Covid-19 krīze: nodokļu ieņēmumi šogad var sarukt par 1,5 miljardiem eiro
Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ nodokļu ieņēmumi šogad var sarukt par 1,5 miljardiem eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā Stabilitātes programmas projektā 2020.-2023.gadam.
Ziņojumā atzīts, ka saistībā ar Covid-19 pandēmijas radīto krīzi tiek prognozēts būtisks makroekonomisko rādītāju kritums.
FM prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts 2020.gadā saruks par 7%, lai arī pirms krīzes IKP pieaugums tiks lēsts 5,6% apmērā. Rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti par 1,5 miljardiem eiro mazāk, salīdzinājumā ar vidēja termiņa budžeta ietvara prognozi 2020.gadam. Iepriekš 2020.gada budžeta kopējie ieņēmumi bija plānot aptuveni desmit miljardu eiro apmērā.
FM atzina, ka prognozēs ietverti Covid-19 krīzes mazināšanai paredzētie atbalsta un saimnieciskās darbības ierobežojošie pasākumi, proti, pievienotās vērtības nodokļa atmaksu kārtības maiņa, kas iepriekš bija paredzēta ar 2022.gadu, ir ieviesta jau ar 2020.gada 1.aprīli. Tāpat ieņēmumus ietekmēs nodokļu samaksas termiņa pagarinājums līdz trim gadiem, ja termiņa kavējums radies Covid-19 izplatības dēļ.
Valsts ieņēmumus arī ietekmēs iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu atcelšana 2020.gadā, kā arī azartspēļu un izložu organizēšanas aizliegšana (izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas) un azartspēļu organizēšanas licenču apturēšana.
Ziņojumā arī norādīts, ka būtisku vispārējās valdības budžeta bilances pasliktinājumu salīdzinājumā ar bāzes scenāriju veido arī fiskālā ietekme no valdības un Saeimas pieņemtajiem tautsaimniecības atbalsta pasākumiem. Ņemot vērā šos lēmumus, kopumā tautsaimniecības plānotais atbalsts sasniedz 1,7 miljardus eiro jeb 6,1% no IKP ar tiešu negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 851,4 miljonu eiro jeb 3% no IKP apmērā 2020.gadā.
Savukārt vidējā termiņā, galvenokārt saņemot budžeta ieņēmumos nodokļus, kuriem termiņi tika pagarināti, tiek prognozēta pozitīva ietekme uz bilanci 2021.gadā 0,2% no IKP, 2022.gadā 0,2% no IKP un 2023.gadā 0,3% no IKP.
Jau ziņots, ka pēc FM prognozēm, nākamajos gados ekonomikas izaugsme pakāpeniski atjaunosies, IKP pieaugumam 2021.gadā veidojot 1% un 2022.gadā 3,5%.
Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad tiek prognozēts 9,4% no IKP, savukārt 2021.gadā pie nemainīgas politikas deficīts samazināsies līdz 5% no IKP. Savukārt vispārējās valdības parāds 2020.gadā pieaugs līdz 51,7% no IKP un 2021.gadā sasniegs 52,2% no IKP. Iepriekš tika prognozēts, ka valsts parāds šogad varētu būt ap 40% no IKP.
Inflācijas prognoze 2020.gadam ir samazināta līdz 0,4%, savukārt nākamā gada patēriņa cenu pieaugums prognozēts 1,7% līmenī.
Jau ziņots, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13.marta līdz 12.maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem.