Valdības krīzes laika lēmumu pieņemšanas un milzīgu summu tērēšanas necaurspīdīgums, kā arī konkrētības un skaidru kritēriju trūkums uzņēmējos vieš bažas par līdzekļu negodprātīgu sadalīšanu un izsaimniekošanu. Lai šīs bažas kliedētu, Latvijas Zemnieku savienības Uzņēmēju padome (LZS UP) pieprasa detalizētu atskaiti par krīzes novēršanai paredzēto četru miljardu eiro izlietošanu. Neraugoties uz neskaitāmiem valdības locekļu publiskiem paziņojumiem, joprojām nav skaidrības par daudziem uzņēmējus uztraucošiem jautājumiem, uz kuriem prasām konkrētas atbildes.
Kur pēkšņi radās lieks miljards eiro Valsts Kasē? Vai šī nauda, vai liela daļa no tās krīzes amortizēšanai tiks ņemta no sociālās apdrošināšanas iemaksu uzkrājuma, kas ir akurāt viena miljarda eiro apmērā?
Kas bija lēmuma autors tik lielu līdzekļu - četru miljardu eiro tērēšanai krīzes pārvarēšanai? Kas pieņēma lēmumu par nepilnu trīs miljardu eiro aizņēmumu? No kādiem līdzekļiem aizņemumi tiks atdoti? Vai netiks celti jau tā augstie nodokļi, pārdoti vēl nedaudzie valstij piederošie aktīvi, piemēram, "Latvenergo", "Latvijas Valsts Meži"?
Līdz šim dīkstāves pabalstiem izmaksāti vien apmēram 3,5 miljoni jeb apmēram 0,35% no miljarda eiro, kas atradās Valsts kasē un apmēram 0,1% no 4 miljardiem. Kur aizies lauvas tiesa, kādus konkrētus pasākumus plānots finansēt? Uzņēmējiem ir bažas, ka lielu daļu aizņemto līdzekļu noēdīs valsts pārvaldes aparāts, bet jāatdod tie būs krīzes dēļ jau tā smagi cietušajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un privātajā sektorā nodarbinātajiem, kuri šobrīd jūtas pievilti, jo valdības skaļie solījumi uzņēmējdarbības atbalstam realitātē, lielākoties, netiek nodrošināti.
Kad tiks pieņemti lēmumi par reālu valsts pārvaldes aparāta un tā izdevumu samazināšanu?Premjera Krišjāņa Kariņa rīkojums ministriem pārskatīt iestāžu izdevumus ir acu aizmālēšana nevis aktīva, solidāra rīcība ar privāto sektoru, kurā strādājošie saņem niecīgus dīkstāves pabalstus (no 4 līdz 700 eiro), ievērojami samazinātas algas vai bezdarbnieku pabalstus, kamēr valsts pārvaldē strādājošie nereti par samazinātu darba apjomu joprojām saņem pilnu atalgojumu. Kā par lielu panākumu ministrijas ziņo par šā gada 10% komandējumu budžeta pārdalīšanu citām resora vajadzībām, lai gan komandējumos šogad nevarēs doties daudz ilgāk kā nepilnu pusotru mēnesi. Tā ir ņirgāšanās! Kādi konkrēti un reāli instrumenti MVU būs pieejami ekonomiskā krituma pārvarēšanai?
Nav dzirdēti nekādi pasākumi, plāni, izņemot Altum menedžētos, kuri reāli nedarbojas pārliekas birokrātijas dēļ. Daudzas krīzē vēl smagāk cietušas valstis jau veic aprēķinus, gatavo plānus un finanses ātrai ekonomikas atjaunošanai; Dānija, Spānija, Vācija, Austrija un citas Eiropas valstis jau mīkstina ierobežojomus un nāk klajā ar vietējo ekonomiku atjaunošanas plāniem. Latvijā par to tikai runā jābūtības izteiksmē.
Ārkārtas situācijā valdība sev devusi tiesības nepiemērot Publisko iepirkumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumus, kas ļauj tērēt miljonus bez pienācīgas uzraudzības, apstrīdēšanas, pārbaudes. Publiski jau izskanējuši pārmetumi par izglītības un zinātnes ministres partijas biedra, bijušā padomnieka piesaistīšanu 365 000 eiro vērtā izglītības projekta producēšanā, protams, bez konkursa, arī par, iespējams, ne lētākā piedāvājuma pieņemšanu ķirurģisko masku un respiratoru iepirkumā no Ķīnas. Informācija par iepirkumiem ir pārāk virspusēja, aizplīvurota un novēlota, kas neļauj gūt pārliecību, ka medicīnas preču iegādei atvēlētie 9,78 miljoni eiro un citi līdzekļi tiks iztērēti godīgi. Pievienojamies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aicinājumam ārkārtējās situācijas laikā iespēju robežās piemērot abus likumus, bet saīsinot piedāvājumu iesniegšanas termiņus.
Piekrītot KNAB, ka krīzes apstākļos korupcijas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas riski pieaug, kā arī tādēļ, ka detalizēta informācija no sabiedrības tiek slēpta, aicinām daļu no valsts pārvaldē krīzes laikā neiztērētajiem līdzekļiem novirzīt KNAB krīzes lēmumu kontrolei.