Latvijā nepieciešams paplašināt valsts valodas apguves iespējas, šodien pēc viesošanās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja šodien akceptēja grozījumus Rīgas pilsētas budžetā. Izglītības, kultūras un sporta jomā kopumā nepieciešams papildus 1 247 788 latu liels finansējums.
Kaut arī referendumu par otru valsts valodu organizējusī Vladimira Lindermana biedrība Dzimtā valoda Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegusi gada pārskatu par biedrības iztērētajām finansēm, Drošības policija joprojām uzskata, ka referenduma organizācijas finansēšanā piesaistīti neskaidras izcelsmes līdzekļi.
Doma, ka ar laiku latviešu valoda varētu kļūt par vienīgo arī visos bērnudārzos, šonedēļ tika skatīta arī koalīcijas padomē. Lai gan tā šobrīd ir atzīta par «diezgan zaļu» ideju, tomēr tā ir piedzīvojusi virzību uz Izglītības un zinātnes ministriju, kam būs jānāk klajā ar ekspertu vērtējumu. Tādēļ LNT raidījums «Top10» svētdien skaidroja, ko tas nozīmētu mazajiem bērniem, viņu vecākiem un vecvecākiem, kā arī pedagogiem.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) par tautas nobalsošanu saņēmusi vairākas sūdzības, kuras saistītas ar pretvalstiska likumprojekta virzīšanu tālākai izskatīšanai un ar grūtībām atrast vēlēšanu iecirkni.
„Latvijā ir iestājusies krīze nacionālajās attiecībās. Tā ir dziļa krīze, būtiski dziļāka par to, kas bija pirms 10, 15 vai 20 gadiem. Politiķi turpina sacensties sabiedrības dalīšanā un kacināšanā un rīkojas ārkārtīgi bezatbildīgi. Tas novedīs pie ļoti bēdīgām sekām,” komentējot referenduma par valsts valodu rezultātus, sacīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Šonedēļ Daugavpils domes priekšsēdētājas pirmais vietnieks Vitālijs Azarevičs uz sanāksmi pulcēja Izglītības pārvaldes vadību un speciālistus, Finanšu nodaļas vadību, lai runātu par iespēju pilsētā organizēt bezmaksas latviešu valodas kursus.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 18.februārī notikušās tautas nobalsošanas par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu rezultātus. Satversmes grozījumi paredzēja noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu.
Kopumā 39 763 Lavijas pilsoņi ārvalstīs piedalījās 18.februāra Tautas nobalsošanā par Grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Provizoriski pret balsojuši ir 31461 (79,24%), bet par 8163 (20,56%) vēlētāju.
Starptautiskās Dzimtās valodas dienas ietvaros, 16.februārī, Eiropas Savienības mājā pulcējās 117 Latviešu valodas aģentūras organizētā radošo darbu konkursa "Starp tevi un mani ir valoda" dalībnieku no visas Latvijas.
Tiem cilvēkiem, kuri nespēj pieņemt Latviju kā nacionālu valsti un cer uz Lielkrievijas atjaunošanos, būtu jāpalīdz atrast vietu ārpus valsts, kur viņi justos laimīgāki, uzskata nacionālās apvienības "Visu Latvijai- Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķis Imants Parādnieks.
"18.februārī notikušajā tautas nobalsošanā Latvijas pilsoņi ir izteikuši pārliecinošu atbalstu vienai valsts valodai Latvijā. Referenduma par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē rezultāti un aktīvā pilsoņu līdzdalība apliecina pārliecību par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nepieciešamību, kas kalpo kā saliedētas un atvērtas sabiedrības attīstības platforma," uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Tautas nobalsošana apliecina ikviena pienākumu rūpēties gan par latviešu valodas nostiprināšanu, gan visu Latvijas cilvēku labāku izpratni par mūsu valsts pastāvēšanas jēgu un sabiedrības kopīgām vērtībām, norāda partija "Vienotība".
Referenduma rezultāts ir pilsoņu vairākuma atbalsts latviskai Latvijai, kas vienmēr ir bijis un būs Nacionālās apvienības (NA) galvenais mērķis. Par latvisku Latviju balsojuši arī cittautieši, tādējādi apliecinot, ka šis mērķis nekādā veidā nenonāk pretrunā ar Latvijas mazākumtautību interesēm.
"Pārliecinošs vairākums Latvijas pilsoņu ir pauduši viennozīmīgu atbalstu Latvijas konstitūcijas vērtībai – valsts valodai. Pateicos visiem, kas iestājās par valsts valodu un par Latviju kā vienīgo valsti pasaulē, kur latviešu valodai, tautas tradīcijām, visam latviskajam ir iespēja pastāvēt, attīstīties un vienot visus, kas ir šīs valsts patiesie patrioti," dienu pēc referenduma norāda Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Saskaitot balsis visos 1035 vēlēšanu iecirkņos pret Satversmes grozījumiem un pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti.
Lai izrādītu savu atbalstu latviešu valodai, iedzīvotāji tiek aicināti piespraust lentītes Latvijas karoga krāsās pie sava un savu tuvāko apģērba, atgādinot par pilsoņa pienākumu sestdien, 18.februārī, doties uz referendumu.
Galvenie impulsi divvalodības referendumam, kas Latvijā notiks sestdien, nākuši no Krievijas, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "100.pants" sacīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.