Karavīrs kādā ārvalstu misijā, jūrnieks, kurš ir "iesprūdis" uz kuģa okeānā, laulību piedāvājums pirms tikšanās dzīvē, ārvalstu muitā aizturēti sūtījumi - šie ir tikai pāris tipiskākie stāsti, kas sastopami romantiskajā krāpšanā. Lai arī Latvijā romantisko krāpniecību skaits pērn nav bijis augsts, "Luminor" bankas dati liecina, ka visbiežāk ar to saskaras sievietes vecumā virs 60 gadiem. Bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Briede izklāsta populārākās krāpnieku shēmas un padomus, kas var palīdzēt no tām izvairīties.
Tā dēvētās romantiskās krāpniecības upuru skaits pagājušajā gadā Latvijā pieaudzis par piektdaļu, salīdzinot ar 2022. gadu, informē Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvji, atsaucoties uz asociācijas veiktajām aplēsēm.
Lai gan Latvijas iedzīvotāji norāda, ka visbiežāk saskārušies ar krāpnieciskiem zvaniem vai īsziņām, krāpnieki aktīvi izmanto arī sociālos tīklus, kuros nāk klajā ar arvien jaunām shēmām. Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Briede komentē, kādi ir “iecienītākie” krāpšanas veidi sociālajos tīklos, kā tos laicīgi atpazīt un sevi pasargāt.
Ātrās ēdināšanas ķēde "Burger King" brīdina par uzņēmuma vārdā īstenotām krāpšanas shēmām sociālajos tīklos, līdzīgi kā to pagājušajā nedēļā ziņoja arī "McDonald's".
Iedzīvotāji aizvien turpina uzķerties uz dažādajām finanšu krāpnieku shēmām, un tādā veidā zaudē ievērojamas naudas summas. Tā pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto gadījumu apmērs sasniedz 9,2 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (Asociācijas) apkopotie dati. Ja iedzīvotājs ir brīvprātīgi nodevis savus bankas piekļuves vai personas datus krāpniekiem, vai arī investējis naudu fiktīvās shēmās - ir maza iespēja novērst naudas aizplūšanu no cilvēku kontiem, tāpēc Asociācija aicina pirms datu nodošanas kārtīgi pārliecināties, kāpēc un kādos nolūkos tie tiek vaicāti.
“McDonald’s” informē par viltus konkursiem un maltīšu piedāvājumu, kas pašlaik Latvijā tiek izplatīti it kā “McDonald’s” vārdā. Tā ir viltus aktivitāte ar mērķi apkrāpt iedzīvotājus.
Attīstoties mākslīgajam intelektam, arī krāpnieku metodes kļūst arvien rafinētākas. IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, Latvijā aktivizējoties jaunam telefonkrāpniecības veidam – robotzvaniem latviešu valodā, kas tiek veikti, izmantojot mākslīgā intelekta balss klonēšanas tehnoloģiju. Šo zvanu mērķis ir izvilināt personīgu informāciju, sensitīvus datus, un paredzams, ka to īpatsvars tikai palielināsies.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes amatpersonas 2023. gada septembra sākumā saņēma informāciju no kāda vīrieša Jelgavas novadā, Līvbērzes pagastā, kurš saņēmis krāpnieku veidotu īsziņu ar interneta saiti. Uz tās uzspiežot, no vīrieša bankas konta tika pārskaitīti vairāk nekā 900 eiro uz kādas nezināmas personas bankas kontu. Decembra beigās Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes amatpersonas aizdomās par šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu aizturējušas kādu 2003. gadā dzimušu jaunieti.
Ukrainā kļuvis zināms jauns krāpšanas veids - krāpnieki uzdodas par no Krievijas gūsta atbrīvotajiem karavīriem, un lūdz naudu apmaiņā pretinformāciju par it kā citiem karagūstekņiem, ziņo dialog.ua.
