Pašlaik Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK iesniegtos parakstus par izglītību latviešu valodā. Savukārt par krievu valodu kā otru valsts valodu parakstus nodevuši pieci tūkstoši iedzīvotāju, un krievu valodas aizstāvji ir pārliecināti, ka līdz 9. maija Uzvaras svētkiem tiks savākti nepieciešamie 10 tūkstoši parakstu, lai rosinātu tālāko procedūru krievu valodas nostiprināšanai Satversmē. Tāpat drīz vien varētu sākties parakstu vākšana arī par grozījumiem Satversmē, nosakot pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.
Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) otrdien “Visu Latvijai!” (VL) līderi Raivis Dzintars un Imants Parādnieks iesnieguši vairāk nekā desmit tūkstošus parakstu par grozījumiem Satversmē, lai mācības skolās būtu tikai valsts valodā.
Neraugoties uz to, ka pēdējo mēnešu laikā sabiedrības lielāko uzmanību saista ekonomikas procesi, pašlaik saasinājies arī nacionālais jautājums. VL!–TB/LNNK organizētajai parakstu vākšanai par izglītības procesu tikai latviešu valodā sekojusi arī prokrieviski orientētu spēku rīkota parakstu vākšana ar mērķi atzīt krievu valodu par otru valsts valodu Latvijā.
Valsts prezidents Valdis Zatlers nākampiektdien plāno tikties ar Valsts valodas komisijas priekšsēdētāju Andreju Veisbergu, un viens no viņu sarunas tematiem būs arī Nacionālās apvienības iniciatīva pāriet uz mācībām valsts skolās tikai latviešu valodā.
EDSO augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Knuts Vollebeks neatbalsta Nacionālās apvienības priekšlikumu grozīt Satversmi, lai skolās pakāpeniski pārietu uz mācībām tikai latviešu valodā.
Parlamentāriešiem ir jāspēj sarunāties valsts valodā, taču deputāta Valērija Kravcova ("Saskaņas centrs") latviešu valodas prasmes trūkums ir atsevišķs gadījums, kura nozīmi nevajadzētu pārspīlēt, trešdien žurnālistiem norādīja EDSO augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Knuts Vollebeks.
No 10. Saeimā ievēlētajiem deputātiem četri sacījuši, ka valsts valodu prot vidēji, apmierinoši vai tikai sarunvalodas līmenī, taču, kā norāda Valsts valodas centra (VVC) valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis un bijusī VVC vadītāja, dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, problēmas ar latviešu valodu jaunajā darbā varētu būt daudz lielākam parlamentāriešu skaitam.
"Latviešu valodu nekad nevēlēsies apgūt tik daudz interesentu kā lielo tautu valodas: vācu, angļu, krievu, tomēr interese ir," stāsta Rietumungārijas universitātes lektore Lāsma Ģibiete.
Latvijas iedzīvotāji Eiropas Savienībā (ES) izceļas ar vislabākajām vienas svešvalodas zināšanām. Tā ir krievu valoda, kuru ideāli prot 54,7 procenti, bet labi – 24,7 procenti aptaujāto cilvēku, liecina Eiropas kopienu statistikas biroja Eurostat informācija.
Ja pašvaldības domē ievēlētais deputāts, kurš neprot valsts valodu, sešu mēnešu laikā nebūs to apguvis, tad ar tiesas spriedumu viņa mandātu varēs anulēt. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 15.septembrī, 3.lasījumam sagatavotie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā.
Tas ir skandāls, ja publiskajā telpā amatpersonai lūdz runāt krievu valodā, kaut arī viņš ir latvietis un ikdienā runā savā dzimtajā valodā, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.
Satiksmes ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) uzstāšanās televīzijas kanāla "TV5" raidījumā "Bez cenzūras" latviešu valodā nebija saskaņota iepriekš, tādēļ sinhrono tulkojumu nodrošināt nebija iespējams, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "TV5" direktors Mihaels Šeitelmans.
23.martā Ivana Franko Ļvovas Nacionālās universitātes Starptautisko attiecību fakultātē, pateicoties Latvijas vēstniecības Ukrainā un Latvijas Goda konsula Ļvovā Volodimira Garculas sniegtajam atbalstam, atklāja latviešu valodas studiju.
Šodien Valsts prezidenta paspārnē esošās Valsts valodas komisijas sēdē spriests par darbu pie elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojekta Saeimā, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt valsts valodas aizsardzību televīzijā un radio.
Apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) šodien nolēma sākt parakstus referendumam par izglītības ieviešanu valsts un pašvaldību finansētajās skolās tikai valsts valodā.
Latvijas skolās sāk ieviest jaunu latviešu valodas mācību grāmatu 10.klasēm, kurā līdzās standarta leksikas vārdu krājumam skolēniem tiek piedāvāts apgūt arī slengu un lamuvārdus un to nozīmi.
Turpinot darbu pie izglītības satura jautājumiem, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) sola pilnveidot latviešu valodas un literatūras izglītības saturu.