2026. gada janvārī Valsts policijā saņemta informācija par krāpšanas gadījumu Valmieras novadā, kurā cietis 1962. gadā dzimis vīrietis. Par notikušo ir uzsākts kriminālprocess, un notiek izmeklēšana.
Saskaņā ar sākotnējo informāciju šī gada janvārī vīrietis saņēmis telefona zvanu no sievietes, kura uzdevusies par kurjera dienesta darbinieci un informējusi par it kā saņemamu sūtījumu. Lai “apstiprinātu identitāti”, vīrietis nosaucis savus personas datus un apstiprinājis darbības, nospiežot Smart-ID kodus.
Neilgi pēc tam vīrietim piezvanījusi cita persona, kura uzdevusies par bankas juristi, norādot, ka iepriekšējais zvans bijis no krāpniekiem un ka banka sniegs atbalstu situācijas risināšanā. Sarunas laikā vīrietim ticis noformēts ātrā aizdevuma kredīts 8800 eiro apmērā, un viņš, sekojot krāpnieku norādījumiem, apstiprinājis visas darbības ar Smart-ID.
Krāpnieki vīrietim norādījuši izņemt naudu skaidrā naudā un nodot to kurjeram, kurš it kā nogādāšot līdzekļus Latvijas Bankā. Tāpat 3000 eiro bija jāpārskaita uz ārvalstīs esošu bankas kontu, lai it kā pasargātu naudu no krāpniekiem.
Dažas dienas vēlāk vīrietis saņēmis informāciju, ka banka esot nobloķējusi viņa maksājumu karti. Tā pati persona, kura uzdevusies par bankas juristi, likusi doties uz banku un skaidrot, ka nauda nepieciešama remontdarbiem un citām privātām vajadzībām, tādējādi maksājuma karti nepieciešams atbloķēt.
Vēlāk vīrietim zvanījusi persona, kura uzdevusies par policijas darbinieku, apgalvojot, ka bankā, iespējams, strādā krāpnieks. Šī persona norādījusi, ka vīrietis tikšot novērots ar videokameru un ka bankā sniedzamais paskaidrojums jāsaka tieši tāds, kādu iepriekš diktējusi “juriste”.
Kopumā notikušas trīs tikšanās ar vienu un to pašu kurjeru, kuru laikā vīrietis nodevis skaidru naudu 7200 eiro apmērā. Visas ar šo gadījumu saistītās personas ar cietušo sazinājušās krievu valodā. Precīzs nodarīto zaudējumu apmērs šobrīd vēl tiek skaidrots.
Valsts policija aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem un atgādina, ka banku darbinieki, policijas pārstāvji un valsts iestādes nekad nelūdz apstiprināt finanšu darbības ar Smart-ID, nodot skaidru naudu trešajām personām.

Krāpnieki bieži rada steidzamības sajūtu, biedē ar iespējamiem finanšu zaudējumiem vai izmeklēšanām un aicina rīkoties nekavējoties, tādējādi liedzot iespēju situāciju pārbaudīt.
info
Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvijā un pasaulē,
pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā