Covid-19 pandēmijas tiešos krīzes pārvarēšanas pasākumus pamatā finansēs no valsts budžeta, bet pēc krīzes ekonomika tiks stimulēta ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, trešdien lēmusi finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.
Valsts nodrošinās mērķdotāciju daļējai pašvaldību izdevumu segšanai par izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā, informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Egils Zariņš.
Uzņēmēja un skaistumkonkursu dalībniece Viktorija Brovuna arī krīzes apstākļos neļaujas izmisumam, bet gan pārorientējusi biznesu, kā šajos apstākļos izdzīvot viņas vadītajam Vecrīgas restorānam «Felicita». Tāpat viņa gatavojas skaistumkonkursam Krievijā, kurā aicināta būt kā neatkarīga žūrijas eksperte.
Vakar valdībā pieņemtie lēmumi par dīkstāves pabalstiem uzņēmumiem ir tikai sākums, un tiks vērtētas atbalsta pasākumu paplašināšanas iespējas, šorīt LTV "Rīta panorāmā" sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Covid-19 ekonomiskai ietekmei pakļautajās nozarēs pēc datiem uz šā gada janvāri strādāja aptuveni 150 tūkstoši cilvēku. Un Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka trešdaļa no viņiem saņēmuši atlīdzību, kas bijusi mazāka par minimālo algu valstī – 430 eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicina Saeimu un Ministru kabinetu steidzami pilnveidot krīzes vadības modeli un rīkoties tālredzīgāk.
Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro atļaujas strādāt ar valsts noslēpumu saturošu informāciju zaudēšanas radītie satricinājumi valdībā bijuši īslaicīgi. Partijas KPV LV virzītais viņa pēctecis ir pieņemams teju visiem koalīcijas partneriem.
Rīgas dome aicina iedzīvotājus neskaidrību gadījumā par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbību krīzes apstākļos zvanīt uz Apmeklētāju pieņemšanas centra (APC) bezmaksas informatīvo tālruni 8000 0800 vai rakstīt uz e-pasta adresi apc@riga.lv.
Patlaban ne pasaulei, ne Latvijai nedraud tāda ekonomiskā krīze kā pirms desmit gadiem, turklāt šobrīd ir runa tikai par ekonomikas bremzēšanos, nevis par krīzi, uzsvēra Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) izstrādās jaunu plānu rīcībām ārkārtas situācijām, lai turpmāk nodrošinātu maksimāli saskaņotu dažādu dienestu darbību krīzes situācijās, pastāstīja PSKUS sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Podniece.
Ekonomikas analītiķi brīdina par ekonomiskās krīzes tuvošanās iespējamību tuvākajos divos gados. Mums svaigā atmiņā palikusi krīze pirms desmit gadiem, tāpēc bažas par ekonomikas ievainojamību atgriezušās. Vai brīdinājuma signālus debesīs pamanījuši arī astrologi?
Pašlaik ir izveidojusies uzticības krīze Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda partiju apvienības "Attīstībai/Par" (AP) viens no līderiem Daniels Pavļuts.
Apmēram 24% Venecuēlas iedzīvotāju – septiņiem miljoniem cilvēku – ir steidzami nepieciešama humānā palīdzība, konstatēts ANO iekšējā ziņojumā, kas liecina par aizvien biežāku saslimšanu un nepietiekamu uzturu, pasliktinoties dzīves apstākļiem valstī.
Tikai mieru. Nekādas krīzes nav, un tādu arī neviens nesola. Taču kaimiņvalsts Igaunijas varasiestāžu mudinājums iedzīvotājiem nodrošināties krīzes gadījumam radījis vēlmi ielūkoties arī pašmāju dokumentos, kas nosaka iedzīvotāju rīcību krīzes gadījumā. Un tie paredz līdzīgu aicinājumu kā Igaunijā.
Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) 7.decembrī aicinājusi Saeimas politisko spēku frakciju vadītājus uz tikšanos, lai informētu par iespējamo ārkārtas situāciju veselības aprūpes nozarē no nākamā gada 1.janvāra, kad likuma grozījumi paredz ieviest būtiskus mediķu virsstundu darba ierobežojumus, informēja Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Pašlaik ekonomikas struktūra Latvijā un pasaulē ir krasi atšķirīga, un nav pamata sagaidīt līdzīga smaguma ekonomiskās krīzes atkārtošanos kā 2008.gadā, atzina Finanšu ministrijas (FM) Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece Ieva Vēja.