Trīs mēnešos šogad no četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi kopumā 2,8 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati.
Latvijā 46% iedzīvotāju ir pakļauti riskam kļūt par finanšu krāpnieku upuri, jo nespētu atpazīt krāpniecisku zvanu, īsziņu vai vēstuli, aģentūru LETA informēja "SEB bankas" pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.
Šā gada 15. martā, sadarbojoties Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes (VP GKrPP) Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldei ar Ukrainas tiesībsargājošām iestādēm, tika pārtraukta kādas starptautiskas organizētas noziedzīgas grupas darbība. Krāpnieciskā shēma tika realizēta, izmantojot zvanu centru tīklu, kas atradās Ukrainā, un kura viena mēneša apgrozījums, iespējams, pārsniedza 128 000 eiro. Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka lielākā daļa cietušo ir Latvijas iedzīvotāji.
Aptuveni miljons mēnesī - tāda ir summa, ko Latvijas iedzīvotāji, pašrocīgi apstiprinot maksājumus, aizvadītajā gadā un arī 2023.gada sākumā atdevuši finanšu krāpniekiem. Ņemot vērā, ka tehnoloģiju nozīme mūsu dzīvē ieņem arvien svarīgāku lomu un interneta pakalpojumu klāsts tikai pieaug, skaidrs, ka arī pārskatāmā nākotnē krāpnieku klātbūtne nemazināsies. Kas jādara iedzīvotājiem, lai 2023.gadā nekļūtu par kārtējo krāpnieku upuri?
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos divos mēnešos izkrāpti 1,929 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.
Finanšu krāpnieki pielāgojas tirgus situācijai un aktuāliem notikumiem, piemēram, gada ienākumu deklarācijas iesniegšana, ziedojumi Ukrainai vai kādu vienreizēju pabalstu izmaksa, aģentūrai LETA pavēstīja "SEB bankas" pārstāvji.
Visbiežāk iedzīvotāji Latvijā un Lietuvā ar finanšu krāpniekiem saskārušies ar telefona zvanu starpniecību, kamēr Igaunijā ierastāka bijusi krāpniecisku e-pastu un īsziņu saņemšana. Tikai 20 % Latvijā nav sastapušies ar finanšu krāpšanas mēģinājumiem, un tas nozīmē, ka Latvijā personīgu pieredzi ar krāpnieku lamatām izjutuši biežāk nekā pārējās Baltijas valstīs, secināts bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptaujā.
Šī gada janvārī no četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi gandrīz 1 miljona eiro apmērā, liecina Finanšu nozares asociācijas (Asociācijas) apkopotie dati.
Finanšu noziedznieki joprojām ir aktīvi un turpina izkrāpt naudas līdzekļus no banku klientiem, izmantojot tādas ierastās shēmas kā pikšķerēšanu, investīciju krāpšanu, kā arī izdomājot jaunas.
Pēdējo nedēļu un pat mēnešu laikā cilvēki sociālajos tīklos brīdina par arvien jauniem un jauniem veidiem, kā krāpnieki cenšas apkrāpt līdzcilvēkus. Šoreiz brīdinājumu par krāpniekiem izplatījuši arī "Latvijas pasta" pārstāvji.
Sabiedrības brīdināšana un labo programmētāju pūliņi pasargāt datorlietotājus no slikto programmētāju nodrošinātas datorkrāpšanas pagaidām nespēj nobremzēt izkrāpto naudas summu pieaugumu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) brīdina iedzīvotājus par to, ka pārvaldes vārdā no viltus e-pasta domēna, tiek izplatīts nepatiess informācijas pieprasījums par Ukrainas bēgļiem.
Talsu novada pašvaldība publicējusi brīdinājumu par krāpniekiem, kas aizvadītās nedēļas nogalē, uzdototies par pašvaldības sociālajiem darbiniekiem, mēģinājuši iekļūt dzīvokļos.
Valsts policija brīdina iedzīvotājus par krāpniekiem, kuri izplata viltus loterijas "Swedbank", "Circle K" un, iespējams, citu uzņēmumu vārdā, aģentūru LETA informēja policija.
Krāpnieki šobrīd aktīvi izmanto pikšķerēšanas metodi, kurā informācija no klientiem ļaunprātīgi tiek ievākta, meklētājprogrammu rezultātu augšgalā izvietojot reklāmu, tā atdarinot bankas mājas lapu. Meklētājprogrammu piedāvātā reklāma jeb krāpnieciskā saite aizved uz vizuāli līdzīgu vai pat identisku vietni, un tās mērķis ir piefiksēt klienta ievadītos pieejas kodus un citus personas datus.
Pirmssvētku laikā, kad cilvēki vairāk iepērkas un ziedo aktivizējas arī krāpnieki. Luminor novērojumi liecina, ka iedzīvotāji saņem arvien vairāk krāpnieku sūtītas ziņas un kārdinošus piedāvājumus dāvanu iegādei, kas it kā sūtītas atpazīstamu un iecienītu zīmolu vārdā. Noziedznieki var izmantot upura neuzmanību, kad steigā var netikt pievērsta uzmanība būtiskām drošības un maksājuma detaļām. Tāpat pirmssvētku laikā krāpnieki meklē iespējas ļaunprātīgi izmantot arī iedzīvotāju labsirdību un vēlmi ziedot dažādiem labdarīgiem mērķiem.