Krīze

Lai gan Latvijā jau kopš 2016. gada ir spēkā Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums un valsts pārvaldei būtu jāzina, kā rīkoties krīzes situācijā, realitātē, saskaroties ar tik liela mēroga pandēmiju kā Covid-19, bez kļūdām neiztika. Uz vairākām norādīja Neatkarīgās aptaujātie opozīcijas deputāti, vēl uz pāris – kolēģi žurnālisti. Tiesa, dažas kļūdas tika labotas, bet dažas labot jau bija par vēlu. Opozīcija valdības darbu krīzes laikā raksturoja kā visatļautības reibumu bezkontroles režīmā.

“Subsīdiju jautājums ir sena tēma, ko mēs, kā uzņēmēji, sen piedāvājām valstij, ko darīt, lai samazinātu bezdarbnieku rindas. Mēs esam gatavi pieņemt cilvēkus, atrast jaunas darbavietas krīzes situācijās, bet valstij ir jāuzņemas daļa izdevumi, vismaz tā daļa, kas uzņēmējiem ir jāsamaksā par viņiem. Jo tāda pati summa vai pat lielāka būs jāizmaksā bezdarbnieku pabalstos,” par bezdarbniekiem un pabalstu sistēmu Latvijā RīgaTV 24 raidījumā “Preses Klubs” sacīja uzņēmējs, SIA “KARAVELA” valdes priekšsēdētājs Andris Bite.

Atbalsts 45,5 miljonu eiro apmērā lauksaimniecībai tika piešķirts jau krīzes sākumā. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards intervijā Neatkarīgajai uzsver, ka Lauksaimniecības atbalstam krīzē atvēlētie miljoni eiro netiek izšķiesti pa labi un pa kreisi, bet gan piešķirti pārdomāti un tieši tiem, kuriem tas ir vajadzīgs. Tajā pašā laikā ministrs pieļauj, ka Covid-19 krīzes dēļ valsts budžets būs ar salīdzinoši lielu deficītu, turklāt, visticamāk, ne tikai nākamgad.

Koronavīrusa pandēmijas izraisītās ekonomikas krīzes smagākais posms, visticamāk, ir pārciests, piektdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja Kristīne Lagarda.

Ārkārtas situācijas laikā 40% Latvijas iedzīvotāju apgalvoja, ka viņu finansiālais stāvoklis nav pietiekami labs, lai pārvarētu krīzi, liecina Luminor aptauja. Tajā pašā laikā 27% iedzīvotāju nav uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem un viņi neplāno sākt tos veidot.

Covid-19 pandēmijas radītā krīze valsts ekonomisko situāciju nav padarījusi tik sliktu kā sākotnēji prognozējām, otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

"Iepriekšējā mācību gada augstskolu absolventi, kas ārkārtējās situācijas dēļ palikuši bez ienākumiem, bet nekvalificējas bezdarbnieka pabalstam, divus mēnešus varēs saņemt īpašu 500 eiro pabalstu. Ja šajā laikā darbu neizdosies atrast, vēl divus mēnešus viņiem būs pieejams 375 eiro liels pabalsts. Sarunās ar partneriem esam raduši kompromisu, ar kuru ceram jaunos speciālistus rosināt darbu meklēt Latvijā, nevis ārzemēs," komentējot Saeimas atbalstītos priekšlikumus jauno speciālistu atbalstam, akcentē Nacionālās apvienības Saeimas deputāte Ilze Indriksone.

Aizsardzības ministrija plāno sagatavot informatīvu materiālu, kā krīzes gadījumā rīkoties ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, šodien žurnālistiem pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai turpmākajos divos gados būs pieejami divi miljardi eiro, šodien pēc valdību veidojošo partiju tikšanās žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai mobilizēti 4,5 miljardi eiro, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome apstiprinājusi 53 pieteikumus atbalsta programmā plašsaziņas līdzekļiem jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanai, informēja fondā.

Valdība otrdien nolēma pārdalīt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus (499 miljonu eiro) Covid-19 krīzes seku novēršanai. Uzreiz jāsaka, ka tā nav nekāda ekstra nauda. Tā jau bija agrāk iedalīta, taču vēl nebija “apgūta”. Lielāko šīs naudas daļu veido līdzekļi, kuri bija rezervēti “Latvijas dzelzceļa” elektrifikācijas projektam, no kura nolemts atteikties.

Valdību veidojošās partijas šodien vienojās atbalstīt Covid-19 krīzes skartās tūrisma, viesmīlības un kultūras nozares, pēc koalīcijas partneru tikšanās žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Krāpšana, kibernoziegumi, bērnu ļaunprātīga izmantošana tiešsaistē, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, izmantojot publiskos iepirkumus - tā ir tikai daļa no COVID-19 izraisītās veselības un ekonomikas krīzes apstākļos pastiprināti veiktajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas atstāj arī ietekmi uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Finanšu izlūkošanas dienests apkopojis aktuālo informāciju un tendences par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem Latvijā, kas radušies valstī noteiktā ārkārtējā stāvokļa laikā.

Eiropas Parlaments (EP) uzstāj, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vajadzīgi divi triljoni eiro, lai atgūtos pēc jaunā Covid-19 krīzes, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Vēdiskais filozofs Uģis Kuģis šonedēļ viesojies kanāla STV Pirmā! raidījumā "Starp mums runājot", kur sniedza padomus, kā mājniekiem labāk sadzīvot krīzes apstākļos, kad, iespējams, kopā tiek pavadīts krietni vairāk laika nekā iepriekš.

Kultūra ir tā nozare, kas šajā dīkstāves laikā ir cietusi daudz vairāk nekā citas jomas un, kamēr pilnvērtīga kultūras dzīve būs ierobežota, tai nepieciešams atbalsts, sarunā ar kultūras ministru un ministrijas pārstāvjiem uzvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Pirmdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam konceptuāli vienojusies par daļēju algu izmaksu kompensāciju uzņēmējiem, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze ir gluži kā reāllaika mācības daudzām valstīm un arī uzņēmējiem – par to, kā šādā brīdī tikt pie nepieciešamajām precēm un izejvielām. Un attiecīgi - pārdomas par to, ka piegāžu balstīšana uz tālām, lētām ražotnēm var būt nederīga un nepieejama ārkārtas situācijā. To viskrāšņāk parādīja valstu izmisīgā cīņa par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

Latvijas Darba devēju konfederācija ir neapmierināta ar Finanšu ministrijas (FM) vadītās Koalīcijas sadarbības partneru darba grupas ES fondu jautājumos darbu, jo netiek piešķirti līdzekļi tiešajiem Covid-19 krīzes pārvarēšanas pasākumiem.