Fiskālās disciplīnas padome aicina valdību ļoti uzmanīgi izvērtēt jaunu atbalsta instrumentu ieviešanu Covid-19 krīzes mazināšanai un sākt domāt par esošā atbalsta pakāpenisku izbeigšanu, ja inficēšanās rādītāji samazināsies.
Šobrīd valsts atbalsts būtu saglabājams tikai tām nozarēm, kas tieši cieš no ierobežojumiem, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 13 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.
Kā norāda Padome, epidemioloģiskā situācija uzlabojas lielā daļā pasaules valstu - inficēšanās radītāji krītas un ekonomiskās aktivitātes ierobežojumi tiek pakāpeniski atcelti.
Latvija pagaidām ir viena no retajām valstīm Eiropas Savienībā (ES), kur inficēšanās rādītāji faktiski nesamazinās, arī vakcinēto personu īpatsvars joprojām ir ievērojami zemāks nekā citās ES valstīs. Lai gan daži ierobežojumi ekonomiskai aktivitātei tiek pakāpeniski mīkstināti, tautsaimniecībā joprojām vairāki sektori nefunkcionē pilnā mērā.
Vienlaikus Padome izceļ pozitīvās prognozes attiecībā uz ekonomikas atjaunošanos. Eiropas Komisija optimistiskāk novērtē Latvijas izaugsmes perspektīvas: Latvijā ekonomiskā izaugsme tiek prognozēta 3,5% apmērā 2021. gadā un 6% apmērā - 2022. gadā. Arī iekasēto nodokļu apjoms pēdējā laikā bijis pārsteidzoši labs - 2021.gada martā un aprīlī sasniedza attiecīgi 96% un 140% apmēru no iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmeņa.
Patlaban Padome atbalsta pasākumu ietekmi uz 2021. gada budžetu novērtē 1,9 miljardu eiro apmērā. Pie šāda atbalsta apjoma valsts parāds 2021.gada beigās varētu sasniegt 50% no IKP, bet budžeta deficīts - 9,4%. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijas fiskālo rādītāju pasliktinājums ir mērens un adekvāts krīzes situācijai. Padome kopumā pozitīvi vērtē valdības darbu pie ekonomikas atbalsta pasākumu izveidošanas, uzsverot, ka, salīdzinot ar Covid-19 krīzes pirmo vilni, ir panākta atbalsta apjoma ievērojama palielināšana, vienlaikus noturot valsts parādu zem kritiskā līmeņa. Vispārēja valdības parāda mērens pieaugums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ starptautiskā kredītreitingu aģentūra “Moody’s” šī gada maijā saglabājusi Latvijas kredītreitingu esošajā A3 līmenī ar stabilu nākotnes prognozi, uzsver Padome.
Tā kā tiek prognozēts, ka jau šogad Latvijā atjaunosies ekonomikas izaugsme un tuvākajos gados ES un nacionālo investīciju dēļ tiks panākts ekonomikas izrāviens, būs nepieciešams pakāpeniski mazināt parāda līmeni līdz pirmskrīzes rādītājiem, lai būtu atjaunots fiskālais drošības spilvens nākotnes krīžu gadījumā, uzsver Padome.
“2019. gadā valsts parāds bija 37% no IKP, pagājušā gada laikā tas pieauga līdz 43,5%, bet šogad parāds tuvināsies vai pat pārsniegs 50% robežu. Tātad krīzes laikā valsts parāda apjoms varētu palielināties par 13%, kas ir ievērojams apjoms. Tieši tādēļ jāsāk domāt par atgriešanos pie sabalansēta valsts budžeta vai pat budžeta ar pārpalikumu pēckrīzes periodā. 2022. gadam principā būtu jābūt pārejas gadam no atbalsta sniegšanas uz atbalsta pārtraukšanu un 2022. gada budžets ir jāvedo sabalansēts,” norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Kā uzsver Padome, politiskā stabilitāte ir svarīgs priekšnoteikums atbildīgas fiskālās politikas nodrošināšanā. Taču Latvijas iekšpolitikas konflikti ir saasinājušies, arī gaidāmās pašvaldību vēlēšanas ir viens no riska faktoriem, kas var destabilizēt Latvijas vadošās koalīcijas līdzsvaru. Koalīcijas partneri ir izteikuši velmi sākt domāt par nākama gada budžeta veidošanu, tomēr Padomei saistībā ar minētajiem strīdiem un nesaskaņāmir bažas par koalīcijas stingru apņemšanos sekmēt fiskāli atbildīga budžeta izstrādi.
“Visticamāk, fiskālie rāmji ES valstu budžetiem atkal tiks ieviesti tikai 2023.gadā. Tādēļ budžeta kontekstā pastāv zināmi riski, kas ir ne tikai saistīti ar Saeimas vēlēšanām, bet arī ar fiskālo rāmju neesamību. Padome cer, ka valdība būs izlēmīga un spēs ievērot pašdisciplīnu priekšvēlēšanu gadā, lai nodrošinātu atbildīgu valsts fiskālo politiku,” uzsver I.Šteinbuka.
