Šteinbuka: Liela daļa Covid-19 krīzē sniegtā valsts atbalsta nonāca pie "zombiju uzņēmumiem"

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Daļa no Covid-19 krīzē sniegtā valsts atbalsta nonāca pie dzīvotnespējīgiem uzņēmumiem, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Kopumā Šteinbukas vērtējumā daudzi uzņēmumi bez valsts sniegtā atbalsta Covid-19 krīzē nebūtu spējuši izdzīvot.

"Pirmajā Covid-19 fāzē valsts atbalsts nebija liels, taču tas bija samērojams ar saslimstības līmeni un diezgan mērķtiecīgi tēmēts. Savukārt otrajā fāzē valsts atbalsts vietām bija pārāk liels un ne tik labi mērķēts. Liela daļa valsts atbalsta nonāca pie dzīvotnespējīgiem uzņēmumiem jeb "zombiju uzņēmumiem", kuri turējās tikai uz šiem pabalstiem un bez tiem nevarētu pastāvēt," sacīja Šteinbuka.

Viņa atzina, ka pēc formālajiem valsts atbalsta piešķiršanas kritērijiem šādus uzņēmumus atsijāt nebija iespējams. Tādēļ, sākot saņemt Eiropas Atveseļošanas mehānisma līdzekļus, būtu jāizstrādā vēl rūpīgāki kritēriji, kādi uzņēmumi un projekti varēs saņemt šos līdzekļus, teica Šteinbuka.

Tomēr kopumā valsts sniegto atbalstu Covid-19 krīzē skalā no viens līdz pieci Šteinbuka novērtēja ar "4-".

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais