Krāpnieki

Šis gads ir raksturīgs ar ļoti augstu krāpšanas kampaņu līmeni, otrdien informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" organizētajā kiberdrošības konferences "CyberChess 2024" atklāšanā sacīja "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.

Rīgā, Ogrē, Daugavpilī un Liepājā aizturēti vēl astoņi ar telefonkrāpšanām saistīti naudas kurjeri, informē Valsts policija.

Diemžēl, bet krāpnieku paņēmieni, kā apvārdot savu upuri un iztukšot viņa bankas kontu, kļūst arvien rafinētāki.

Policija Spānijā arestējusi piecus cilvēkus, kas tiešsaistē uzdodoties par Holivudas zvaigzni Bredu Pitu, no divām sievietēm izkrāpuši 325 000 eiro, vēsta medijs “CTW News”.

Krāpnieki nemitīgi maina noziedzības veidus, un pašlaik telefonkrāpnieki zvana it kā "Smart-ID" vārdā, lai tādējādi iegūtu iedzīvotāju uzticību un ievāktu dažādus ar finansēm saistītus datus, piemēram, internetbankas pieejas informāciju, tālāk ar to palīdzību izzogot naudu no upura konta, informē "Luminor Bank" pārstāvji.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati rāda, ka laika posmā no 2023. gada 1. augusta līdz 2024. gada 1. augustam uzņēmumiem izkrāpti 2,3 miljoni eiro. Vidējā izkrāptā summa vienam uzņēmumam sasniedz 16 tūkstošus eiro. Tendences rāda, ka finanšu krāpnieki  noziegumu īstenošanai visbiežāk izvēlas grāmatvežus, kuriem bieži vien ir piekļuve vairāku uzņēmumu banku kontiem, bet par upuri var kļūt jebkurš uzņēmuma darbinieks, kuram ir tieša piekļuve naudas līdzekļiem.

Jo lielāki meli, jo lielāka iespēja, ka tiem noticēs, – šo apgalvojumu var attiecināt uz vairākiem visai neseniem gadījumiem, kad krāpnieki peļņas vai slavas nolūkos stāstīja neiedomājamas lietas, taču daudzi viņiem ticēja līdz pat brīdim, kad meli sabruka kā kāršu namiņš, vēsta kanāls “National Geographic”.

Par būtisku problēmu Latvijā kļuvusi krāpšana. Turklāt krāpšanas veidi kļūst arvien rafinētāki un uz tiem iekrīt pat cilvēki, kas domā, ka ar viņiem nekad nekas tāds nevarētu notikt. To, kā darbojas krāpnieki, pēta televīzijas kanāla “360” raidījums “360 ZIŅneši”.

Kravu pārvadājumu nozarē aktualizējies krāpniecības risks digitālajās loģistikas platformās, aģentūru LETA informēja apdrošināšanas kompānijas "Ergo" pārstāvji.

Pēdējā mēneša laikā Valsts policija plašā Latvijas teritorijā veica vērienīgas darbības ar mērķi aizturēt ar telefonkrāpšanām saistītas personas, kas bija skaidrā naudā saņēmušas no pensijas vecuma sievietēm izkrāptos naudas līdzekļus. Lai izkrāptu naudu, noziedznieki melojuši, ka zvana no policijas un sazvanītā iedzīvotāja radinieks izraisījis ceļu satiksmes negadījumu. Lai it kā netiktu uzsākts kriminālprocess, viltvārži prasījuši samaksāt kompensāciju. Tādējādi no iedzīvotājām Rīgā, Latgalē un Kurzemē izkrāpti kopumā apmēram 407 450 eiro. Saistībā ar šāda veida telefonkrāpšanām augusta izskaņā un septembra sākumā Valsts policija kopumā aizturēja četrus naudas kurjerus, pie kuriem atrasta un atsavināta daļa no izkrāptās naudas. Saistībā ar notikušo uzsākti kriminālprocesi, un trīs aizturētajām personām jau piemērots apcietinājums, vēsta Valsts policija.

No kādas 90 gadu vecumu pārsniegušās sievietes Latgalē pa telefonu izkrāpti 32 000 eiro, informē Valsts policija.

Krāpnieki kļūst arvien radošāki un izmanto jaunākos tehnoloģiskos un programmatūru risinājumus, lai saņemtu nepieciešamo informāciju.

“Maxima Latvija” informē, ka ir fiksēti vairāki gadījumi, kuros iedzīvotājiem “Facebook” apmeklējuma laikā parādās aicinājums piedalīties it kā “Maxima” veidotā aptaujā, lai saņemtu “Ariel” veļas mazgāšanas kapsulas. Šī ir krāpnieciska aktivitāte ar mērķi iegūt personas datus un finanšu līdzekļus par dāvanas saņemšanu. “Maxima Latvija” nav saistīta ar šo viltus aptauju un aicina nekādā gadījumā nesniegt savu personīgo informāciju, jo īpaši saistītu ar finanšu datiem.

Noticot stāstam par negadījumā iekļuvušu tuvinieku, Rīgas seniori krāpniekiem atdevuši 210 000 eiro, aģentūru LETA informēja Valsts policija

Šī gada jūlijā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas amatpersonas Daugavpilī aizturēja 1985. gadā dzimušu vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par finanšu līdzekļu izkrāpšanu no divām personām mantkārīgos nolūkos. Zināms, ka vīrietis uzdevās par bankas kurjeru. Saistībā ar notikušo ir uzsākts kriminālprocess un turpinās izmeklēšana.

Dažādi finanšu krāpšanas veidi, tostarp pēdējā laikā populārā investīciju krāpšana, aktualizē iedzīvotāju finanšu pratības jautājumu un informācijas apmaiņu starp aizdevējiem un kredītvēstures reģistru, kas varētu palīdzēt pasargāt patērētājus, skaidro "Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Nebanku kreditētājs "DelfinGroup" konstatējis jaunu "Facebook Marketplace" platformā izmantotu krāpniecības shēmu, kas saistīta ar viltus rēķinu izsūtīšanu uzņēmuma vārdā, aģentūru LETA informēja "DelfinGroup" pārstāvji.

Iepirkšanās internetā ir veids, kā ātri un ērti iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, turklāt vasarā vajadzība pēc dažādām precēm mājai, dārzam un kādam plānotam atvaļinājumam ir īpaši aktuāla. Taču, neievērojot piesardzību, tas arī ir veids, kā var iekļūt krāpnieku nagos. Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma dalās ar ieteikumiem, kā iepirkties internetā droši un apdomīgi, lai nekļūtu par krāpnieku upuri.

Nedēļas nogalē starptautiskās sūtījumu kompānijas “Venipak” klientu atbalsta nodaļā saņemta informācija no vairākiem klientiem par krāpšanas jeb pikšķerēšanas mēģinājumiem uzņēmuma vārdā sociālajā saziņas vietnē Facebook.com “Marketplace” platformā.

Cenšoties izkrāpt naudu no Latvijas iedzīvotājiem, arvien vairāk krāpnieku savu lamatu izlikšanā izmanto ikdienā bieži izmantotas lietotnes. Kāpēc krāpniekiem tas ir izdevīgi, un kuras lietotnes uztvert kā sarkano karogu komunikācijā par finanšu jautājumiem, skaidro bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs Roberts Birzgalis.