Ko banka nekad Tev neprasīs? Eksperte skaidro, kā atpazīt krāpniekus

© pexels.com

Lai gan sabiedrība regulāri tiek informēta par dažādiem krāpniecības veidiem, noziedzniekiem aizvien izdodas no cilvēkiem izkrāpt ievērojamus naudas apjomus. Tā kā krāpniecības metožu ir daudz un dažādas - no krāpnieciskiem zvaniem līdz romantiskai krāpšanai, ikviens var kādreiz sastapties ar finanšu noziegumiem. Kā nekļūt par krāpnieku upuri un kādu informāciju banka nekad nelūgs sniegt, atgādina Luminor krāpšanas novēršanas eksperte Marija Briede.

Neizpaud sensitīvu informāciju

Finanšu krāpnieku mērķis ir noziedzīgā veidā izkrāpt no cilvēkiem personas datus un naudu. Lai neiekristu krāpnieku nagos, ļoti uzmanīgi un kritiski jāizvērtē jebkuras sensitīvas informācijas izpaušana. "Svarīgi atcerēties, ka bankas pārstāvji jums nezvanīs un nerakstīs e-pasta ziņas, lai noskaidrotu konta vai maksājumu kartes datus, piemēram, kartes numuru vai CVV kodu kartes aizmugurē. Tāpat banka jums nekad nelūgs uzstādīt jaunas programmatūras, lai it kā nodrošinātu dubultu aizsardzību vai nodrošinātu drošu saziņas kanālu. Vienīgā situācija, kad banka var jums lūgt veikt autentifikāciju, izmantojot internetbankas pieejas datus, ir tad, ja jūs pats veicat zvanu uz kādu no publiski pieejamiem bankas telefona numuriem, kas norādīts mājaslapā - tas nepieciešams jūsu identitātes apstiprināšanai. Sarunas laikā bankas darbinieks var aicināt pašu personu patstāvīgi pieslēgties internetbankai un sniegt konsultāciju par to, kādā veidā var pieslēgt/īstenot darbību, kuru pats klients vēlas veikt. Piemēram, lūgums pievienoties internetbankai, iepazīties un sniegt atbildi uz informācijas pieprasījumu," uzsver Luminor krāpšanas novēršanas eksperte.

Ja šķiet, ka no savas bankas esat saņēmis netipiskus zvanus vai ziņas, nekavējoties sazinieties ar savu banku, izmantojot kādu drošu saziņas veidu, piemēram, mājaslapā norādītu tālruņa numuru vai internetbankas saziņas sistēmu.

Izvērtē saņemtās e-pasta vēstules

Jau ilgu laiku viena no populārākajām krāpšanas metodēm visā pasaulē ir pikšķerēšana (phishing) - uzbrucējs nosūta krāpniecisku ziņu, kuras mērķis ir likt upurim atklāt sensitīvu informāciju vai upura datorā izvietot ļaunprātīgu programmatūru, ar kuras palīdzību var iegūt informāciju - datorā vadītās paroles, kartes datu no veiktajiem pirkumiem, apmeklētās interneta vietnes un citu informāciju par veiktajām darbībām. Lai panāktu, ka ziņas saņēmējs atver pielikumu vai krāpniecisku interneta vietni, e-pastu vai īsziņu sūtītājs parasti izskatās pēc leģitīma un uzticama uzņēmuma vai personas - krāpnieki vilto vai kopē uzņēmumu logotipus vai izliekas par draugu vai ģimenes locekli, lai saņemtā ziņa neradītu aizdomas par krāpšanu.

"Klasisks pikšķerēšanas piemērs sākas ar tādas vietnes izveidi, kas var izskatīties kā kādas uzticamas bankas pieslēgšanās sākumlapa. Pēc tam krāpnieks izsūta lielu skaitu e-pasta vēstuļu, kas it kā nāk no bankas, pieprasot, lai adresāti šajā viltus tīmekļa vietnē ievada savu personīgo bankas informāciju, piemēram, internetbankas lietotājvārdus un apstiprina darbības ar PIN kodiem, lai veiktu e-pastā norādītās darbības, piemēram, atceltu krāpnieciksu maksājumu. Kad krāpnieks iegūst šo personīgo informāciju, viņš mēģina piekļūt upura bankas kontam, izmantojot viltus vietnē ievadītos datus jau īstā internetbankā," skaidro eksperte. Lai no šādas krāpniecības sevi pasargātu, vienmēr svarīgi kārtīgi pārbaudīt sūtītāja e-pasta adresi, kā arī vietni, uz kuru vēstule aicina doties (to dara, virzot kursoru pāri norādītājai saitei, lai atklātos pilna vietnes adrese).

Pievērs uzmanību saziņas valodai

Nereti finanšu krāpnieki ir citu valstu iedzīvotāji un saziņai izmanto krievu, retāk arī angļu un latviešu valodu. Būtiski ņemt vērā, ka oficiālās iestādes Latvijā, tai skaitā bankas, uzrunā cilvēkus latviešu valodā. "Vienmēr pievērsiet uzmanību, ja ar jums sazinās nepazīstami telefona numuri, īpaši, ja uzrādās, ka zvanītājs ir no ārvalstīm. Ja zvanītājs stādās priekšā kā bankas pārstāvis un uzreiz norāda uz kādiem draudiem, kas jānovērš - labākais risinājums ir nekavējoties pārtraukt sarunu un pašam sazināties ar banku, zvanot uz publiski pieejamu numuru un jautājot, vai tiešām kāds bankas darbinieks ir zvanījis," atgādina Luminor eksperte. Viņa arī vērš uzmanību, ka dažkārt krāpnieku ziņas satur gramatiskas kļūdas un tās ir uzrakstītas stilistiski nepareizi. Svarīgi ir kritiski izvērtēt jebkuru ziņu no nepazīstamiem numuriem, tomēr arī jāatceras - mūsdienu modernie rīki ir tik attīstīti, ka krāpnieki var radīt iespaidu, ka ziņas ir sūtītas no jums zināmiem sūtītājiem.

Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri vai jums rodas aizdomas par krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un policijai par notikušo.