krīze

Valsts atbalsts uzņēmējiem un darba ņēmējiem Covid-19 krīzē var tikt paplašināts, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tā arī nepagūstot pilnībā nostāties uz kājām pēc Covid-19 pirmā uzliesmojuma, Latvijas ekonomikai jāstājas pretī vēl vienai ārkārtas situācijai viena gada laikā. Izšķiroša nozīme būs valdības sniegtajai palīdzībai tiem, kas cieš visvairāk. Lai arī politiķi uzskata, ka ļoti veiksmīgi tikuši galā jau pirmajā piegājienā pavasarī, skaitļi rāda, ka grieziens Latvijas ekonomikai tad bija stipri dziļāks nekā kaimiņiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Covid-19 krīzē nonākušiem uzņēmumiem varētu kompensēt daļu apgrozāmo līdzekļu, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie priekšlikumi nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem Covid-19 radīto ekonomisko seku novēršanai.

Latvijā nodokļu nomaksā šobrīd ir vērojamas līdzīgas tendences kā pirmskrīzes periodā, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

No šī gada budžetā piešķirtajiem līdzekļiem ministrijas ieekonomējušas 46 miljonus eiro, kas tiks novirzīti Covid-19 krīzes mazināšanai un neparedzētiem gadījumiem, otrdien lēma valdība.

Šobrīd pārtraukt valsts atbalstu būtu pāragri, jo Covid-19 krīze vēl nav beigusies, atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

No zemniekiem un pārtikas ražotājiem rezervētajiem 45,5 miljoniem eiro atbalstam saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi līdz šim izmaksāti 12,54 miljoni eiro, atklāja Lauku atbalsta dienesta (LAD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Valsts piešķirtais atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai pārsniedzis miljardu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Smagākā situācija Latvijas ekonomikā ir aiz muguras un uzņēmēji ir spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem, atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Valsts kontrole vērtēs visa Covid-19 krīzes pārvarēšanai piešķirtā finansējuma izlietojuma pamatotību, tostarp piemaksas mediķiem, dīkstāves pabalstu izmaksas, attālināto mācību nodrošināšanai novirzītos līdzekļus u.c., pirmdien masu mediju pārstāvjiem pavēstīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Līdz jūlija sākumam jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts piešķīrusi finansējumu 842,63 miljonu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumi nosūtījuši valsts augstākajām amatpersonām vēstuli, kurā aicina valsti palīdzēt Covid-19 krīzē cietušajiem nozares uzņēmumiem, valstij subsidējot nozares darbavietas un piešķirot grantus.

Lai gan Latvijā jau kopš 2016. gada ir spēkā Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums un valsts pārvaldei būtu jāzina, kā rīkoties krīzes situācijā, realitātē, saskaroties ar tik liela mēroga pandēmiju kā Covid-19, bez kļūdām neiztika. Uz vairākām norādīja Neatkarīgās aptaujātie opozīcijas deputāti, vēl uz pāris – kolēģi žurnālisti. Tiesa, dažas kļūdas tika labotas, bet dažas labot jau bija par vēlu. Opozīcija valdības darbu krīzes laikā raksturoja kā visatļautības reibumu bezkontroles režīmā.

“Subsīdiju jautājums ir sena tēma, ko mēs, kā uzņēmēji, sen piedāvājām valstij, ko darīt, lai samazinātu bezdarbnieku rindas. Mēs esam gatavi pieņemt cilvēkus, atrast jaunas darbavietas krīzes situācijās, bet valstij ir jāuzņemas daļa izdevumi, vismaz tā daļa, kas uzņēmējiem ir jāsamaksā par viņiem. Jo tāda pati summa vai pat lielāka būs jāizmaksā bezdarbnieku pabalstos,” par bezdarbniekiem un pabalstu sistēmu Latvijā RīgaTV 24 raidījumā “Preses Klubs” sacīja uzņēmējs, SIA “KARAVELA” valdes priekšsēdētājs Andris Bite.

Atbalsts 45,5 miljonu eiro apmērā lauksaimniecībai tika piešķirts jau krīzes sākumā. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards intervijā Neatkarīgajai uzsver, ka Lauksaimniecības atbalstam krīzē atvēlētie miljoni eiro netiek izšķiesti pa labi un pa kreisi, bet gan piešķirti pārdomāti un tieši tiem, kuriem tas ir vajadzīgs. Tajā pašā laikā ministrs pieļauj, ka Covid-19 krīzes dēļ valsts budžets būs ar salīdzinoši lielu deficītu, turklāt, visticamāk, ne tikai nākamgad.

Koronavīrusa pandēmijas izraisītās ekonomikas krīzes smagākais posms, visticamāk, ir pārciests, piektdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja Kristīne Lagarda.

Ārkārtas situācijas laikā 40% Latvijas iedzīvotāju apgalvoja, ka viņu finansiālais stāvoklis nav pietiekami labs, lai pārvarētu krīzi, liecina Luminor aptauja. Tajā pašā laikā 27% iedzīvotāju nav uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem un viņi neplāno sākt tos veidot.

Covid-19 pandēmijas radītā krīze valsts ekonomisko situāciju nav padarījusi tik sliktu kā sākotnēji prognozējām, otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

"Iepriekšējā mācību gada augstskolu absolventi, kas ārkārtējās situācijas dēļ palikuši bez ienākumiem, bet nekvalificējas bezdarbnieka pabalstam, divus mēnešus varēs saņemt īpašu 500 eiro pabalstu. Ja šajā laikā darbu neizdosies atrast, vēl divus mēnešus viņiem būs pieejams 375 eiro liels pabalsts. Sarunās ar partneriem esam raduši kompromisu, ar kuru ceram jaunos speciālistus rosināt darbu meklēt Latvijā, nevis ārzemēs," komentējot Saeimas atbalstītos priekšlikumus jauno speciālistu atbalstam, akcentē Nacionālās apvienības Saeimas deputāte Ilze Indriksone.

Aizsardzības ministrija plāno sagatavot informatīvu materiālu, kā krīzes gadījumā rīkoties ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, šodien žurnālistiem pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).