Latvijas Darba devēju konfederācija ir neapmierināta ar Finanšu ministrijas (FM) vadītās Koalīcijas sadarbības partneru darba grupas ES fondu jautājumos darbu, jo netiek piešķirti līdzekļi tiešajiem Covid-19 krīzes pārvarēšanas pasākumiem.
Darbojoties šajā darba grupā, LDDK vairākkārtēji vērsusies ar priekšlikumiem no ES fondu līdzekļiem prioritāri paredzēt finansējumu darbinieku veselības aizsardzībai, nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai.
Tomēr FM vadītā darba grupa atsakās piešķirt līdzekļus tiešajiem Covid-19 krīzes pārvarēšanas pasākumiem, kā arī nesniedz konkrētu informāciju par pārdalītā ES fondu finansējuma izlietojuma plāniem, sasniedzamajiem rādītājiem, konkrētu pasākumu un projektu sagatavošanu un īstenošanu.
Lai mazinātu COVID-19 izplatības ierobežojumu radītās negatīvās sekas LDDK izvirzītās prioritātes saskan ar Eiropas Komisijas rosinātājiem, Eiropas Savienības dalībvalstu atbalstītajiem un Eiropas Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem ES budžetā, kas pilnā apmērā paredzēti tūlītējai vīrusa seku mazināšanai ekonomikā un veselības aprūpē, atbalstītu cilvēkus un uzņēmumus - iepirktu medicīnisko aprīkojumu, palīdzētu uzņēmējiem un darbiniekiem, uzsvēra organizācijā.
Tādēļ LDDK ieskatā nav izprotama darba grupas rīcība ES fondu pārdalītos līdzekļus pārvirzīt citiem mērķiem, kas tiešā veidā nav paredzēti tūlītējai vīrusa radīto seku mazināšanai un segt tiešos krīzes pārvarēšanas izdevumus valsts un uzņēmēju pusē. LDDK līdz šim nav saņēmusi apstiprinājumu, ka šāda veida atbalstu plānotu ieviest.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone akcentēja, ka šajā krīzes laikā, atbildīgi izvērtējot un vienlaikus nevilcinoties, jāpieņem stratēģiski pareizi lēmumi, kas darbotos ilgtermiņā visas sabiedrības interesēs un vienlaikus nekavējoši palīdzētu novērsts infekcijas izplatību uzņēmumos un atbalstītu veselības aizsardzības pasākumus strādājošajiem. LDDK uzstāj, ka investīcijām no ES fondu pārdales jābūt vērstām uz atbalsta mehānismu veidošanu iedzīvotājiem, darba ņēmējiem, darba devējiem un ekonomikai kopumā, saglabājot darbinieku darbspēju un nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmumu darbību.
LDDK jau vairakkārt ir vērsusies FM vadītajā darba grupā ar priekšlikumu nekavējoties sniegt atbalstu strādājošajiem uzņēmumos veselības drošības aizsardzības pasākumu ieviešanai: finansiālais atbalsts individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (IAL), dezinfekcijas līdzekļiem, drošības aprīkojumam kā dezinfekcijas sieti un aizsardzības stikli, kā arī pēc pieprasījuma konsultācijas uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm par aizsardzības līdzekļu un pasākumu atbilstošu izmantošanu praksē.
Ņemot vērā to, ka arī ārkārtas situācijas laikā uzņēmēji turpina īstenot prakses un darba vidē balstītas (DVB) mācības profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem gan klātienē, gan attālināti, LDDK rosina ES fondu līdzekļus novirzīt IAL un dezinfekcijas līdzekļu iegādei arī šiem uzņēmumiem, lai audzēkņi, kuri nonāk praksēs un DVB mācībās varētu droši turpināt praktizēties, apgūstot profesiju. Uzņēmēji jau ir izteikuši vēlmi pēc iespējas lielāku profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu skaitu iesaistīt praksēs un DVB mācībās, it īpaši vasaras laikā un tajās nozarēs, kurās tagad ir vislielākā lejupslīde - viesmīlības, ēdināšanas, dažādu pakalpojumu un arī ražojošās nozares.
Nodarbinātības līmeņa noturēšanai LDDK ieskatā Latvijā būtu jāievieš īslaicīga bezdarba sistēma, darbaspēka kvalifikācijas pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumi personām, kuras ir zaudējušas darbu vai atrodas dīkstāvē. Šis instruments nodrošina iespēju saglabāt darba attiecības tajos periodos, kad samazinās darba devēja iespējas piedāvāt darbu, ir finansiālas vai ar ražošanu saistītas grūtības.
Tāpat būtiski īstenot dažādus pārkvalifikācijas un kvalifikācijas pilnveides pasākumus. Darba devējiem sadarbībā ar izglītības iestādēm un Nodarbinātības valsts aģentūru būtu jāīsteno bezdarbnieku apmācības, kurās iespējams apgūt gan praktiskās, gan teorētiskās zināšanas. Tāpat ciešā sadarbībā ar darba devējiem būtu jāīsteno ilgtermiņa ieguldījumi nozarēs un prasmju attīstībā, kas ir aktuālas un saglabās aktualitāti arī nākotnē.
Lai ātrāk un efektīvāk novērstu Covid-19 radītās sekas tautsaimniecībai un darba tirgū integrētu augstskolu studentus, LDDK rosina ieviest DVB mācības arī augstskolu profesionālajās izglītības programmās. Tas veicinātu ātrāku studentu iekļaušanos darba tirgū ar prasmēm, kuras nepieciešamas nozarēm, lai uzsāktu uzņēmējdarbības vides atveseļošanos.
Uzņēmumu atbalstam, attīstībai un modernizācijai nepieciešams atvieglot nosacījumus grantu un aizdevumu saņemšanai, lai pēc iespējas plašāks komersantu loks varētu izmanto šo finansējumu, kā arī paplašināt programmu, dodot iespējas arī būvniecības un remontdarbu veikšanai, norādīja organizācijā.
Savukārt lai veicinātu uzņēmējdarbību un nodarbinātību reģionos, caur valsts pasūtījumiem un publiskās infrastruktūras projektiem jānodrošina nepieciešamās publiskās infrastruktūras veidošana un uzlabošana, vienlaikus sekmējot Eiropas zaļā kursa mērķu un uzdevumu īstenošanu. Tāpat nepieciešams izstrādāt normatīvus ES fondu ieguldījumu veikšanai pašvaldību īres namu un dzīvojamā fonda būvēšanai un atjaunošanai.
LDDK uzsvēra, ka turpmākai ekonomikas un tautsaimniecības izaugsmei liela loma ir ieguldījumiem pētniecībā, attīstībā un produktivitātē. Savukārt jaunu produktu radīšanai un eksportspējīgu uzņēmumu attīstībai, kuri ar papildu investīcijām un jaunām iekārtām var būtiski palielināt ražošanas apjomus un uzlabot uzņēmējdarbības efektivitāti, nepieciešami plašāki atbalsta instrumenti eksporta kredītiem, darbības pārorientācijai uz citiem tirgiem, vietējā pasūtījuma un pieprasījuma nodrošināšanai un uzņēmumu modernizācijai.