Tas var būt viens zvans, viena īsziņa, viens e-pasts ar saiti uz kādu šķietami pazīstamu interneta lapu. Var būt arī gara, romantiska sarakste, vai gluži neticams zvans no baņķieriem, vai policijas. Krāpniekiem ir tūkstošiem veidu kā iztukšot līdzcilvēku maciņus. Turklāt, arvien biežāk – krāpnieki ar saviem upuriem runā skaidrā latviešu valodā. Raidījums “360TV Ziņneši” devās noskaidrot, cik daudz un kādā veidā krāpnieki ir darbojušies 2023. gadā.
Tuvojoties svētkiem, Latvijas Finanšu nozares asociācija (Asociācija) aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem - ir sācies finanšu krāpnieku aktīvākais periods, kas dāvanu iegādes un ziedojuma periodu izmanto kā iespēju gūt peļņu. Pagājuša gada novērojumi liecina, ka visbiežāk krāpnieki finanšu līdzekļus cenšas iegūt piedāvājot dažāda veida produkciju par kārdinošu cenu, kā arī sūtot ziņas kurjerpakalpojumu vārdā, piemēram, Omniva, DPD un Latvijas Pasts ar saitēm, kas ved uz mājaslapu dublikātiem.
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad 11 mēnešos izkrāpti kopumā 11,254 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.
Šobrīd īpaši aktivizējušies krāpnieki, kas zvana uz telefoniem, izsūta īsziņas un vēstules internetā. Izmanto viltotu identitāti un uzdodas par Valsts policijas vai banku darbiniekiem.
Viens no biežākajiem finanšu krāpšanas paņēmieniem ir uzdošanās par dažādu valsts iestāžu un uzņēmumu - banku, policijas, pasta un citu - pārstāvjiem, informē bankas "Citadele" pārstāvji.
Finanšu krāpnieki šonedēļ izsūta iedzīvotājiem viltus e-pastus, uzdodoties par Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas (LBAA) darbiniekiem un informējot par viltus maksājumu konvertāciju, aģentūru LETA informēja asociācijā.
Daudzi mums, iespējams, kaut reizi ir paši saskārušies vai dzirdējuši citus stāstam par uzmācīgiem tirgoņiem uz ielas - viņi iegrūž rokās nevērtīgas drēbes, sadzīves priekšmetus vai ko tamlīdzīgu un tad upuri apvārdo tā, ka cilvēks atdod visu sev līdzi esošo naudu par nevajadzīgiem krāmiem. Par vienu šādu gadījumu vietnē "Facebook" stāsta Inese.
Ir saņemtas ziņas par vairākiem gadījumiem, kad mēģināts apvārdot gados vecākus cilvēkus, lai viņiem pārdotu salīdzinoši lētas mantas par lielām naudas summām, vēsta "Degpunktā".
Aktivizējies jauns krāpšanas veids, kurā iedzīvotājiem tiek zvanīts it kā bankas vai policijas vārdā un apgalvots, ka viņu kontos notiek aizdomīgas darbības negodprātīgu bankas darbinieku dēļ ar aicinājumu izņemt skaidru naudu, lai to pasargātu no izkrāpšanas. "Luminor" banka aicina iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt saņemtos zvanus un atgādina, ka ne banka, ne Valsts policija nekad nepieprasa iedzīvotājiem nodot šo iestāžu rīcībā skaidras naudas līdzekļus vai ņemt kredītu, vai izpaust savus datus.
Krāpšanas apkarošanā Latvija varētu pārņemt Lietuvas pieredzi, kas paredz mobilo sakaru operatoriem pienākumu pārsūtīt tikai tādas īsziņas, kas atbilst sūtītāju norādītajām identifikācijas pazīmēm.
Puse Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir saskārušies ar naudas izkrāpšanas mēģinājumiem internetā vai telefoniski, savukārt 6 % kļuvuši par krāpnieku upuriem, liecina bankas Citadele iedzīvotāju aptauja.