Kultūras ministrija (KM) izsludinājusi 42 000 eiro vērtu konkursu sabiedrības izglītošanai par Latvijas valstiskuma veidošanos un attīstību, liecina informācija KM tīmekļvietnē.
Kultūras ministrija (KM) ir lūgusi Muzeju padomei, cik vien ātri iespējams, sagatavot un iesniegt ministrijā grozījumus Muzeju likumā, norāda KM Sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Nepieciešams izveidot konsultatīvo padomi, ar kuru, demontējot padomju režīmu slavinošus objektus, atbildīgai personai būtu iespējams konsultēties, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē piedāvāja Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons.
Kultūras ministrija (KM) valdību aicinās no 1.marta atcelt tās šobrīd spēkā esošās specifiskās drošības prasības publisku pasākumu norisei, amatiermākslas kolektīvu darbībai un kultūrvietu darbībai un apmeklēšanai, kurām nav izšķirošas nozīmes no epidemioloģiskas drošības viedokļa.
Pēc ārkārtējās situācijas beigām ir būtiski veikt racionālu ierobežojumu mīkstināšanu, lai nozare spētu atsākt pēc iespējas pilnvērtīgāku ikdienas procesu virzībā uz Dziesmu un deju svētkiem 2023.gadā, svētku padomes sēdē norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Latvijas sabiedrībā joprojām visaugstāko konflikta potenciālu saglabā padomju okupācijas un Otrā pasaules kara tēmas, jo latviski un krieviski runājošo iedzīvotāju vidū vērojamas nozīmīgas atšķirības attieksmē pret šiem vēstures notikumiem, kas veicina atšķirīgus priekšstatus par Latvijas valstiskuma pamatiem un ģeopolitisko orientāciju, vērtē Kultūras ministrija (KM).
Kultūras ministrija ir gatava pārskatīt ierobežojumus pasākumiem bez norādītām sēdvietām un pasākumiem ārpus telpām pēc "lokdauna", pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes atzina kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Kultūras ministrija (KM) plāno tērēt 20 000 eiro gadā sabiedrības izglītošanai par ebreju holokausta notikumiem Otrā pasaules kara laikā, tostarp par Rīgas geto izveidi.
Pēc valsts kultūras iestāžu un kapitālsabiedrību - arhīva, bibliotēku, muzeju, teātru, koncertorganizāciju un kultūras augstskolu - vadības apkopotās un sniegtās informācijas, Kultūras ministrijas (KM) padotībā esošajās struktūrvienībās vakcinācijas pret Covid-19 aptvere sasniedz jau 76% līdz 100%, informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Nākamgad algu palielinājumam valsts kultūras iestādēs Kultūras ministrija (KM) novirzīs astoņus miljonus eiro, kas ļaus 4278 darbiniekiem palielināt līdzšinējo vidējo mēnešalgu līdz 1040 eiro bruto, pietuvinot kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam, informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Valdībā apstiprinātie Kultūras ministrijas (KM) prioritārie pasākumi nākamā gada valsts budžeta palielināšanai kultūras, sabiedrības integrācijas un mediju jomās ļaus būtisku papildu finansējumu - astoņus miljonus eiro - piešķirt valsts kultūras iestāžu 4278 darbinieku līdzšinējo vidējo mēnešalgu palielināšanai līdz 1040 eiro bruto.
Kopumā nākamā gada valsts budžeta izstrādes procesā prioritārajiem pasākumiem nozarē Kultūras ministrija (KM) pieprasījusi papildu 49,6 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) šogad virzot jautājumu valdībā par piemaksām pedagogiem, kas nodrošina attālinātā izglītības procesa norisi, KM turpinās uzstāt uz piemaksu nodrošināšanu arī profesionālās ievirzes pedagogiem pašvaldību un privātajās kultūrizglītības skolās, norādīja KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Kultūras ministrijas (KM) paspārnē sekmīgi īstenots vēl viens Eiropas Savienības (ES) atbalstīts projekts - platforma "Hugo.lv" - , kas nozīmes un vēriena ziņā ir pārsniedzis kultūras nozares robežas un aptver visu valsts pārvaldi, atklājot diskusiju "Mūsdienīga un inovatīva saziņa ar valsts pārvaldi", pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) radošo personu nodarbinātības programmai Kultūras ministrija (KM) radusi papildu 143 908 eiro, tai pārdalot Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros nenotikušo klātienes norišu finansējumu.
Vārdu karos par koncertzāli Elizabetes ielā 2 tur jau esošas ēkas aizstāvji sauc koncertzāles celtniecību par esošās ēkas slepkavību. Koncertzāles projekta bīdītāji cenšas pārsaukt koncertzāles celtniecību par Rīgas kanālmalas zaļās jostas attīstīšanu, kuras dēļ vienu betona klucīti pārtaisīs par savādāku klucīti. Vai tiešām sabiedrībai jābāž savs deguns tādos sīkumos?