Migrantu krīze Lietuvā. Prezidents neredz vajadzību ieviest ekstremālo stāvokli

 
©Scanpix

Kā otrdien norādījis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, komentējot Iekšlietu ministrijas izteikto ierosinājumu par ekstremālā stāvokļa izsludināšanu pierobežas pašvaldībās, ekstremālais stāvoklis saistībā ar migrācijas krīzi Lietuvā varētu tikt ieviests tikai galējas nepieciešamības gadījumā, taču pašlaik tādas vajadzības nav, un iekšlietu sistēma vēl nav izmantojusi citus tās rīcībā esošos līdzekļus.

"Es vērīgi sekoju situācijai un saskatu vēl krietni daudz rezervju, kuras varētu izmantot Iekšlietu ministrija un Valsts robežsardzes dienests, lai atrisinātu problēmas. Tikai galējā situācijā, un, protams, konsultējoties ar iedzīvotājiem un izskaidrojot, mēs varētu atgriezties pie jautājuma par ekstremālo stāvokli," viņš sacījis žurnālistiem.

Kā izteicies Nausēda, risinot migrācijas krīzi, valdībai ir jāapspriežas ar vietējām kopienām un pašvaldībām, bet šajās dienās pieredzētie konflikti liecina, ka "jau pašā sākumā runāts no spēka pozīcijām.

Mans galvenais vēstījums - pašlaik mēs ne tuvu neesam izmantojuši iespējas pārliecināt mūsu iedzīvotājus un normāli ar viņiem sarunāties, cenšoties izskaidrot savu lēmumu jēgu, mērķus, kā arī to ieguldījumu, kāds mums no katras pašvaldības vajadzīgs," sacījis prezidents, aicinot nemeklēt valstī "neesošus iekšējos ienaidniekus".

Jau ziņots, ka ierosinājumu valdībai izvērtēt iespēju pierobežas pašvaldībās izsludināt ekstremālo stāvokli Iekšlietu ministrija izteikusi pēc pirmdien notikušā incidenta Šalčininku rajonā, kur bija sarīkots protests pret plāniem ierīkot telšu pilsētiņu Rūdninku poligona teritorijā, lai tur izmitinātu pusotra tūkstoša nelegālo migrantu. Vairāk nekā simts protestētāji bloķēja ceļu uz poligonu, vēlāk daļa no viņiem iebruka poligona teritorijā, aizdedzināja riepas un pretojās policistiem, kuriem nācās lietot spēku, lai viņus izklīdinātu.

Iekšlietu ministre Agne Bilotaite otrdien preses konferencē notikušo vērtēja kā ļaunprātīgu provokāciju un klaju pretvalstisku darbību, norādot, ka šis poligons ir norobežots, apsargāts un ar novērošanas kamerām aprīkots militarizēts objekts, kas atrodas tālu no apdzīvotām vietām un tiek izmantots Sabiedrības drošības dienesta mācībām. Pēc viņas teiktā, visu minēto apstākļu dēļ nav skaidrs, ko tad īsti aizstāvēja protestētāji, bloķējot ceļus uz poligona teritoriju.

Ministre arī norādīja, ka lūgusi tiesībsargājošās iestādes un izlūkdienestus sākt izmeklēšanu par pretošanos policijai un vērsusies arī Valsts drošības departamentā, jo uzskata, ka minētie notikumi bija "iepriekš izplānota un labi organizēta akcija pret valsti".

Valsts drošības departaments ziņu aģentūrai BNS atsūtītajā komentārā otrdien norāda, ka pagaidām nav fiksējis pretvalstisku organizāciju vai bruņotu grupējumu darbību vai apzinātu kādas ārvalsts uzdevumu pildīšanu pretēji Lietuvas interesēm, taču plašākā nozīmē varētu atzīt, ka agresīva protestētāju pretošanās likumīgai tiesībsargājošo iestāžu darbinieku rīcībai rada potenciālu apdraudējumu cilvēku drošībai un nekalpo sabiedrības un valsts interesēm.

Pēdējā laikā nelegālo migrantu plūsma pāri Lietuvas un Baltkrievijas robežai krasi pieaug. Kopš šā gada sākuma aizturēto nelegālo imigrantu kopskaits sasniedzis 2839 - 35 reizes vairāk nekā visa pagājušā gada laikā. Lielākā daļa šogad aizturēto ārvalstnieku Lietuvā ieradušies no Tuvo Austrumu vai Āfrikas valstīm un tālāk vēlas nokļūt Rietumeiropā.

Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai.

Jau ziņots, ka jūlija sākumā, reaģējot uz krasu nelegālo migrantu plūsmas pieaugumu pāri Baltkrievijas robežai, Lietuvas valdība nolēma izsludināt valsts mēroga ārkārtējo situāciju. Kā tobrīd skaidroja Bilotaite, šis lēmums pieņemts ne tādēļ, ka būtu pieaudzis draudu līmenis, bet gan tāpēc, lai varētu vieglāk pieņemt lēmumus attiecībā uz loģistiku, finansējumu un citiem jautājumiem.

Savukārt ekstremālais stāvoklis Lietuvā var tikt noteikts, ja valstī izveidojusies krīze vai ārkārtēja situācija, kas apdraud konstitūcijā noteikto kārtību un sabiedrības mieru un šos apdraudējumus nav iespējams novērst, nelietojot konstitūcijā un likumos paredzētos īpašos instrumentus. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kas ļauj uz laiku ierobežot fizisko personu tiesības un brīvības, tai skaitē ieviest komandanta stundu.