Krievu valoda

Soctīklos ar zināmu regulāritāti parādās cilvēku izklāstītas situācijas par valodu lietojumu Latvijā, kas satracina līdzcilvēkus, liekot uzdot retorisku jautājumu - kura (realitātē) ir valsts valoda Latvijā?

"Tas ir katra krieva interesēs, lai latvieši būtu droši un pašpārliecināti," TV24 raidījumā "Preses klubs" norādījis ekonomists, partijas "Latvijas attīstībai" valdes loceklis, bijušais ekonomikas, kā arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Darba sludinājums ļoti bieži norādīta vajadzība pēc krievu valodas zināšanām. Par to arī sācies cepiens vietnē "Twitter".

"Twitter" vētru sacēlis Liānas Langas ieraksts, kurā viņa kaunina Reini Pozņaku par krievu valodas lietošanu intervijā krievvalodīgam medijam.

Jautājums par latviešu valodas lietošanu visur un vienmēr pieņem arvien plašāku skanējumu. Taču ir gadījumi, kuros pat valsts uzņēmumā runāt latviski nav ieteicams.

"Cik ilgi tas Latvijā turpināsies?", Twitterī cilvēki piktojas, par to, kādā valodā tiek uzrunāti no apkalpojošā personāla puses.

„Twitter” ievietotais ieraksts liecina, ka pirmo dzejoli Liāna Langa 1987.gadā publicējusi krievu valodā. Savukārt komentāros atrodams, ka vēl pirms deviņiem gadiem publiciste devusies uz Maskavu, kur plašākai publikai lasījusi savu dzeju krievu valodā. Par to ziņoja Diena.lv.

Imantas lielveikala dāvanu saiņošanas punktā pircēju pārsteigusi apsveikuma kartiņu izvēle – ir lērums apsveikuma kartiņu uzrakstiem krievu valodā, bet latviešu cilvēku apsveikt nav iespējams.

„Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā tiks apstiprināti grozījumi Izglītības likumā, kas dos tiesības atstādināt [pedagogus], konstatējot nespēju lietot valsts valodu nepieciešamajā līmenī. Vēl mazliet, mazliet jāpaciešas,” tīmeklī čalo izglītības ministre Anita Muižniece (K), mierinādama skeptiķus, kuri apšauba skolotāju – latviešu valodas nepratēju – iespējas izglītot skolēnus valsts valodā.

Ceturtdien, 15. septembrī, Saeima nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu, kas paredz nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu. Stiprinot latviešu valodas statusu, tiks mazinātas ilggadējas rusifikācijas sekas, vienlaikus veicināta mazākumtautību pārstāvju iekļaušanās Latvijas sabiedrībā.

Saeima ar dažu balsu vairākumu šodien, izskatot priekšlikumus pārejai uz mācībām tikai valsts valodā, otrajā lasījumā Izglītības likumā piekrita izglītojamajiem piešķirt tiesības uz pedagoģiski adaptīvā atbalsta sniegšanu komunikatīvās kompetences veidošanā.

Tiek rosināts ar likumu ierobežot krievu valodas lietošanu darba vidē. TV3 raidījums “900 sekundes” aptaujā skaidroja sabiedrības viedokli par šādu ierosinājumu.

Tieslietu ministrija (TM) strādā pie Divvalodības ierobežošanas likumprojekta, kas ierobežotu krievu valodas lietošanu darba vietās un publiskās vietās, portālam "Delfi" pavēstījis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

Otrdien mikroblogošanas vietni Twitter pamatīgi satricinājis uzņēmuma "Laima" komentārs.

Sabiedrībā aizvien apspriež jautājumu, kas skar izglītību tikai latviešu valodā, analizēts tiek līdzšinējais bilingvālās izglītības modelis. Kāda skolotāja dalās sarunā, kāda bijusi ar saviem audzēkņiem.

Pašlaik stāsts par sabiedrisko mediju televīzijas kanālu krievu valodā ir beidzies, intervijā "Latvijas Avīzei" atzīmējusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane.

„Es uzskatu, ka tam atbalstam, ko mēs sniedzam mediju pasaulei – vai nu atbalsts komercmedijam vai sabiedriskam medijam – tam ir jākalpo Latvijas iedzīvotājiem,” runājot par nepieciešamību pēc jauna televīzijas kanāla krievu valodā, TV24 raidījumā visai mīklainu viedokli izteica Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda („Attīstībai/Par”). Izrādās, kaut kādi „mēs” sniedz atbalstu mediju pasaulei, līdz ar to tiem jākalpo „Latvijas iedzīvotājiem”, kuri, spriežot pēc deputātes teiktā, visi ir krievi.

2012.gada 18.februārī notikusī tautas nobalsošana jautājumā par to, vai krievu valodai piešķirt otras valsts valodas statusu, deva vajadzīgo grūdienu amatpersonām un politiķiem, lai steigšus tiktu veikti darbi Latvijas kā nacionālas valsts un tās konstitucionālās identitātes nostiprināšanai, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.

Krievu valoda nav jāatbīda otrajā plānā – skolēniem jānodrošina brīva izvēle, kādu svešvalodu izvēlēties kā otru. Šādu viedokli pauž 13. Saeimā ievēlētā bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Evija Papule un bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis sniedzis interviju igauņu portālam "Postemees", kurā atklāti paudis viedokli par demokrātiju Latvijā, daļu no intervijas latviski publiskojis portāls puaro.lv.