Krīze

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par apsaimniekošanas maksas atcelšanu daudzdzīvokļu namos Covid-19 krīzes laikā.

Pēdējo divu mēnešu laikā Covid-19 ietekmes dēļ būtiski mainījies cilvēku dzīvesveids un līdz ar to arī ikdienas izdevumi. Luminor bankas dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji kopš marta sākuma savus ikdienas tēriņus kopumā samazinājuši par 34%. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā iedzīvotāju izdevumu samazinājums ir vislielākais - Lietuvā tie ir 26%, bet Igaunijā 28%.

Lai saglabātu Eiropas Savienības (ES) kultūru un vērtības, nepieciešams jauns, ar finansējumu nodrošināts "Māršala plāns", kas palīdzētu atkopties ES kultūras, radošo industriju un mediju nozarei, tas šonedēļ izskanējis Eiropas Parlamenta (EP) Kultūras un izglītības komisijā.

„Vēsture atkārtojas un, ja mēs neesam izpratuši to, kas un kā ir noticis pagātnē, tad neizbēgami iekāpsim tajās pašās problēmās, turklāt ļoti postoši. Iepriekšējās krīzes lielākais zaudējums un traģēdija bija emigrācija, un tagad tā var būt vēl lielāka, ” RīgaTV 24 raidījumā „Latvijas labums” sacīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Viņš uzsver, ka emigrāciju var veicināt fakts, ka katram ir tuvi draugi, radi, paziņas, kuri jau ir aizbraukuši, ļoti labi iekārtojušies un tagad var pasniegt draudzīgu roku tiem, kas gribēs emigrēt no Latvijas.

Tirdzniecības centrā "Spice" esošo veikalu "Mini Mode" nācies slēgt, jo, kā atklāj veikala pārstāvji, viņi nevarēja vienoties ar tirdzniecības centra vadību par īres maksu.

Lai gan Latvija pēdējos 25 gados jau trīs reizes bija piedzīvojusi krīzes – 1995. gadā, 1998. gadā un 2008. gadā, valsts nebija gatava Covid-19. Neatkarīgās aptaujātie ekonomisti atzīst, ka šī krīze nelīdzinās nevienai no iepriekšējām, to neviens neparedzēja, tāpēc arī nevar prasīt gatavību tai, tomēr Latvija savā ziņā ir labākā situācijā nekā citas valstis. Mūsu valsti Covid-19 sasniedza vēlāk, dodot laiku sagatavoties, turklāt Latvija bija ņēmusi vērā dažas iepriekšējās krīzes mācības.

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ekonomiskā krīze varētu turpināties vismaz gadu, jo katrā valstī atveseļošanās notiks atšķirīgi, spriežot par Eiropas Savienības paveikto cīņā ar jauno koronavīrusu, pavēstīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andris Ameriks (GKR).

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ nodokļu ieņēmumi šogad var sarukt par 1,5 miljardiem eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā Stabilitātes programmas projektā 2020.-2023.gadam.

Teju puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju ar šodienas zināšanām būtu pagātnē aktīvāk veidojuši uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem, atklāj Luminor veiktās aptaujas* rezultāti. Tas nozīmē, ka uzkrājumu nozīmi cilvēki visbiežāk novērtē tikai krīzes situācijās, bet ikdienā par to bieži vien nepadomā.

Saistībā ar Covid-19 krīzi Latvijā nepieciešams skaidrs rīcības plāns ekonomikas uzturēšanai tuvākajam laikam un arī ilgtermiņam, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ārvalstu investoru padomes  Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Ēdināšanas uzņēmuma "Lido" darbinieki ir sašutuši - par darbu martā šomēnes saņēmuši vien simt eiro lielu atalgojumu, vēsta raidījums "Bez Tabu".

Valdība meklēs iespējas uzlabot dīkstāves pabalstu sistēmu, šorīt LTV "Rīta panorāmā" solīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Vairākus gadus Igaunijas bijusī pirmā lēdija Evelīna Ilvesa nodarbojās ar uzņēmējdarbību, taču tagad viņa savā blogā "Toidutare" raksta, ka Covid-19 krīzes dēļ viņai nāksies krasi mainīt savu dzīvi, vēsta "limon.postimees.ee".

Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, krīzes pabalsti Covid-19 pandēmijas dēļ būs nepieciešami vismaz 18 000 Latvijas iedzīvotāju. Pašlaik sociālā situācija nav tik smaga, kā to varēja gaidīt, tomēr tā jau pavisam drīz varētu mainīties, jo pieredze rāda, ka sociālās sekas ekonomiskai vai šajā gadījumā ar pandēmiju saistītajai krīzei seko vēlāk.

Valdības krīzes laika lēmumu pieņemšanas un milzīgu summu tērēšanas necaurspīdīgums, kā arī konkrētības un skaidru kritēriju trūkums uzņēmējos vieš bažas par līdzekļu negodprātīgu sadalīšanu un izsaimniekošanu. Lai šīs bažas kliedētu, Latvijas Zemnieku savienības Uzņēmēju padome (LZS UP) pieprasa detalizētu atskaiti par krīzes novēršanai paredzēto četru miljardu eiro izlietošanu. Neraugoties uz neskaitāmiem valdības locekļu publiskiem paziņojumiem, joprojām nav skaidrības par daudziem uzņēmējus uztraucošiem jautājumiem, uz kuriem prasām konkrētas atbildes.  

Opozīcijas deputāti sagatavojuši priekšlikumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumiem, lai palielinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā.

Astrologs Kristaps Banķis sociālajā tīklā facebook publicējis ierakstu, kurā prognozē, kāda būs nākamā krīze.

Darbs attālināti apliecinājis, ka uz daudzām funkcijām valsts pārvaldē var ieekonomēt, tāpēc pēc krīzes varētu sekot štatu samazināšana, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Latvijai no 500 miljardu eiro lielās Eiropas Savienības (ES) līmeņa finansiālās palīdzības paketes Covid-19 seku mazināšanai būs pieejami trīs dažādi finanšu instrumenti, informē Finanšu ministrija (FM).

Valsts prezidents Egils Levits, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ir vienisprātis, ka paralēli medicīnas un sabiedrības veselības drošības jautājumiem ir aktīvi jāplāno ekonomiskas stabilizēšana un augšupeja pēc krīzes gan nacionālā, gan visas Eiropas Savienības (ES) līmenī.