā sazināties (1988. gadā - vien 23%), no viņiem 44% tajā var runāt labi vai ļoti labi. Vislabākās zināšanas ir jaunākajai paaudzei (līdz 24 gadiem), viņi arī visvairāk to lieto saziņā ar draugiem un arī biežāk izmanto latviešu plašsaziņas līdzekļus - visvairāk internetu un televīziju. Zīmīgi, ka valodas prasmes labāk apguvuši tie krieviski runājošie skolēni, kas mācījušies divplūsmu skolās (ar latviešu un mazākumtautību programmām) - to Latvijā ir 51. Vēl daļa respondentu akcentējuši, ka kādu laiku apmeklējuši latviešu izglītības iestādi un tas palīdzējis valodas apguvē.
Iedzīvotāju dzimtā valoda visbiežāk atbilst nacionalitātei, savukārt krievu valodu kā dzimto valodu visbiežāk norādījuši ukraiņi, baltkrievi, poļi un citas mazākumtautības (Latvijā kopumā dzīvo vairāk nekā 160 dažādu tautību cilvēku). 2011. gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka 62,1% mājās lielākoties runā latviešu valodā, kamēr 37,2% krieviski un 0,7% kādā citā valodā. Vislielākais krievvalodīgo īpatsvars joprojām ir Latgalē - 59,9% un Rīgā - 49,2%.
Krieviski runājošie atzinuši, ka latviski visbiežāk sazinās tad, ja tā tiek uzrunāti. Arī tad, ja sarunu biedrs nesaprot krieviski, tāpat arī, ja vairākums klātesošo ir latvieši. Aptuveni puse aptaujāto atbildējuši, ka latviski komunicē arī valsts iestādēs. Diemžēl ir 10% valsts iestāžu, kur komunikācija notiek tikai krievu valodā, bet 12% - vairāk krieviski nekā latviski. Deputāts Raivis Dzintars vēlējās zināt, kas gan tās par vietām, kur vēl tā notiek, bet I. Vītola norādīja, ka tas nebijis aptaujas mērķis, tāpēc nevarot nosaukt šīs iestādes. Viens no klupšanas akmeņiem ir tas, ka latviešu valodas prasme gan uzlabojas, bet lietojums ne tik ātri. Tomēr neliels kāpums šajā ziņā ir jūtams. «Gribētos, lai valsts augstākās amatpersonas un ierēdņi publiski runātu tikai valsts valodā. Patlaban tā nenotiek,» teica J. Valdmanis.
LVA arī turpmāk akcentus liks uz sabiedrības izglītošanu, kā arī pievērsīs uzmanību latviešu valodas lomas stiprināšanai plašsaziņas līdzekļos - īpaši televīzijā. Daudz darāmā vēl bilingvālās izglītības kvalitātes uzlabošanā un valsts valodas apguves nodrošināšanā pirmsskolā. Tāpat valsts valodas lietojums vairāk jāsekmē reģionos, kur nav labvēlīgas lingvistiskās vides.