"Noziedznieki nesnauž". Jūnijā bloķēti vairāk nekā 10 000 krāpniecisku zvanu "Bite" klientiem

Mobilo sakaru operators SIA "Bite Latvija" jūnijā klientiem bloķējis vairāk nekā 10 000 krāpniecisku zvanu, vēsta kompānija.

"Bite Latvija" iekšējās drošības procesu vadītājs Reinis Pudāns norāda, ka kompānijas jaunais bezmaksas telefonkrāpšanas apkarošanas risinājums, kas mēnesi testa režīmā ir integrēts visos kompānijas klientu tarifu plānos kā papildu funkcija, ir apliecinājis efektivitāti.

"Jau pirmajā darbības mēnesī ir bloķēti vairāk nekā 10 000 krāpniecisku zvanu, kas 95% gadījumu nākuši no ārvalstīm," pauž Pudāns.

Viņš arī atzīmē, ka būtiska krāpnieku aktivitāte ir vērojama ne vien telefokrāpniecībā, bet arī digitālajā vidē. Tostarp pērn, sadarbojoties ar kiberdrošības uzņēmumu "Whalebone", "Bite Latvija" ieviesa kiberdrošības pakalpojumu "Antivīruss Plus", un maijā minētais kiberdrošības risinājums novērsa kopumā 19 miljonus dažādu kiberrisku.

Pudāns piebilst, ka šī drošības risinājuma 2024. gada maijā fiksēto kiberrisku skaits, salīdzinot ar aprīli, pieauga par miljonu. Ja netiktu novērsti šie mēģinājumi, maijā kiberriski būtu skāruši kopumā vairāk nekā 70 000 mobilo ierīču, kas ir par 4000 vairāk nekā aprīlī.

"Iedzīvotājiem vienmēr jāatceras, ka noziedznieki meklē arvien jaunus, rafinētākus veidus, kā īstenot savus nolūkus, īpaši digitālajā vidē, izmantojot internetu un piekļūstot dažādām mobilajām ierīcēm. Proti, noziedznieki nesnauž, aktīvi meklējot neaizsargātas ierīces, lai iegūtu sensitīvus datus, izplatītu dažādus vīrusus, kas traucē ierīču darbību, vai pat izspiestu naudu. Tādēļ ne vien zināšanas par to, kā krāpnieki strādā, bet arī preventīvas rūpes par savu un savas ierīces drošību, izmantojot antivīrusa aizsardzību, ir vitāli svarīgas, jo šobrīd nekas neliecina, ka krāpnieku aktivitāte samazināsies," atzīmē Pudāns.

Pēc viņa vēstītā, "Antivīruss Plus" visbiežāk identificētie kiberriski digitālajā vidē šogad maijā bija ļaunatūras, piemēram, "Trojan" programmatūras, kas veidotas, lai uzlauztu ierīces, radot tām bojājumus. Seko dažādas pikšķerēšanas shēmas, aicinot cilvēkus e-pastos, īsziņās un saziņas lietotnēs atvērt saites, kas it kā informē par laimētām balvām vai izpārdošanām, taču patiesībā tādējādi cenšas iegūt sensitīvus datus. Tāpat izplatītāki kļūst uzbrukumi no tā dēvētajiem "Command-and-Control" centriem, kuru mērķis ir iekļaut iedzīvotāju ierīces "botu" tīklā, lai tās pēc tam izmantotu citiem krāpnieciskiem mērķiem.

Finanšu nozares asociācijas padomnieks Armands Onzuls atgādina, ka šogad no janvāra līdz maijam iedzīvotājiem ir izkrāpti vairāk nekā pieci miljoni eiro, kas ir ļoti satraucoša tendence, ņemot vērā, ka pērn visa gada laikā iedzīvotāji krāpnieku dēļ bija zaudējuši 5,8 miljonus eiro.

"Raugoties uz risinājumiem, kas palīdzētu cīnīties pret telefonkrāpšanu un mazināt izkrāpto finanšu līdzekļu apmēru, jānorāda, ka šī nevar būt tikai finanšu nozares un Valsts policijas problēma cīnīties pret krāpniekiem - uz to jāraugās un jārīkojas starpnozaru līmenī, ņemot vērā, ka krāpšanas tiek īstenotas digitālajā vidē. Tai ir jābūt plašākai starpnozaru un valsts institūciju sadarbībai, kur līdztekus sabiedrības informēšanai tiek ieviesti reāli, arī tehnoloģiski, risinājumi un uzlabots tiesiskais regulējums - īpaši attiecībā uz telefona zvanu bloķēšanu," norāda Onzuls.