EP: Dalībvalstīm vajadzīgi 2 triljoni eiro, lai atgūtos pēc Covid-19
Eiropas Parlaments (EP) uzstāj, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vajadzīgi divi triljoni eiro, lai atgūtos pēc jaunā Covid-19 krīzes, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Piektdien ar 505 balsīm pieņemtajā rezolūcijā par jauno ES daudzgadu budžetu un atveseļošanas plānu deputāti prasa spēcīgu stratēģiju, kuras centrā ir iedzīvotāju vajadzības un kura pamatā ir ES budžets.
Atveseļošanas stratēģijas centrā jābūt Eiropas iedzīvotājiem, uzsvēra deputāti, piebilstot, ka EP stingri iestāsies par iedzīvotāju interesēm. Plānam jābūt ar spēcīgu sociālo dimensiju, jārisina sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība un jāpievēršas vissmagāk skarto iedzīvotāju vajadzībām, uzsvēra EP.
Tāpat Parlaments uzstāja, ka jaunā "Atveseļošanas un pārveides fonda" finansējumam jābūt diviem triljoniem eiro, un tas jāfinansē ar ilgtermiņa atveseļošanas pasākumu obligācijām. Līdzekļus jāpiešķir "kā aizdevumus un galvenokārt kā dotācijas un tiešus maksājumus kapitālieguldījumiem".
Deputāti mudina Eiropas Komisiju (EK) neizmantot "finanšu mahinācijas" un apšaubāmus reizinātājus, lai solītu vērienīgas summas situācijā, kad "uz spēles ir likta iedzīvotāju uzticēšanās ES".
"Vērienīgajam atveseļošanās pasākumu kopumam", ko EP deputāti pieprasīja jau aprīļa rezolūcijā, ir jābūt pietiekami ilgstošam, lai novērstu "pašreizējās krīzes smago un ilgstošo ietekmi". Tam ir jāpārveido ekonomika, atbalstot mazos un vidējos uzņēmējus, jāpalielina arī "nodarbinātības iespējas un prasmes, lai mazinātu krīzes ietekmi uz darba ņēmējiem, patērētājiem un ģimenēm".
Deputāti aicina investīcijas prioritārā kārtā piešķirt "Zaļajam kursam" un digitalizācijas programmai, kā arī aicina izveidot jaunu atsevišķu Eiropas veselības programmu.
Atveseļošanas plāns ir jāsniedz papildu nākamajam daudzgadu budžetam jeb daudzgadu finanšu shēmai (DFS), nekaitējot pašreizējām un gaidāmajām ES programmām, uzsvēra deputāti. Viņi arī uzstāja, ka DFS ir jāpalielina, un uzsva, ka Parlaments izmantos savas veto tiesības, ja EP prasības netiks izpildītas.
Viņuprāt, atveseļošanās līdzekļi būtu jānovirza programmām ES budžeta ietvaros, lai garantētu demokrātisko uzraudzību un EP līdzdalību. Viņi prasa, lai Parlaments tiktu iesaistīts "atveseļošanas fonda izveidē, pieņemšanā un īstenošanā" un brīdina EK "nemēģināt izstrādāt Eiropas atveseļošanas stratēģiju, kas neatbilstu Kopienas metodei un paredzētu izmantot starpvaldību līdzekļus".
EP deputāti atkārtoti aicināja noteikt jaunus "pašu resursu", proti, ES ieņēmumu, avotus, lai daudzgadu budžeta un Atveseļošanas un pārveides fonda vajadzībām nebūtu jāpalielina dalībvalstu tiešās iemaksas ES budžetā. Tā kā ES ieņēmumu griesti ir izteikti nacionālajā kopienākumā, kas, domājams, recesijas dēļ ievērojami samazināsies, deputāti arī aicināja "nekavējoties un pastāvīgi palielināt pašu resursu" griestus.
Gaidāms, ka EK 27.maijā iesniegs priekšlikumu par pārskatīto ES daudzgadu budžetu un Atveseļošanas fondu, ņemot vērā veselības krīzi un tās sekas.
LETA jau vēstīja, ka pašreizējā ES daudzgadu budžeta darbība beidzas 2020.gada 31.decembrī, tāpēc ES ir vajadzīgs jauns budžeta plāns nākamajiem septiņiem gadiem.
EK 2018.gada maijā iesniedza savu sākotnējo plānu nākamajai DFS laikposmam no 2021.gada līdz 2027.gadam. Savukārt EP pieņēma savu nostāju 2018.gada novembrī un atkārtoti apstiprināja to 2019.gada oktobrī. ES dalībvalstis par savu nostāju vēl nav vienojušās.