Krāpnieki

Lai gan finanšu krāpšanas upuri visbiežāk ir privātpersonas, tikpat liels risks kļūt par krāpnieku mērķi ir arī uzņēmumiem. Turklāt no uzņēmumiem izkrāptās summas ir ievērojami lielākas. Kā atpazīt krāpšanas mēģinājumus un neiekrist viltvāržu lamatās, skaidro Roberts Birzgalis, bankas "Citadele" IT drošības daļas vadītājs.

Mobilo sakaru operators SIA "Tele2" septembrī saviem klientiem novērsis vairāk nekā 13 miljonus dažāda veida riskus digitālajā vidē, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā augustā un ir līdz šim lielākais fiksētais krāpniecību mēģinājumu skaits, informē uzņēmums.

Mūsdienu digitālajā laikmetā krāpnieki kļūst arvien aktīvāki un veidi, kā tie darbojas arvien "radošāki" - sākot no krāpnieciskiem telefonzvaniem līdz pat cilvēka identitātes zādzībām. Kādi šobrīd ir TOP 3 izplatītākie veidi kā iedzīvotājiem izkrāpj naudu, un kā pasargāt sevi, lai nekļūtu par vienu no upuriem, dalās Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Pirms dažām dienām Latvijas iedzīvotāji sāka saņemt zvanus no it kā Smart-ID darbiniekiem, tomēr tie ir krāpnieki, kas izstrādājuši ļoti viltīgu shēmu, kā apkrāpt pat tos, kam kontā naudas nav.

Valsts policija brīdina un aicina katru liepājnieku būt piesardzīgam – sociālā tīmekļa vietnē "Facebook" ir izveidota lapa “Liepājas abonementa karte”, kur rakstītais reklamē braukšanu Liepājas sabiedriskajā transportā bez maksas, mudinot spiest uz saiti. Minētajā profilā ir sniegta viltus informācija, kura vedina cilvēkus maksāt par neesošu pakalpojumu.

Šis gads ir raksturīgs ar ļoti augstu krāpšanas kampaņu līmeni, otrdien informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" organizētajā kiberdrošības konferences "CyberChess 2024" atklāšanā sacīja "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.

Rīgā, Ogrē, Daugavpilī un Liepājā aizturēti vēl astoņi ar telefonkrāpšanām saistīti naudas kurjeri, informē Valsts policija.

Diemžēl, bet krāpnieku paņēmieni, kā apvārdot savu upuri un iztukšot viņa bankas kontu, kļūst arvien rafinētāki.

Policija Spānijā arestējusi piecus cilvēkus, kas tiešsaistē uzdodoties par Holivudas zvaigzni Bredu Pitu, no divām sievietēm izkrāpuši 325 000 eiro, vēsta medijs “CTW News”.

Krāpnieki nemitīgi maina noziedzības veidus, un pašlaik telefonkrāpnieki zvana it kā "Smart-ID" vārdā, lai tādējādi iegūtu iedzīvotāju uzticību un ievāktu dažādus ar finansēm saistītus datus, piemēram, internetbankas pieejas informāciju, tālāk ar to palīdzību izzogot naudu no upura konta, informē "Luminor Bank" pārstāvji.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati rāda, ka laika posmā no 2023. gada 1. augusta līdz 2024. gada 1. augustam uzņēmumiem izkrāpti 2,3 miljoni eiro. Vidējā izkrāptā summa vienam uzņēmumam sasniedz 16 tūkstošus eiro. Tendences rāda, ka finanšu krāpnieki  noziegumu īstenošanai visbiežāk izvēlas grāmatvežus, kuriem bieži vien ir piekļuve vairāku uzņēmumu banku kontiem, bet par upuri var kļūt jebkurš uzņēmuma darbinieks, kuram ir tieša piekļuve naudas līdzekļiem.

Jo lielāki meli, jo lielāka iespēja, ka tiem noticēs, – šo apgalvojumu var attiecināt uz vairākiem visai neseniem gadījumiem, kad krāpnieki peļņas vai slavas nolūkos stāstīja neiedomājamas lietas, taču daudzi viņiem ticēja līdz pat brīdim, kad meli sabruka kā kāršu namiņš, vēsta kanāls “National Geographic”.

Par būtisku problēmu Latvijā kļuvusi krāpšana. Turklāt krāpšanas veidi kļūst arvien rafinētāki un uz tiem iekrīt pat cilvēki, kas domā, ka ar viņiem nekad nekas tāds nevarētu notikt. To, kā darbojas krāpnieki, pēta televīzijas kanāla “360” raidījums “360 ZIŅneši”.

Kravu pārvadājumu nozarē aktualizējies krāpniecības risks digitālajās loģistikas platformās, aģentūru LETA informēja apdrošināšanas kompānijas "Ergo" pārstāvji.

Pēdējā mēneša laikā Valsts policija plašā Latvijas teritorijā veica vērienīgas darbības ar mērķi aizturēt ar telefonkrāpšanām saistītas personas, kas bija skaidrā naudā saņēmušas no pensijas vecuma sievietēm izkrāptos naudas līdzekļus. Lai izkrāptu naudu, noziedznieki melojuši, ka zvana no policijas un sazvanītā iedzīvotāja radinieks izraisījis ceļu satiksmes negadījumu. Lai it kā netiktu uzsākts kriminālprocess, viltvārži prasījuši samaksāt kompensāciju. Tādējādi no iedzīvotājām Rīgā, Latgalē un Kurzemē izkrāpti kopumā apmēram 407 450 eiro. Saistībā ar šāda veida telefonkrāpšanām augusta izskaņā un septembra sākumā Valsts policija kopumā aizturēja četrus naudas kurjerus, pie kuriem atrasta un atsavināta daļa no izkrāptās naudas. Saistībā ar notikušo uzsākti kriminālprocesi, un trīs aizturētajām personām jau piemērots apcietinājums, vēsta Valsts policija.

No kādas 90 gadu vecumu pārsniegušās sievietes Latgalē pa telefonu izkrāpti 32 000 eiro, informē Valsts policija.

Krāpnieki kļūst arvien radošāki un izmanto jaunākos tehnoloģiskos un programmatūru risinājumus, lai saņemtu nepieciešamo informāciju.

“Maxima Latvija” informē, ka ir fiksēti vairāki gadījumi, kuros iedzīvotājiem “Facebook” apmeklējuma laikā parādās aicinājums piedalīties it kā “Maxima” veidotā aptaujā, lai saņemtu “Ariel” veļas mazgāšanas kapsulas. Šī ir krāpnieciska aktivitāte ar mērķi iegūt personas datus un finanšu līdzekļus par dāvanas saņemšanu. “Maxima Latvija” nav saistīta ar šo viltus aptauju un aicina nekādā gadījumā nesniegt savu personīgo informāciju, jo īpaši saistītu ar finanšu datiem.

Noticot stāstam par negadījumā iekļuvušu tuvinieku, Rīgas seniori krāpniekiem atdevuši 210 000 eiro, aģentūru LETA informēja Valsts policija

Šī gada jūlijā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas amatpersonas Daugavpilī aizturēja 1985. gadā dzimušu vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par finanšu līdzekļu izkrāpšanu no divām personām mantkārīgos nolūkos. Zināms, ka vīrietis uzdevās par bankas kurjeru. Saistībā ar notikušo ir uzsākts kriminālprocess un turpinās izmeklēšana.