Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) uzskata, ka nākotnē būtu jāatsakās no īpašām krievu valodas satura sabiedrisko mediju programmām, bet satura īpatsvara samazinājumam ir jānotiek pakāpeniski, aģentūrai LETA pavēstīja SEPLP pārstāvji, komentējot nule atkāpušās padomes locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes aiziešanas iemeslus.
Noslēgumam tuvojas darbs pie grozījumiem, kas šogad ļaus 9.klases skolēniem pabeigt pamatskolu bez atzīmes krievu valodā vai krievu literatūrā, raidījumā "Krustpunktā" atklāja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Kanāla TV24 raidījuma “Preses klubs” studijā viesojās bijušais latviešu basketbolists, starptautiskās jauniešu kustības Ghetto Games dibinātājs Raimonds Elbakjans, kurš komentēja arī tēmu par krievu valodu Latvijā.
Pēdējo nedēļu laikā uzkarsusi diskusija sakarā ar Saeimas apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju, kurā paredzēts, ka sabiedriskajos medijos netiks veidots un finansēts saturs krievu valodā, sākot ar 2026. gadu.
Gala lēmums par atteikšanos no krievu valodas sabiedriskajos medijos nav pieņemts, šorīt intervijā LTV "Rīta" panorāmā" uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
"Ja mēs visu aizliegsim, kas saistīts ar Krieviju un neizmantosim iespēju mācīties arī krievu valodu, mēs tādā kā informācijas vakumā dzīvosim?" nesen raidījumā "Panorāma" šādu viedoklis pauda Valsts izglītības satura centra vecākā eksperte Rita Kursīte. Viņas sacītais izsaucis lielu sašutuma vētru soctīklos.
Kopš jaunā māčibu gada sākuma nerimst vecāku sašutums par obligātu krievu valodas apgūšanu skolās. Turklāt, ja bērns vai vecāki nevēlas apgūt krievu valodu, tad viņš būs šajā priekšmetā nesekmīgs un var tikt atstāts uz otru gadu.
Noslēdzoties publiskai apspriešanai par pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā, saņemts netipiski daudz fizisko personu iebildumi pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas iesniegtos grozījumus Darba likumā, kas paredz krievu valodas prasmes ļaut pieprasīt tikai atsevišķās profesijās.
Latvijas Radio un Latvijas Televīzija (LTV) kategoriski iebilst pret valdības atbalstītajā Nacionālās drošības koncepcijas projektā ietverto aizliegumu no 2026.gada sabiedriskajiem medijiem veidot saturu krievu valodā, aģentūru LETA informēja LTV pārstāvji.
“Mans dēls šogad uzsāka mācības 4. klasē. Un jau pirmajā dienā – krievu valodas stunda! Kāpēc?! Kaut arī viņam tikai 11 gadu, puika saprot, kas notiek Ukrainā, kur iebrukuši krievi. Viņš negrib mācīties krievu okupantu valodu. Kā lai no tās atsakās? Saprotamu iemeslu dēļ nenosaukšu nedz bērna vārdu, nedz skolu – baidos no vēršanās pret mazo skolnieku,” saka kāda mamma. Tas nav vienīgais gadījums: krievu valoda joprojām tiek uzspiesta latviešu skolēniem.
Kultūras ministre Agnese Logina (P) konceptuāli redz lomu sabiedriskajam medijam krievu valodā, tā aģentūrai LETA norādīja ministres padomnieks Dāvis Lodziņš.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā.
Skolēni neizvēlas mācīties krievu valodu, viņiem to uzspiež – tāda ir situācija lielā daļā Latvijas skolu, ja runājam par neparasti lielo “mīlu” uz krievu valodu, kas it kā vērojama izglītības sistēmā: gandrīz pusē skolu – tās ir 320 mācību iestādes – kā otrā svešvaloda tiek apgūta tieši krievu valoda. Sabiedriskais medijs (LTV) apgalvo, ka tā ir ļoti populāra.
Izglītības un zinātnes ministrija ir nākusi klajā ar plānu, kas paredz pēc četriem gadiem skolās liegt apgūt krievu valodu kā otru svešvalodu. Tās vietā skolēniem būs jāizvēlas apgūt kādu no Eiropas Savienības (ES) valodām vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi, 2022. gada izskaņā vēstīja TV3 Ziņas.
Soctīklos ar zināmu regulāritāti parādās cilvēku izklāstītas situācijas par valodu lietojumu Latvijā, kas satracina līdzcilvēkus, liekot uzdot retorisku jautājumu - kura (realitātē) ir valsts valoda Latvijā?
"Tas ir katra krieva interesēs, lai latvieši būtu droši un pašpārliecināti," TV24 raidījumā "Preses klubs" norādījis ekonomists, partijas "Latvijas attīstībai" valdes loceklis, bijušais ekonomikas, kā arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.