Aizsardzības ministrija plāno sagatavot informatīvu materiālu, kā krīzes gadījumā rīkoties ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, šodien žurnālistiem pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Aizsardzības ministrija (AM) šodien prezentēja Latvijas iedzīvotājiem paredzētu bukletu "Kā rīkoties krīzes gadījumā". Bukletā aprakstīts, kā rīkoties pirmajās 72 krīzes stundās.
Tuvākajā laikā ministrija plāno papildināt šo "72 stundu" bukletu ar informāciju ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valsts piederīgajiem. Šādā bukletā būtu ieteikumi, kā rīkoties, ja krīze izceļas Latvijā vai Latvijas valstspiederīgo mītnes zemē.
Šodien ministrijas demonstrētais buklets sagatavots elektroniskā versijā un tajā ir trīs sadaļas - rīcība pirmajās trīs diennaktīs, ieteikumi, kā sagatavoties un iedzīvotāju rīcība kara gadījumā.
Bukletā skaidrots, ka labākais veids, kā pasargāt sevi un savus tuviniekus, ir savlaicīgi sagatavoties jebkādai ekstremālai situācijai. Bukletā ieteikts izrunāt un vienoties ar saviem tuviniekiem par rīcības plānu, sagatavot pārtikas, ūdens un pirmās nepieciešamības preču krājumus vismaz trim līdz septiņām dienām. Tāpat ieteikts sagatavot ārkārtas gadījumu somu, pierakstīt blociņā vai iegaumēt savu tuvinieku, kaimiņu, draugu un citu svarīgu personu mobilo tālruņu numurus.
Izdzirdot trauksmes sirēnas, iedzīvotājiem jāieslēdz Latvijas Televīzija un Latvijas Radio un jāseko informācijai AM, Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas sociālajos tīklos un mājaslapās.
Trauksmes sirēnu gadījumā iedzīvotājiem ieteikts pārbaudīt informāciju pirms dalīties ar citiem, kā arī neizplatīt nepārbaudītas ziņas un baumas. Savukārt operatīvajiem dienestiem jāzvana tikai ārkārtas gadījumā, lai nepārslogotu to darbu.
Krīzes situācijā jāsaglabā miers, jāpilda atbildīgo dienestu rīkojumi, jāpalīdz tuviniekiem un kaimiņiem. Tāpat ieteicams iesaistīties palīdzības sniegšanā kā brīvprātīgajam, piemēram, ar savām prasmēm un materiāli tehniskiem līdzekļiem. Ja tas ir iespējams, krīzes situācijā ieteicams turpināt darbu, it īpaši tad, ja strādā iestādē vai uzņēmumā, kas nodrošina sabiedrību ar kritiskiem pakalpojumiem.
Bukletā arī norādīts, ka krīzes situācijā ūdens apgādes traucējumi var apgrūtināt krāna ūdens pieejamību, kā arī ūdens noskalošanu tualetē. Ņemot vērā minēto, ieteikts aprēķināt, cik litru dzeramā ūdens ir nepieciešams glabāšanai mājās, lai tā pietiktu vismaz trīs dienām. Tāpat jānoskaidro, kur tuvākajā apkārtnē dabā pieejamas akas un avoti, kā arī, kā lietojamas ūdens attīrīšanas tabletes.
Attiecībā uz pārtiku ieteicams sagādāt ēdienu ar ilgu glabāšanas termiņu - konservus un konservētus produktus, sakņaugus, makaronus, graudaugus, sausmaizītes, ātri pagatavojamās zupas, miltus, eļļu, cieto sieru, kafiju, tēju, cukuru, medu, ievārījumu, riekstus.
Attiecībā uz medikamentiem krīzes situācijā speciālisti iesaka savlaicīgi sagādāt pretsāpju un temperatūru mazinošus līdzekļus, medikamentus pret gremošanas traucējumiem, pretalerģijas medikamentus, dezinfekcijas līdzekļus un pārsienamos materiālus.
Speciālisti bukletā ir iekļāvuši sarakstu ar nepieciešamajām lietām ārkārtas gadījumu somā. Tajā jāieliek lietas, kas cilvēkam vai ģimenei būs nepieciešamas evakuācijas gadījumā. Somā savlaicīgi jāieliek svarīgi dokumenti, portatīvais radio aparāts, neliela naudas summa, nazis, pārtika ar ilgu derīguma termiņu un augstu kaloriju saturu. Tāpat nepieciešams sagādāt šķiltavas, guļammaisu, siltu apģērbu, dezinfekcijas līdzekļus, medikamentus un citas lietas.
Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, Ministru kabinets izsludina izņēmuma stāvokli, armija un atbildīgie dienesti īsteno aizsardzības pasākumus. Bukletā norādīts, ka Latvija tiks aizsargāta un jebkāda informācija par padošanos vai nepretošanos ir viltus ziņas. Iedzīvotāju pienākumos ietilpst aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu, pildīt atbildīgo dienestu rīkojumus, piemēram, iesaistīties glābšanas darbos vai nodot materiāli tehnisko līdzekļus, kas nepieciešami valsts aizsardzībai. Tāpat jāturpina ievērot likumi, norādīts bukletā.
Pat ja karadarbības rezultātā īslaicīgi tiktu zaudēta kontrole pār daļu no teritorijas, tiktu turpināta valsts aizsardzība, izrādot pretestību tik ilgi, kamēr tiktu atjaunota valsts neatkarība, uzsvērts bukletā.
Kā norādīts bukletā, ja iedzīvotāji atrastos okupētajā teritorijā, tad būtu nepieciešams evakuēties uz to valsts daļu, ko kontrolētu Latvijas armija, nesadarboties ar okupācijas varu, kā arī būtu nepieciešams nošķirties no svešas varas lēmumiem un darbībām, nepiedalīties tās organizētājos publiskajos pasākumos, nesniegt tiem intervijas un neļaut sevi filmēt. Tāpat nevajadzētu piedalīties nelikumīgās vēlēšanās vai tautas nobalsošanās.
Ja iedzīvotāji izvēlētos pretoties, tad viņiem būtu tiesības īstenot bruņotu pretestību pret ienaidnieka spēkiem Nacionālo Bruņoto spēku sastāvā, kā arī īstenot pilsonisku nepakļaušanos, piemēram, okupācijas varas izdotu likumu neievērošanu, atteikšanos dienēt un strādāt to labā, masveida streiku rīkošanu. Tāpat būtu tiesības sniegt atbalstu pretošanās kustībai, paskaidrots bukletā.
Iedzīvotājiem arī nevajadzētu izplatīt informāciju par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedroto spēku pārvietošanos un pozīcijām.
Buklets sagatavots trīs valodās - latviešu, krievu un angļu, lai tajā atrodamais saturs būtu saprotams un nepastarpināti pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Bukleta simbols ir starptautiski atzītais standarts "72 stundas" jeb trīs diennaktis, kuru laikā iedzīvotājiem pašiem jāspēj nodrošināt sevi līdz brīdim, kad iesaistās atbildīgie dienesti.