Krāpnieki

Aktivizējušies krāpnieki, kas mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) vārdā zvana un sūta ziņas, tostarp īsziņas, "iMessage" un "WhatsApp" ziņas, ar viltus saitēm, kuras, iespējams, satur ļaunatūras vai ir paredzētas klientu personīgo datu izkrāpšanai, informē LMT.

Lai gan sabiedrība regulāri tiek informēta par dažādiem krāpniecības veidiem, noziedzniekiem aizvien izdodas no cilvēkiem izkrāpt ievērojamus naudas apjomus. Tā kā krāpniecības metožu ir daudz un dažādas - no krāpnieciskiem zvaniem līdz romantiskai krāpšanai, ikviens var kādreiz sastapties ar finanšu noziegumiem. Kā nekļūt par krāpnieku upuri un kādu informāciju banka nekad nelūgs sniegt, atgādina Luminor krāpšanas novēršanas eksperte Marija Briede.

Finanšu nozares asociācija (FNA) sadarbībā ar "Cert.lv" un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) pirmdien, 29.aprīlī, rīkos apmācības par digitālo drošību un to, kā izvairīties no finanšu krāpniecības riskiem, aģentūru LETA informēja FNA pārstāvji.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, pret uzņēmumiem vērsto krāpšanas shēmu apjoms ir divkāršojies, liecina SEB bankas Drošības pārvaldes novērojumi. Pēdējās nedēļās īpaši pastiprinājusies algu kontu izkrāpšana: krāpnieki, uzdodoties par uzņēmumu darbiniekiem, sūta e-pastus vadībai ar lūgumu mainīt savu algas konta numuru, lai patiesībā novirzītu naudu uz krāpnieku kontiem. Atsevišķos gadījumos tas arī ir izdevies.

Šonedēļ “360TV ZIŅneši” jau vēstīja, ka gada sākumā no Latvijas iedzīvotājiem jau ir izkrāpti miljoni eiro. Turpinot šo tēmu, Ziņneši centās izsekot nelegāli iegūtās naudas ceļam līdz noziedznieku kabatām. Un skaidroja, kādas ir iespējas šo labi organizēto noziedzīgo shēmu apturēt laikā, kad bankas piedāvā zibmaksājumus.

Krāpšanas shēmā par viltotiem ieguldījumiem kaņepju ražotnēs aizdomās turēto Latvijas pilsoni varētu izdot Spānijai, noskaidroja aģentūra LETA.

Pieci Bulgārijas pilsoņi Lielbritānijā atrada veidu, kā nopelnīt milzu naudu. Tiesa, jāatzīst, ka ļoti nelegālā veidā. Viņi izveidoja shēmu, kā izkrāpt pabalstus no Lielbritānijas. Tiek uzskatīts, ka tā esot bijusi visu laiku lielākā pabalstu krāpšanas shēma, kādu piedzīvojusi Apvienotā Karaliste, vēstīts "Daily Star".

Pēdējās dienās SEB bankas klienti aktīvi ziņo, ka viņus mēģina uzrunāt krāpnieki, sūtot vēstules it kā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vārdā ar informāciju par nodokļu atmaksu. Otrais šobrīd aktuālais krāpnieku fokuss - zvani no it kā policijas un bankas drošības dienesta, ziņojot par to, ka kāds vai nu mēģina ņemt kredītu "uz jūsu vārda", vai mēģina izņemt lielu naudas summu bankas filiālē "ar jūsu izsniegto pilnvaru".

Aizvien biežāk tiek saņemtas ziņas no klientiem, kuri apvārdoti un uzticējuši ļaundariem savas maksājumu kartes un to PIN kodus. Izliekoties par "drošības ekspertiem" vai "policijas darbiniekiem", krāpniekiem izdodas pārliecināt cilvēkus, ka maksājumu kartes jānodod utilizācijai vai ekspertīzei.

Lai vecus cilvēkus pēc iespējas pasargātu no krāpniekiem, Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA) sākusi senioru informēšanas kampaņu par krāpnieku biežāk pielietotajām metodēm un kā no tām izvairīties.

"Swedbank" brīdina nedot maksājumu kartes un to PIN kodus svešiem cilvēkiem.

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde kopā ar Ukrainas tiesībsargājošām iestādēm atklājusi telefonkrāpšanu shēmu, ko īstenojusi starptautiska organizēta noziedzīga grupa no Zaporižjas apgabala Ukrainā. Šā gada 11. martā līdz ar organizētāju aizturēšanu noziedznieku darbība tika pārtraukta. Cietušajiem kopumā nodarītie zaudējumi vēl tiek apzināti, jo grupa darbojusies ilgstoši un apkrāpusi dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus, tajā skaitā Latvijas valstspiederīgos.

Swedbank aicina klientus būt īpaši modriem, jo krāpnieki aktīvi cenšas izvilināt datus.

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, krāpnieku darbības apmērs šī gada janvārī bijis īpaši augsts – no Latvijas iedzīvotājiem mēģināts izkrāpt gandrīz trīs miljonus eiro. No tiem izdevies novērst krāpšanu 1,4 miljonu eiro apmērā, savukārt 1,5 miljonus eiro atgūt nav bijis iespējams, un, cilvēkiem pašiem apstiprinot krāpnieciskos maksājumus, krāpnieki piekļuvuši līdzekļiem. Asociācija, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un CERT.LV brīdina – martā un aprīlī iedzīvotājiem jābūt īpaši vērīgiem un uzmanīgiem, jo prognozējama vēl lielāka krāpnieku aktivitāte kibertelpā.

Ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, sākot ar 1. martu, var brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem. Šo datumu un iespēju zina arī krāpnieki, tāpēc, uzdodoties par VID, cenšas no neuzmanīgajiem un lētticīgajiem izkrāpt naudu. Līdzcilvēki brīdina cits citu neuzķerties! Visas darbības ir jāveic EDS sistēmā, nevis jāklikšķina uz apšaubāmām saitēm e-pastos.

Pagājušajā gadā no Latvijas valstspiederīgajiem kopumā izkrāpts 8 533 571 eiro, liecina Valsts policijas (VP) apkopotā informācija.

Cēsīs sievietei no bankas konta izkrāpti 2200 eiro, informē Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Zane Vaskāne.

Lai gan krāpnieku aktivitāte pastāvīgi saglabājas augstā līmenī, tomēr ir periodi, kad viltvārži kļūst īpaši aktīvi, un šogad gan martā, gan aprīlī pieaugs krāpniecisku īsziņu, e-pastu un zvanu vilnis, jo gaidāma atbalsta izmaksa kredītņēmējiem, informē "SEB bankas" Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.

Vakar Valsts policijā saņemts iesniegums no kādas kuldīdznieces par krāpšanu. Sieviete, uzticoties krāpniekiem, kuri uzdevušies par bankas un policijas darbiniekiem, zaudējusi vairāk nekā 160 000 eiro.

Finanšu krāpnieki 2024. gada sākumā savu upuru medīšanai aktīvi izmanto saziņas lietotni "WhatsApp", turklāt jaunākajās krāpšanas shēmās iesaista arī kurjerus, liecina bankas "Citadele" IT drošības departamenta novērojumi.