Kāda ir Latvijas stratēģija Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai?
Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai paredz pasākumus mūsu valsts ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai trīs posmos.
2020.gadā īstenojām pasākumus, lai stabilizētu finanšu situāciju iedzīvotājiem un uzņēmējiem, bet turpmākajos divos gados īstenosim pasākumus ekonomikas pārorientācijai, ar uzsvaru uz inovāciju, digitālo transformāciju, mūžizglītību, un orientējoties uz ekonomikas strukturālām pārmaiņām, mērķtiecīgi pielāgojot valsts atbalsta mehānismus.
Savukārt, sākot no 2023.gada - izaugsmes fāzē paredzēti pasākumi tautsaimniecības transformācijai, kas balstīti preču un pakalpojumu eksporta dinamiskā attīstībā, nodrošinot tautsaimniecības izaugsmi caur produktivitātes pieaugumu, automatizāciju, digitālo transformāciju, atbalstu uzņēmumu izaugsmei un strauji augošām nozarēm un ekosistēmām.
Tieši ekonomikas transformācijas un izaugsmes posmos paredzēts galvenais Latvijas Atveseļošanas fonda (turpmāk - AF) plāna pienesums, cita starpā, ekonomikas transformācijas un produktivitātes paaugstināšanas reformai atvēlot 11% jeb 196 milj. eiro no kopējā AF finansējuma apjoma.
Ekonomikas ministrijas pārziņā ir atbalsta instrumentu izstrāde komersantu konkurētspējas paaugstināšanai, kas paredz atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, kā arī komersantu dalībai starptautiska mēroga sadarbības projektos. Kopumā šiem atbalsta instrumentiem paredzēts AF finansējums 113,5 milj. eiro apmērā un tā ietvaros plānots atbalstīt vismaz 500 uzņēmēju un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju projektus.
"Mēs piedāvāsim uzņēmējiem pilna inovāciju cikla atbalstu rūpnieciskajiem pētījumiem, eksperimentālajām izstrādēm, tehniski ekonomiskajai priekšizpētei, kā arī sadarbības veicināšanas aktivitātēm starp uzņēmējiem un pētniecības sektoru, tai skaitā arī dalībai ES līmeņa pētniecības un attīstības programmās. Inovācijas kapacitātes paaugstināšana ir vitāli svarīga, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu pielāgošanos Covid-19 radītajām pārmaiņām. Tāpēc būtiski sniegt atbalstu krīzes skartajām nozarēm konkurētspējas veicināšanai, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem un turpinātu darbību, palielinot eksporta īpatsvaru," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Kā zināms, Ekonomikas ministrijas piedāvātais pasākumu kopums AF ietvaros Latvijas ātrākai atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas ietver četrus darbības virzienus - klimata pārmaiņas, uzņēmumu digitalizāciju, reģionālās nevienlīdzības mazināšanu un ekonomikas transformāciju un produktivitāti, uzņēmējdarbības atbalstam kopumā paredzot vismaz 450 miljonus eiro.
AF ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. - 2027.gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Fonda mērķis - atbalstīt reformas, uz kuru nepieciešamību norādīts ikgadējās Eiropas semestra rekomendācijās dalībvalstīm, kā arī investīcijas, īpaši kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Latvijas AF plāns ir sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Fonda līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē, un tie investējami līdz 2026.gadam.