Latviešu valoda

Krievu mediju žurnālisti nacionālboļševiku Vladimiru Lindermanu izvirzījuši Maksa van der Stūla prēmijai par viņa cīņu, lai krievu valoda Latvijā kļūtu par valsts valodu, piektdien vēsta "Latvijas Avīze".

Var uzskatīt, ka sabiedrība ir atteikusies lemt gan par krievu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, gan par pabalstiem. Abos gadījumos tā ir attiecīgo referendumu rosinātāju izgāšanās. Nevis uzvara.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK Saeimā ir ieguvusi astoņus mandātus, kas nav devis iespēju iekļauties valdošajā koalīcijā. Taču arī raudāt nav pamata, jo, lai arī pie lielās siles viņus nelaida, gan jau ka nacionālkonservatīvo jaunajiem līderiem – Raivim Dzintaram, Imantam Parādniekam un citiem – ir gluži labi iepaticies tērpties tautas priekšstāvja drānās, parādīties televīzijas zilajos ekrānos, regulāri saņemt deputāta algu un tas, ka viņus uzrunā par kungiem.

Tā kā Dzimtās valodas pasākums saistāms ar izmaiņām Satversmē (otra valsts valoda), tas šķiet diezgan bezcerīgs. Šai idejai pietrūks potenciāla. Taču arī VL!TB/LNNK idejas panākums nozīmēs to, ka mācības latviešu valodā kļūst iespējamas visās valsts skolās, bet sabiedrības integrācija – neiespējama.

Tiesībsargs Juris Jansons otrdien uzsvēris, ka jautājums par mācību valodu skolās un otru valsts valodu ir pilsoņiem izlemjami jautājumi.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 12.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz kārtību, kādā varēs pārbaudīt deputātu valodas prasmes, kā arī deputātus izslēgt no Saeimas, ja viņu valsts valodas prasmes nebūs pietiekamas.

Parakstu vākšana par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē sāksies 11. maijā, taču pašlaik skeptiski tiek vērtēta iespēja panākt, ka skolās mācības tiešām notiks tikai latviešu valodā. Tautas – gan latviešu, gan cittautiešu – tracināšana tiek dēvēta pat par provokatīvu.

Pašlaik Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK iesniegtos parakstus par izglītību latviešu valodā. Savukārt par krievu valodu kā otru valsts valodu parakstus nodevuši pieci tūkstoši iedzīvotāju, un krievu valodas aizstāvji ir pārliecināti, ka līdz 9. maija Uzvaras svētkiem tiks savākti nepieciešamie 10 tūkstoši parakstu, lai rosinātu tālāko procedūru krievu valodas nostiprināšanai Satversmē. Tāpat drīz vien varētu sākties parakstu vākšana arī par grozījumiem Satversmē, nosakot pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) otrdien “Visu Latvijai!” (VL) līderi Raivis Dzintars un Imants Parādnieks iesnieguši vairāk nekā desmit tūkstošus parakstu par grozījumiem Satversmē, lai mācības skolās būtu tikai valsts valodā.

Neraugoties uz to, ka pēdējo mēnešu laikā sabiedrības lielāko uzmanību saista ekonomikas procesi, pašlaik saasinājies arī nacionālais jautājums. VL!–TB/LNNK organizētajai parakstu vākšanai par izglītības procesu tikai latviešu valodā sekojusi arī prokrieviski orientētu spēku rīkota parakstu vākšana ar mērķi atzīt krievu valodu par otru valsts valodu Latvijā.

Valsts prezidents Valdis Zatlers nākampiektdien plāno tikties ar Valsts valodas komisijas priekšsēdētāju Andreju Veisbergu, un viens no viņu sarunas tematiem būs arī Nacionālās apvienības iniciatīva pāriet uz mācībām valsts skolās tikai latviešu valodā.

EDSO augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Knuts Vollebeks neatbalsta Nacionālās apvienības priekšlikumu grozīt Satversmi, lai skolās pakāpeniski pārietu uz mācībām tikai latviešu valodā.

Parlamentāriešiem ir jāspēj sarunāties valsts valodā, taču deputāta Valērija Kravcova ("Saskaņas centrs") latviešu valodas prasmes trūkums ir atsevišķs gadījums, kura nozīmi nevajadzētu pārspīlēt, trešdien žurnālistiem norādīja EDSO augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Knuts Vollebeks.

No 10. Saeimā ievēlētajiem deputātiem četri sacījuši, ka valsts valodu prot vidēji, apmierinoši vai tikai sarunvalodas līmenī, taču, kā norāda Valsts valodas centra (VVC) valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis un bijusī VVC vadītāja, dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, problēmas ar latviešu valodu jaunajā darbā varētu būt daudz lielākam parlamentāriešu skaitam.

"Latviešu valodu nekad nevēlēsies apgūt tik daudz interesentu kā lielo tautu valodas: vācu, angļu, krievu, tomēr interese ir," stāsta Rietumungārijas universitātes lektore Lāsma Ģibiete.

Latvijas iedzīvotāji Eiropas Savienībā (ES) izceļas ar vislabākajām vienas svešvalodas zināšanām. Tā ir krievu valoda, kuru ideāli prot 54,7 procenti, bet labi – 24,7 procenti aptaujāto cilvēku, liecina Eiropas kopienu statistikas biroja Eurostat informācija.

Ja pašvaldības domē ievēlētais deputāts, kurš neprot valsts valodu, sešu mēnešu laikā nebūs to apguvis, tad ar tiesas spriedumu viņa mandātu varēs anulēt. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 15.septembrī, 3.lasījumam sagatavotie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā.

Tas ir skandāls, ja publiskajā telpā amatpersonai lūdz runāt krievu valodā, kaut arī viņš ir latvietis un ikdienā runā savā dzimtajā valodā, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.

Satiksmes ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) uzstāšanās televīzijas kanāla "TV5" raidījumā "Bez cenzūras" latviešu valodā nebija saskaņota iepriekš, tādēļ sinhrono tulkojumu nodrošināt nebija iespējams, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "TV5" direktors Mihaels Šeitelmans.

23.martā Ivana Franko Ļvovas Nacionālās universitātes Starptautisko attiecību fakultātē, pateicoties Latvijas vēstniecības Ukrainā un Latvijas Goda konsula Ļvovā Volodimira Garculas sniegtajam atbalstam, atklāja latviešu valodas studiju.