Levits: Kultūras nozare cietusi daudz vairāk nekā citas jomas, tai nepieciešams atbalsts

 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Kultūra ir tā nozare, kas šajā dīkstāves laikā ir cietusi daudz vairāk nekā citas jomas un, kamēr pilnvērtīga kultūras dzīve būs ierobežota, tai nepieciešams atbalsts, sarunā ar kultūras ministru un ministrijas pārstāvjiem uzvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, pirmdien valsts pirmā amatpersona sazinājās ar kultūras ministru Nauri Puntuli (VL-TB/LNNK), Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāri Daci Vilsoni un KM valsts sekretāra vietnieku Uldi Zariņu, kā arī Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) vadītāju Edgaru Vērpi. Sarunā puses apsprieda atbalstu kultūras nozarei jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes iespaidā un kultūras jomas ilgtermiņa stratēģisko attīstību.

Valsts prezidents sarunā uzsvēra, ka kultūra ir stratēģisks valsts nākotnes jautājums, un šāda izpratne visā mūsu sabiedrībā ir fundamentāli svarīga, jo nacionālā valsts nevar pastāvēt bez savas kultūras, to nosaka arī Satversme.

Levits lūdza KM un VKKF vadību detalizēti iepazīstināt ar jau sniegto valdības atbalstu, kā arī ar KM redzējumu, kā novērst nepilnības, ko patlaban situācija uzrāda, atbalstot strādājošos kultūrā un nozari kopumā.

Kultūras ministrs iepazīstināja Valsts prezidentu ar savu redzējumu par ilgtermiņa attīstību kultūras nozarē un infrastruktūrā. Levits pauda pārliecību, ka krīze nevar būt iegansts ilgtermiņa redzējuma apstādināšanai, tieši otrādi - krīze var labāk izgaismot jaunas pieejas nozares attīstībai un ilgtermiņa redzējums stimulē ātrāku un mērķtiecīgāku izeju no dīkstāves.

Abas puses apspriedās par KM tā dēvēto "Rūzvelta plānu" krīzes pārvarēšanai kultūras jomā, kas ietvertu sevī ieguldījumu jauna kultūras satura veidošanā un kultūras pieejamībā. Plāns ietvertu sevī ilgtermiņa ieguldījumus kultūras digitalizācijai un pieejamībai, investīcijas jaunradē, kino un dizaina jomā, kā arī mākslas darbu iepirkšanā.

Pēc KM sniegtajiem datiem, sabiedrība ir aktīvi iesaistījusies "#Ēkultūra" piedāvājumā, digitāli rodot pieeju teātra izrādēm, periodikai, filmām un citam kultūras saturam.

Sarunā tika apspriests dīkstāves pabalsta jautājums kultūras nozarē strādājošajiem, un arī krīzes laika mācība, kas uzrāda nepieciešamību pilnveidot nodokļu sistēmu attiecībā uz kultūras nozarē strādājošajiem.

Levits arī izjautāja KM un VKKF par atbalstu kultūras medijiem, izsakot savu viedokli, ka atbalstam ir jābūt ilgtermiņā noteiktam, lai varētu garantēt kvalitāti un kas ir daļa no vispārējā kultūras attīstības jautājuma.

LETA jau vēstīja, ka pagājušās nedēļas ceturtdienā valdība pagarināja ārkārtējo situāciju valstī līdz 9.jūnijam, vienlaikus lemjot par būtisku dažādu ierobežojumu atvieglošanu.

Līdz ar Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu mīkstināšanu no 12.maija tiek atļauti pasākumi līdz 25 cilvēkiem, savukārt to maksimālais pieļautais ilgums iekštelpās būs trīs stundas, kamēr uz āra pasākumiem laika limits neattieksies, lēma valdība.

Savukārt uz pasākumiem, kuros apmeklētāji piedalīsies, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, neattiecas 25 cilvēku maksimālais limits.