krīze

Teju puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju ar šodienas zināšanām būtu pagātnē aktīvāk veidojuši uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem, atklāj Luminor veiktās aptaujas* rezultāti. Tas nozīmē, ka uzkrājumu nozīmi cilvēki visbiežāk novērtē tikai krīzes situācijās, bet ikdienā par to bieži vien nepadomā.

Saistībā ar Covid-19 krīzi Latvijā nepieciešams skaidrs rīcības plāns ekonomikas uzturēšanai tuvākajam laikam un arī ilgtermiņam, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ārvalstu investoru padomes  Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Ēdināšanas uzņēmuma "Lido" darbinieki ir sašutuši - par darbu martā šomēnes saņēmuši vien simt eiro lielu atalgojumu, vēsta raidījums "Bez Tabu".

Valdība meklēs iespējas uzlabot dīkstāves pabalstu sistēmu, šorīt LTV "Rīta panorāmā" solīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Vairākus gadus Igaunijas bijusī pirmā lēdija Evelīna Ilvesa nodarbojās ar uzņēmējdarbību, taču tagad viņa savā blogā "Toidutare" raksta, ka Covid-19 krīzes dēļ viņai nāksies krasi mainīt savu dzīvi, vēsta "limon.postimees.ee".

Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, krīzes pabalsti Covid-19 pandēmijas dēļ būs nepieciešami vismaz 18 000 Latvijas iedzīvotāju. Pašlaik sociālā situācija nav tik smaga, kā to varēja gaidīt, tomēr tā jau pavisam drīz varētu mainīties, jo pieredze rāda, ka sociālās sekas ekonomiskai vai šajā gadījumā ar pandēmiju saistītajai krīzei seko vēlāk.

Valdības krīzes laika lēmumu pieņemšanas un milzīgu summu tērēšanas necaurspīdīgums, kā arī konkrētības un skaidru kritēriju trūkums uzņēmējos vieš bažas par līdzekļu negodprātīgu sadalīšanu un izsaimniekošanu. Lai šīs bažas kliedētu, Latvijas Zemnieku savienības Uzņēmēju padome (LZS UP) pieprasa detalizētu atskaiti par krīzes novēršanai paredzēto četru miljardu eiro izlietošanu. Neraugoties uz neskaitāmiem valdības locekļu publiskiem paziņojumiem, joprojām nav skaidrības par daudziem uzņēmējus uztraucošiem jautājumiem, uz kuriem prasām konkrētas atbildes.  

Opozīcijas deputāti sagatavojuši priekšlikumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumiem, lai palielinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā.

Astrologs Kristaps Banķis sociālajā tīklā facebook publicējis ierakstu, kurā prognozē, kāda būs nākamā krīze.

Darbs attālināti apliecinājis, ka uz daudzām funkcijām valsts pārvaldē var ieekonomēt, tāpēc pēc krīzes varētu sekot štatu samazināšana, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Latvijai no 500 miljardu eiro lielās Eiropas Savienības (ES) līmeņa finansiālās palīdzības paketes Covid-19 seku mazināšanai būs pieejami trīs dažādi finanšu instrumenti, informē Finanšu ministrija (FM).

Valsts prezidents Egils Levits, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ir vienisprātis, ka paralēli medicīnas un sabiedrības veselības drošības jautājumiem ir aktīvi jāplāno ekonomiskas stabilizēšana un augšupeja pēc krīzes gan nacionālā, gan visas Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Ceturtdien, 9.aprīlī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē lems par atvieglotiem nosacījumiem ziedojumu veikšanai krīzes situācijā.

Šobrīd visaktīvāk ar dezinformāciju nodarbojas Krievija un Ķīna, intervijā Latvijas Radio sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" direktors Jānis Sārts.

Marts kļuvis par pirmo mēnesi pēc daudziem gadiem, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) spējis ievākt mazāku naudas summu nekā tajā pašā mēnesī pirms gada.

Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar Covid-19 ir strauji augusi, bet vienlaikus reklāmas ieņēmumi, kas ir mediju galvenais ienākumu avots, strauji krīt, tāpēc nesaņemot atbalstu, lielu daļu mediju no slēgšanas šķir viens solis, kas nozīmē, ka bez uzticamas informācijas paliks būtiska sabiedrības daļa, teikts Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) aicinājumā valdībai, uzņēmējiem un sabiedrībai.

Atšķirībā no viesnīcām, pasažieru pārvadātājiem un izklaides biznesiem, kam Covid-19 krīzes dēļ darbību nācās pārtraukt teju vienā dienā, ražotāji vairākās nozarēs vēl turas un rūpnīcas nav slēguši. Tomēr ražošanā ar katru nedēļu arvien asāk izjūt piegādātāju un klientu darbības apturēšanu, šovakar vēsta LTV raidījums "de facto".

Par to, kādas ir vīrusa Covid-19 epidēmijas patiesās sekas Latvijā, mēs vēl tikai uzzināsim. Publiski tiek stāstīts, kādu atbalstu valdība sniedz un sniegs uzņēmumiem, nozarēm, atsevišķiem iedzīvotājiem. Tie ir tikai abstrakti skaitļi. Neatkarīgā jautāja cilvēkiem, kā viņi uz savas ādas izjūt sekas, kas jau iestājušās? Ko viņi dara, kā jūtas, par ko pārdzīvo?

Covid-19 pandēmijas tiešos krīzes pārvarēšanas pasākumus pamatā finansēs no valsts budžeta, bet pēc krīzes ekonomika tiks stimulēta ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, trešdien lēmusi finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

 Valsts nodrošinās mērķdotāciju daļējai pašvaldību izdevumu segšanai par izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā, informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Egils Zariņš.