Krīze

Valdības krīzes laika lēmumu pieņemšanas un milzīgu summu tērēšanas necaurspīdīgums, kā arī konkrētības un skaidru kritēriju trūkums uzņēmējos vieš bažas par līdzekļu negodprātīgu sadalīšanu un izsaimniekošanu. Lai šīs bažas kliedētu, Latvijas Zemnieku savienības Uzņēmēju padome (LZS UP) pieprasa detalizētu atskaiti par krīzes novēršanai paredzēto četru miljardu eiro izlietošanu. Neraugoties uz neskaitāmiem valdības locekļu publiskiem paziņojumiem, joprojām nav skaidrības par daudziem uzņēmējus uztraucošiem jautājumiem, uz kuriem prasām konkrētas atbildes.  

Opozīcijas deputāti sagatavojuši priekšlikumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumiem, lai palielinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā.

Astrologs Kristaps Banķis sociālajā tīklā facebook publicējis ierakstu, kurā prognozē, kāda būs nākamā krīze.

Darbs attālināti apliecinājis, ka uz daudzām funkcijām valsts pārvaldē var ieekonomēt, tāpēc pēc krīzes varētu sekot štatu samazināšana, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Latvijai no 500 miljardu eiro lielās Eiropas Savienības (ES) līmeņa finansiālās palīdzības paketes Covid-19 seku mazināšanai būs pieejami trīs dažādi finanšu instrumenti, informē Finanšu ministrija (FM).

Valsts prezidents Egils Levits, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ir vienisprātis, ka paralēli medicīnas un sabiedrības veselības drošības jautājumiem ir aktīvi jāplāno ekonomiskas stabilizēšana un augšupeja pēc krīzes gan nacionālā, gan visas Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Ceturtdien, 9.aprīlī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē lems par atvieglotiem nosacījumiem ziedojumu veikšanai krīzes situācijā.

Šobrīd visaktīvāk ar dezinformāciju nodarbojas Krievija un Ķīna, intervijā Latvijas Radio sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" direktors Jānis Sārts.

Marts kļuvis par pirmo mēnesi pēc daudziem gadiem, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) spējis ievākt mazāku naudas summu nekā tajā pašā mēnesī pirms gada.

Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar Covid-19 ir strauji augusi, bet vienlaikus reklāmas ieņēmumi, kas ir mediju galvenais ienākumu avots, strauji krīt, tāpēc nesaņemot atbalstu, lielu daļu mediju no slēgšanas šķir viens solis, kas nozīmē, ka bez uzticamas informācijas paliks būtiska sabiedrības daļa, teikts Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) aicinājumā valdībai, uzņēmējiem un sabiedrībai.

Atšķirībā no viesnīcām, pasažieru pārvadātājiem un izklaides biznesiem, kam Covid-19 krīzes dēļ darbību nācās pārtraukt teju vienā dienā, ražotāji vairākās nozarēs vēl turas un rūpnīcas nav slēguši. Tomēr ražošanā ar katru nedēļu arvien asāk izjūt piegādātāju un klientu darbības apturēšanu, šovakar vēsta LTV raidījums "de facto".

Par to, kādas ir vīrusa Covid-19 epidēmijas patiesās sekas Latvijā, mēs vēl tikai uzzināsim. Publiski tiek stāstīts, kādu atbalstu valdība sniedz un sniegs uzņēmumiem, nozarēm, atsevišķiem iedzīvotājiem. Tie ir tikai abstrakti skaitļi. Neatkarīgā jautāja cilvēkiem, kā viņi uz savas ādas izjūt sekas, kas jau iestājušās? Ko viņi dara, kā jūtas, par ko pārdzīvo?

Covid-19 pandēmijas tiešos krīzes pārvarēšanas pasākumus pamatā finansēs no valsts budžeta, bet pēc krīzes ekonomika tiks stimulēta ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, trešdien lēmusi finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

 Valsts nodrošinās mērķdotāciju daļējai pašvaldību izdevumu segšanai par izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā, informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Egils Zariņš.

Šī brīža ārkārtējā situācija pieprasa valdības atbalstu Latvijas medijiem, uzsver Valsts prezidents Egils Levits.

Uzņēmēja un skaistumkonkursu dalībniece Viktorija Brovuna arī krīzes apstākļos neļaujas izmisumam, bet gan pārorientējusi biznesu, kā šajos apstākļos izdzīvot viņas vadītajam Vecrīgas restorānam «Felicita». Tāpat viņa gatavojas skaistumkonkursam Krievijā, kurā aicināta būt kā neatkarīga žūrijas eksperte.

Vakar valdībā pieņemtie lēmumi par dīkstāves pabalstiem uzņēmumiem ir tikai sākums, un tiks vērtētas atbalsta pasākumu paplašināšanas iespējas, šorīt LTV "Rīta panorāmā" sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Covid-19 ekonomiskai ietekmei pakļautajās nozarēs pēc datiem uz šā gada janvāri strādāja aptuveni 150 tūkstoši cilvēku. Un Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka trešdaļa no viņiem saņēmuši atlīdzību, kas bijusi mazāka par minimālo algu valstī – 430 eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicina Saeimu un Ministru kabinetu steidzami pilnveidot krīzes vadības modeli un rīkoties tālredzīgāk.

Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro atļaujas strādāt ar valsts noslēpumu saturošu informāciju zaudēšanas radītie satricinājumi valdībā bijuši īslaicīgi. Partijas KPV LV virzītais viņa pēctecis ir pieņemams teju visiem koalīcijas partneriem.