krīze

Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai turpmākajos divos gados būs pieejami divi miljardi eiro, šodien pēc valdību veidojošo partiju tikšanās žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai mobilizēti 4,5 miljardi eiro, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome apstiprinājusi 53 pieteikumus atbalsta programmā plašsaziņas līdzekļiem jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanai, informēja fondā.

Valdība otrdien nolēma pārdalīt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus (499 miljonu eiro) Covid-19 krīzes seku novēršanai. Uzreiz jāsaka, ka tā nav nekāda ekstra nauda. Tā jau bija agrāk iedalīta, taču vēl nebija “apgūta”. Lielāko šīs naudas daļu veido līdzekļi, kuri bija rezervēti “Latvijas dzelzceļa” elektrifikācijas projektam, no kura nolemts atteikties.

Valdību veidojošās partijas šodien vienojās atbalstīt Covid-19 krīzes skartās tūrisma, viesmīlības un kultūras nozares, pēc koalīcijas partneru tikšanās žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Krāpšana, kibernoziegumi, bērnu ļaunprātīga izmantošana tiešsaistē, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, izmantojot publiskos iepirkumus - tā ir tikai daļa no COVID-19 izraisītās veselības un ekonomikas krīzes apstākļos pastiprināti veiktajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas atstāj arī ietekmi uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Finanšu izlūkošanas dienests apkopojis aktuālo informāciju un tendences par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem Latvijā, kas radušies valstī noteiktā ārkārtējā stāvokļa laikā.

Eiropas Parlaments (EP) uzstāj, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vajadzīgi divi triljoni eiro, lai atgūtos pēc jaunā Covid-19 krīzes, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Vēdiskais filozofs Uģis Kuģis šonedēļ viesojies kanāla STV Pirmā! raidījumā "Starp mums runājot", kur sniedza padomus, kā mājniekiem labāk sadzīvot krīzes apstākļos, kad, iespējams, kopā tiek pavadīts krietni vairāk laika nekā iepriekš.

Kultūra ir tā nozare, kas šajā dīkstāves laikā ir cietusi daudz vairāk nekā citas jomas un, kamēr pilnvērtīga kultūras dzīve būs ierobežota, tai nepieciešams atbalsts, sarunā ar kultūras ministru un ministrijas pārstāvjiem uzvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Pirmdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam konceptuāli vienojusies par daļēju algu izmaksu kompensāciju uzņēmējiem, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze ir gluži kā reāllaika mācības daudzām valstīm un arī uzņēmējiem – par to, kā šādā brīdī tikt pie nepieciešamajām precēm un izejvielām. Un attiecīgi - pārdomas par to, ka piegāžu balstīšana uz tālām, lētām ražotnēm var būt nederīga un nepieejama ārkārtas situācijā. To viskrāšņāk parādīja valstu izmisīgā cīņa par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

Latvijas Darba devēju konfederācija ir neapmierināta ar Finanšu ministrijas (FM) vadītās Koalīcijas sadarbības partneru darba grupas ES fondu jautājumos darbu, jo netiek piešķirti līdzekļi tiešajiem Covid-19 krīzes pārvarēšanas pasākumiem.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par apsaimniekošanas maksas atcelšanu daudzdzīvokļu namos Covid-19 krīzes laikā.

Pēdējo divu mēnešu laikā Covid-19 ietekmes dēļ būtiski mainījies cilvēku dzīvesveids un līdz ar to arī ikdienas izdevumi. Luminor bankas dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji kopš marta sākuma savus ikdienas tēriņus kopumā samazinājuši par 34%. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā iedzīvotāju izdevumu samazinājums ir vislielākais - Lietuvā tie ir 26%, bet Igaunijā 28%.

Lai saglabātu Eiropas Savienības (ES) kultūru un vērtības, nepieciešams jauns, ar finansējumu nodrošināts "Māršala plāns", kas palīdzētu atkopties ES kultūras, radošo industriju un mediju nozarei, tas šonedēļ izskanējis Eiropas Parlamenta (EP) Kultūras un izglītības komisijā.

„Vēsture atkārtojas un, ja mēs neesam izpratuši to, kas un kā ir noticis pagātnē, tad neizbēgami iekāpsim tajās pašās problēmās, turklāt ļoti postoši. Iepriekšējās krīzes lielākais zaudējums un traģēdija bija emigrācija, un tagad tā var būt vēl lielāka, ” RīgaTV 24 raidījumā „Latvijas labums” sacīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Viņš uzsver, ka emigrāciju var veicināt fakts, ka katram ir tuvi draugi, radi, paziņas, kuri jau ir aizbraukuši, ļoti labi iekārtojušies un tagad var pasniegt draudzīgu roku tiem, kas gribēs emigrēt no Latvijas.

Tirdzniecības centrā "Spice" esošo veikalu "Mini Mode" nācies slēgt, jo, kā atklāj veikala pārstāvji, viņi nevarēja vienoties ar tirdzniecības centra vadību par īres maksu.

Lai gan Latvija pēdējos 25 gados jau trīs reizes bija piedzīvojusi krīzes – 1995. gadā, 1998. gadā un 2008. gadā, valsts nebija gatava Covid-19. Neatkarīgās aptaujātie ekonomisti atzīst, ka šī krīze nelīdzinās nevienai no iepriekšējām, to neviens neparedzēja, tāpēc arī nevar prasīt gatavību tai, tomēr Latvija savā ziņā ir labākā situācijā nekā citas valstis. Mūsu valsti Covid-19 sasniedza vēlāk, dodot laiku sagatavoties, turklāt Latvija bija ņēmusi vērā dažas iepriekšējās krīzes mācības.

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ekonomiskā krīze varētu turpināties vismaz gadu, jo katrā valstī atveseļošanās notiks atšķirīgi, spriežot par Eiropas Savienības paveikto cīņā ar jauno koronavīrusu, pavēstīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andris Ameriks (GKR).

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ nodokļu ieņēmumi šogad var sarukt par 1,5 miljardiem eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā Stabilitātes programmas projektā 2020.-2023.gadam.