Starptautiskās Dzimtās valodas dienas ietvaros, 16.februārī, Eiropas Savienības mājā pulcējās 117 Latviešu valodas aģentūras organizētā radošo darbu konkursa "Starp tevi un mani ir valoda" dalībnieku no visas Latvijas.
Tiem cilvēkiem, kuri nespēj pieņemt Latviju kā nacionālu valsti un cer uz Lielkrievijas atjaunošanos, būtu jāpalīdz atrast vietu ārpus valsts, kur viņi justos laimīgāki, uzskata nacionālās apvienības "Visu Latvijai- Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķis Imants Parādnieks.
"18.februārī notikušajā tautas nobalsošanā Latvijas pilsoņi ir izteikuši pārliecinošu atbalstu vienai valsts valodai Latvijā. Referenduma par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē rezultāti un aktīvā pilsoņu līdzdalība apliecina pārliecību par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nepieciešamību, kas kalpo kā saliedētas un atvērtas sabiedrības attīstības platforma," uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Tautas nobalsošana apliecina ikviena pienākumu rūpēties gan par latviešu valodas nostiprināšanu, gan visu Latvijas cilvēku labāku izpratni par mūsu valsts pastāvēšanas jēgu un sabiedrības kopīgām vērtībām, norāda partija "Vienotība".
Referenduma rezultāts ir pilsoņu vairākuma atbalsts latviskai Latvijai, kas vienmēr ir bijis un būs Nacionālās apvienības (NA) galvenais mērķis. Par latvisku Latviju balsojuši arī cittautieši, tādējādi apliecinot, ka šis mērķis nekādā veidā nenonāk pretrunā ar Latvijas mazākumtautību interesēm.
"Pārliecinošs vairākums Latvijas pilsoņu ir pauduši viennozīmīgu atbalstu Latvijas konstitūcijas vērtībai – valsts valodai. Pateicos visiem, kas iestājās par valsts valodu un par Latviju kā vienīgo valsti pasaulē, kur latviešu valodai, tautas tradīcijām, visam latviskajam ir iespēja pastāvēt, attīstīties un vienot visus, kas ir šīs valsts patiesie patrioti," dienu pēc referenduma norāda Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Saskaitot balsis visos 1035 vēlēšanu iecirkņos pret Satversmes grozījumiem un pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti.
Lai izrādītu savu atbalstu latviešu valodai, iedzīvotāji tiek aicināti piespraust lentītes Latvijas karoga krāsās pie sava un savu tuvāko apģērba, atgādinot par pilsoņa pienākumu sestdien, 18.februārī, doties uz referendumu.
Galvenie impulsi divvalodības referendumam, kas Latvijā notiks sestdien, nākuši no Krievijas, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "100.pants" sacīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Mācītājs Juris Rubenis sācis rakstīt uzmetumu “Labas gribas manifestam”, kas aicinās uz izlīgumu visu tautību cilvēkus Latvijā. TV 3 raidījumā “Nekā Personīga” Rubenis mudina atteikties no egocentriskiem mēģinājumiem ar vēstures faktiem pierādīt, kura no tautām vairāk cietusi.
Kopš atklāts Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informatīvais tālrunis, tuvojoties tautas nobalsošanai par oficiālu divvalodību Latvijā, saņemti jau vairāk nekā tūkstoš zvanu, informēja komisijas preses sekretāre Kristīne Bērziņa.
Nacionālā apvienība (NA) pirmsreferenduma kampaņas pasākumiem plāno izmantot vairāk nekā 20 tūkstošus latu, savukārt "Vienotība", kas arī pirms referenduma izvērš kampaņu, pagaidām izdevumu apmēru neatklāj.
Latvijas Cilvēktiesību centrs (LCC) uzskata, ka politiķiem ir jādod skaidrs signāls, ka latviešu valoda pašlaik nav apdraudēta un situācija nav salīdzināma ar 90.gadiem, tā nedēļu pirms tautas nobalsošanas par Satversmes grozījumiem, kas paredz Latvijā ieviest divvalodību, uzsvēra centra direktore Anhelita Kamenska.
Jau otrajā dienā pēc pieteikšanās izsludināšanas bija nokomplektētas visas apmācības grupas Rīgas domes finansētajā projektā "Latviešu valodas apguves kursu organizēšana un īstenošana Rīgas iedzīvotājiem".
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments informē, ka jau otrajā dienā pēc pieteikšanās izsludināšanas jau ir nokomplektētas visas bezmaksas latviešu valodas apmācības grupas, tāpēc izglītības iestādes pārtrauc iedzīvotāju pieteikumu pieņemšanu.
Tieši desmit dienu pirms referenduma par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, tiks atvērti vēlēšanu iecirkņi.
Pēc referenduma par valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai jārīko plašas diskusijas un forums, lai raudzītu samazināt stereotipus un aizspriedumus etniskos jautājumos, sacīja "Saskaņas centra" (SC) frakcijas vadītājs Valērijs Agešins.
Valsts prezidents Andris Bērziņš ir mainījis savu nostāju un piedalīsies 18.februārī gaidāmajā tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Valsts prezidents Andris Bērziņš līdz 18.februārim saistībā ar gaidāmo referendumu komentārus vairs neplāno sniegt, jo par šo jautājumu ir ļoti saasināti un polarizēti viedokļi, informēja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.