Ratnieks aicina aizliegt krievu valodas izmantošanu pilsētvidē

© Ģirts Ozoliņš/MN

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) aicina veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai aizliegtu krievu valodas izmantošanu pilsētvidē, aģentūru LETA informēja politiķa birojā.

Ratnieks, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām par krievu valodas lietošanu pilsētā, ir vērsies pie Tieslietu ministrijas (TM) ar lūgumu izvērtēt esošo situāciju krievu valodas lietošanas jautājumā un ierosināt izmaiņas Valsts valodas likumā vai citos normatīvos, radot tiesisku pamatojumu tekstu krievu valodā eksponēšanas aizliegumam pilsētvidē.

"Rīgai ir konsekventa un stingra nostāja pret Krievijas pilna mēroga militāro agresiju pret Ukrainu. Ievērojot pašreizējo ģeopolitisko situāciju, mēs esam veikuši daudz darba, lai Rīgā mazinātos agresorvalsts slavināšana un klātbūtne visdažādākajos veidos," pauž Ratnieks.

Viņš atgādina, ka dome ir pieņēmusi lēmumus par vairāku ielu nosaukumu pārdēvēšanu, lai Rīgā nebūtu ielu nosaukumu, kas būtu saistāmi ar Krieviju. Tāpat pēc pašvaldības aicinājuma ir demontētas tirdzniecības centra "Minska" izkārtnes, ņemot vērā apstākli, ka Baltkrievija jau vairāku gadu garumā atbalsta Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu.

"Esmu aicinājis arī Pieminekļu padomē izskatīt jautājumu par astoņu komunisma un Krievijas imperiālisma simbolu demontāžu Rīgas pilsētvidē. Šobrīd no iedzīvotājiem ir saņemtas sūdzības, ka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris izmanto krievu valodu savos reklāmas plakātos, kurus var redzēt pilsētvidē," komentē vicemērs.

Pēc viņa paustā, tas nav pieņemami, bet šādas reklāmas izvietošana ir atļauta. Tāpēc politiķis ir aicinājis ministriju izskatīt normatīvos aktus un veikt izmaiņas tajos, lai mazinātu krievu valodas izmantošanu izkārtnēs, plakātos un citos materiālos, kas ir redzami publiskajā telpā.

Ratnieks vēstulē TM norāda, ka pēdējais redzamākais krievu valodas lietošanas gadījums pilsētvidē, kas ieguvis arī plašu rezonansi sabiedrībā, ir VSIA "Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris" izvietotie reklāmas plakāti un divu informatīvo karogu izvietojums uz teātra ēkas, kas atrodas Kaļķu ielā 16, Rīgā, fasādes. Minētajos objektos izvietota Rīgas Krievu teātra informācija ar tekstu vispirms valsts valodā un līdztekus tekstu krievu valodā.

Pēc Rīgas Krievu teātra iesnieguma ar lūgumu saskaņot minētos objektus Rīgas pašvaldība vērsās pie Valsts valodas centra (VVC), lai apstiprinātu vai noraidītu teātra ieceri. Centrs konstatēja, ka Rīgas Krievu teātra plānotā vides reklāma var tikt saistīta ar starptautisko tūrismu Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par valodu lietošanu informācijā" izpratnē un reklāmā ir ievērots Valsts valodas likumā ietvertais valsts valodas prioritātes princips. VVC arī secināja, ka teātra vides reklāma uzskatāma par atbilstošu valsts valodas lietošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām. Saņemot šādu centra viedokli, pašvaldība no valodas lietojuma viedokļa nevarēja atteikt saskaņot teātra ieceri.

"Šobrīd esošajā ģeopolitiskajā situācijā krievu valodas lietošanu pilsētvidē pamatot ar starptautisko tūrismu nav nedz objektīvi, nedz ētiski," uzskata Ratnieks.

Tāpat Rīgas vicemērs ir vērsies pie Kultūras ministrijas ar lūgumu izvērtēt tās pārziņā esošās kapitālsabiedrības rīcību, kad laikā, kamēr Krievija veic brutālu uzbrukumu Ukrainai, Rīgas Krievu teātris vēršas pašvaldībā ar lūgumu saskaņot teksta krievu valodā izvietošanu uz teātra ēkas fasādes.

Pašvaldība par valodu lietojumu reklāmās regulāri arī konsultējas ar VVC. Centrs, konstatējot, ka tekstu atveide, tai skaitā krievu valodā, atbilst Valsts valodas likuma prasībām, norāda, ka atbalsta pašvaldības ieceri Rīgas pilsētvidi veidot bez elementiem, kas radītu asociāciju ar Krieviju, tomēr atzīst, ka ar esošo tiesisko regulējumu valsts valodas lietošanas jomā saskaņojuma atteikums nav pamatojams.

Šādos gadījumos pašvaldība saskaroties arī ar sabiedrības pretenzijām un iebildumiem, ka Rīgas pilsētvidē tiek saskaņoti un eksponēti teksti agresorvalsts valodā. Tāpēc Ratnieks cer uz ātru TM un valdības reaģēšanu uz viņa lūgumu un veiks izmaiņas normatīvajos aktos, lai izbeigtu agresorvalsts valodas lietojumu pilsētvidē.

Latvijā

Pie Ķīšezera veidos infrastruktūru glābšanas apmācībām un Iekšējās drošības akadēmijas attīstībai, un plānots, ka konkrētais ezera posms vairs nebūs publiski pieejams, liecina valdības otrdien pieņemtais lēmums.

Svarīgākais