Piešķir naudu latviešu valodas mācībām Īrijas vidusskolās
Latviešu valodas mācību stundas Īrijas skolās – tā vairs nav utopija, bet gan realitāte. Jau divās skolās – Beauford College Navanā un St. Olivers Communicty College Droghedā – jau vairākus mēnešus notiek latviešu valodas mācību stundas, un progress pareizrakstībā jau esot jūtams.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros ir atbalstījis Īrijas latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) iesniegto projektu, kas paredz latviešu valodas apmācību Īrijas valsts vispārizglītojošajās skolās. Projekta ietvaros latviešu valodu māca divās Īrijas vidusskolās – Beaufort College Navanā un St. Olivers Community College skolēniem Droghedā. Beaufort College vidusskolēniem latviešu valodu apgūt palīdz skolotāja Dita Lasmane-Slišāne, savukārt Droghedā tā ir skolotāja Inga Tairova, Neatkarīgo informē projekta vadītāja, ĪLNP Izglītības nodaļas vadītāja Laima Ozola. Latviešu valodu māca jau vairākus mēnešus, un progress esot jūtams. «Uzsākot projektu, skolēniem bija ļoti daudz kļūdu pareizrakstībā, bet tagad to ir ievērojami mazāk. Piemēram, rudenī vārdu «lai» kāds skolnieks rakstīja kā «li», jo angļu valodā «i» izrunā kā «ai». Tagad vairs šādu kļūdu nav,» teic L. Ozola. Viņa norāda, ka pašlaik projekta ietvaros skolās latviešu valodu kā priekšmetu apgūst apmēram 20 skolēnu.
Navanas vidusskolas latviešu valodas skolotāja D. Lasmane-Slišāne portālam baltic-ireland.ie paudusi, ka latviešu valodas mācīšana Īrijas skolās ir pozitīvi vērtējama, jo bērns ātri aizmirst dzimto valodu, ja ikdienā mācības notiek citā valodā. «Šobrīd, strādājot ar vidusskolēniem te, Īrijā, esmu pārliecinājusies, ka skolēni, ja arī lieto latviešu valodu ikdienā, dara to nepareizi un bieži tulko burtiski no angļu valodas, tāpēc šīs mācības ir svarīgas, gan lai palīdzētu skolēniem sagatavoties latviešu valodas eksāmenam, gan lai saglabātu latviešu valodu to jauniešu vidū, kuri nedzīvo Latvijā,» teic skolotāja.
Minēto vidusskolu audzēkņiem Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansētā projekta ietvaros līdztekus tam, ka viņi labāk apgūs dzimto valodu un tādējādi saglabājot saikni ar tēvzemi, būs vēl divi ieguvumi – pirmkārt, nokārtojot latviešu valodas eksāmenu uz 80% vai 100%, paaugstinātos vidējā atzīme, kas dod priekšrocības tālākajā izglītībā, un, otrkārt, atgriežoties Latvijā (vienalga kādā vecumā), nebūtu jākārto eksāmens latviešu valodā.
Kā zināms, cilvēkiem, kuriem nav apliecinājums par latviešu valodas prasmi, atgriežoties Latvijā, jākārto latviešu valodas eksāmens. Latvijas likumdošana nosaka, ka valsts valodas prasmei ir nepieciešams dokumentāls apliecinājums. Latvijā kā apliecinājums valsts valodas prasmei tiek atzīts arī Īrijā iegūts vidusskolas diploms, kurā ir latviešu valodas eksāmena atzīme. Projektu ar mācību materiāliem atbalsta arī Latviešu valodas aģentūra.
«Es gribētu pateikt lielu paldies Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam par to, ka ĪLNP projekts tika atbalstīts. Zinot, pie cik durvīm klauvējām un neko nepanācām, beidzot ledus ir izkustējies! Tas ir liels ieguldījums gan latvietības saglabāšanā, gan arī reemigrācijas veicināšanā. Otra lieta, ko es gribētu teikt, būtu tas – ja nu arī Latvijas valdība kaut kad nobriedīs tādam solim, tad būtu vēlams izskatīt Polijas pieredzi, proti, rīkot Lieldienu brīvdienās intensīvos valodas apmācības kursus vairākās Īrijas pilsētās. Šobrīd varam priecāties, ka divu vidusskolu audzēkņiem tiks mācīta latviešu valoda, bet paliek ļoti daudzi, kuriem šīs iespējas nebūs, jo būtu naivi domāt, ka mācīt latviešu valodu ir iespējams visās Īrijas vidusskolās. Pirmkārt, šādam divu stundu darbam mēs neatradīsim pietiekami daudz skolotāju, un, otrkārt, ne visu skolu direktori tam piekritīs,» norāda L. Ozola.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka pirms diviem gadiem ĪLNP vērsās gan pie bijušiem izglītības ministriem, gan arī pie tobrīdējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska ar lūgumu rast iespēju norīkot darbā Dublinā izglītības atašeju, kura galvenais uzdevums būtu rast saikni ar vietējām izglītības iestādēm un strādāt, lai Īrijas skolu programmā latviešu valodu ieviestu kā atsevišķu priekšmetu. Taču šāds mudinājums dzirdīgas ausis neatrada. Iespējams, ka ideja par latviešu valodas mācīšanu Īrijas skolās tā arī paliktu utopija, ja pretim nenāktu Rīgas dome.