Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, krīzes pabalsti Covid-19 pandēmijas dēļ būs nepieciešami vismaz 18 000 Latvijas iedzīvotāju. Pašlaik sociālā situācija nav tik smaga, kā to varēja gaidīt, tomēr tā jau pavisam drīz varētu mainīties, jo pieredze rāda, ka sociālās sekas ekonomiskai vai šajā gadījumā ar pandēmiju saistītajai krīzei seko vēlāk.
Pašlaik arī sociālās apdrošināšanas speciālais budžets vēl neizjūt Covid-19 krīzi pilnā apmērā, jo budžetā veikto sociālo iemaksu apjoms joprojām pārsniedz izdevumus. Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks norādīja, ka valsts kompensēs pašvaldībām krīzes pabalstu izmaksu cilvēkiem, kuriem sociālā situācija pasliktinājusies Covid-19 krīzes dēļ. Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, šāds pabalsts būs nepieciešams 18 000 cilvēku, tomēr situācija var mainīties jau tuvākajos mēnešos. Sociālās apdrošināšanas budžetā pašlaik ir uzkrājums, kā arī ieņēmumi pašlaik joprojām pārsniedz izdevumus. Tiesa, krīzes pabalstus, kurus izmaksā pašvaldības, nefinansē no sociālo, bet gan valsts pamata budžeta. I. Alliks arī norādīja, ka no valsts puses ģimenes, kuras saņem dīkstāves pabalstu, saņem arī piemaksu par katru bērnu ģimenē. Veiktas arī vēl citas izmaiņas likumos - turpmāk bezdarbnieka pabalstu varēs saņemt arī mikrouzņēmumu īpašnieki, kas palikuši bez apgrozījuma, un pašnodarbinātie, kas palikuši bez ienākumiem. Bezdarbnieki četrus mēnešus varēs strādāt algotu darbu, nezaudējot bezdarbnieka pabalstu. Iepriekš šis termiņš bija divi mēneši. Veiktas arī izmaiņas vairākos dokumentos, piemēram, trūcīgām un maznodrošinātām personām automātiski tiek pagarināts statusa izziņas derīguma termiņš līdz 31. maijam un uz pusgadu pagarināti izziņu derīguma termiņi personām ar invaliditāti, lai cilvēki nezaudētu invaliditātes statusu un ar to saistītās sociālās garantijas.
Sociālo seku mazināšanai paredzēts ne tikai krīzes pabalsts, ko maksā pašvaldības (pēc Rīgas domes Labklājības departamenta datiem, Rīgā šāds pabalsts izmaksāts pašlaik 78 cilvēkiem), bet arī ir mainīti bezdarbnieka pabalsta saņemšanas noteikumi. Izmaiņas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā paredz papildināt personu loku, kurām būs tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu. Līdz šā gada 31. decembrim tiesības pretendēt uz bezdarbnieka statusu būs arī mikrouzņēmuma īpašniekam, kura uzņēmumam nav apgrozījuma (tajā skaitā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas). Tāpat tas attieksies uz pašnodarbināto, kurš negūst ienākumus (tajā skaitā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas). Uz bezdarbnieka pabalstu gan nevarēs pretendēt fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu.
Ņemot vērā krīzes radītās sekas un bezdarba pieaugumu, paredzēts, ka līdz šā gada 31. decembrim bezdarbnieka statusu varēs saglabāt personas, kas iesaistās īslaicīgos darbos uz laiku līdz 120 dienām līdzšinējo 60 dienu vietā. Šādā gadījumā bezdarbnieka statuss tiks apturēts uz laiku, ja darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss divreiz 12 mēnešu periodā iegūts uz laiku, kas kopā nepārsniedz 120 dienu. Likums pašlaik pieļauj, ka bezdarbnieks, saglabājot bezdarbnieka statusu, var īslaicīgi kļūt par darba ņēmēju vai pašnodarbināto uz laiku līdz 60 dienām 12 mēnešu periodā. Šā gada 1. aprīlī bezdarbnieka statusā reģistrētas 61 927 personas.
Labklājības ministre Ramona Petraviča ierosinājusi sniegt atbalstu bezdarbniekiem arī pēc tam, kad beidzies likumā noteiktais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks. «Mans priekšlikums paredz cilvēkiem, kuriem beidzies bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods un viņi nevar atrast jaunu darbu, pabalstu izmaksāt vēl četrus mēnešus,» stāsta R. Petraviča. Apdrošinātajai personai, kura ir saņēmusi bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar likumu Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam, ir tiesības pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, ja pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām persona nav atradusi darbu un neveic saimniecisko darbību, un joprojām atrodas bezdarbnieka statusā. Plānotais bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs būs iepriekš piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmērā (kāds tika maksāts bezdarbnieka pabalsta izmaksas pēdējos mēnešos), bet ne vairāk kā 130 eiro mēnesī un ne ilgāk kā četrus mēnešus. Pabalsta saņēmēja pienākums gan būs turpināt piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras noteiktajās aktivitātēs un turpināt darba meklēšanu. Bezdarbnieka palīdzības pabalstu nevarēs saņemt vienlaikus ar kādu no sociālās apdrošināšanas pabalstiem, valsts pensijām, apdrošināšanas atlīdzību vai ikmēneša atlīdzību bezdarbniekam par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu.
***
VIEDOKLIS
Ingus ALLIKS, Labklājības ministrijas valsts sekretārs:
- Mēs esam modelējuši šīs krīzes ietekmi, ņemot vērā iepriekšējo ekonomisko situāciju, un jāsecina, ka šīs krīzes ietekme būs ar laika nobīdi. Martā cilvēkiem vēl ir uzkrājumi, cilvēki saņem arī atlaišanas pabalstus, kompensācijas, taču mēs pieņemam, ka aprīlī un maijā situācija var pasliktināties. Pašlaik no citām pašvaldībām ārpus Rīgas nav datu, ka būtiski būtu pieaugusi tieši vajadzība pēc šiem krīzes pabalstiem. Ministrijas provizoriskās aplēses liecina, ka turpmāko mēnešu laikā šāds pabalsts kopumā varētu būt nepieciešams 18 000 Latvijas iedzīvotāju, lai gan patlaban situācija nav tik negatīva, kā varētu būt. Krīzes pabalstu daļējai kompensēšanai pašvaldībām valsts kopumā rezervējusi 2,16 miljonu eiro. No valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta tiek izmaksāti bezdarbnieku un darba nespējas pabalsti, taču krīzes pabalstu izdevumus sedz no valsts pamatbudžeta. Sociālā budžeta ieņēmumi joprojām pārsniedz izdevumus par aptuveni sešiem miljoniem eiro, tomēr varam sagaidīt, ka turpmākajos mēnešos situācija mainīsies.