Krāpnieki

Neraugoties uz brīdinājumiem un aicinājumiem būt uzmanīgiem, un neizpaust savus internetbankas pieejas datus, joprojām tiek saņemti iesniegumi no cietušām personām, kurām izkrāpti finanšu līdzekļi. Vakar, 25. augustā, kopumā krāpnieki izkrāpuši 33 350 eiro.

Pagājušajā diennaktī policijas Daugavpils iecirknis saņēma četrus iesniegumus par gadījumiem, kuros nezināmas personas, uzdodoties par bankas darbiniekiem, izkrāpj no iedzīvotājiem ievērojamas naudas summas, informēja Valsts policijas (VP) Latgales reģiona pārvaldes pārstāve Lāsma Kursīte.

Ventspils pilsētas Sociālā dienesta rīcībā ir nonākusi informācija, ka nezināmas personas cenšas iekļūt dzīvokļos, uzdodoties par Ventspils pilsētas Sociālā dienesta darbiniekiem, tāpēc dienests aicina iedzīvotājiem būt piesardzīgiem, informē dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Plāne.

No 2020.gada marta līdz 2021.gada jūlijam starptautiskais kiberdrošības uzņēmums ir identificējis vairāk nekā 5000 ar pandēmiju saistītu pikšķerēšanas vietņu

Pēdējā mēneša laikā būtiski pieaugusi krāpnieku aktivitāte – katru dienu SEB bankas Klientu centrs saņem vidēji 35 zvanus no klientiem, kuriem zvanījuši krāpnieki ar mērķi iegūt viņu datus.

Pēdējā laikā Latvijā arvien pieaug dažādi krāpniecības gadījumi. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile LTV raidījumā "Rīta panorāma" aicināja cilvēkiem būt kritiskiem un neizpaust savus bankas datus svešām personām.

Pēc nepieredzētas atlikšanas uz gadu 2021. gada 23. jūlijā ir sākušās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā.

Neskatoties uz nepārtrauktiem brīdinājumiem un aicinājumiem uzmanīties no krāpniekiem, Valsts policija joprojām saņem iesniegumus par izkrāptiem finanšu līdzekļiem. Pēdējā laikā uzskatāmi ir parādījusies shēma, kad krāpnieki zvana iedzīvotājiem un uzdodas par banku darbiniekiem.

Telefonkrāpnieki sākuši izmantot robotizētās zvanu iespējas, lietojot arī latviešu valodu, pavēstīja "Swedbank" pārstāvji.

Jelgavā kādam vīrietim izkrāpti vairāk nekā 4000 eiro, jo viņš uzticējis savus personas datus krāpniekiem, aģentūru LETA informēja Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Dace Kalniņa.

Krāpšanas gadījumu skaits katru gadu dubultojas, un šobrīd īpaši aktīvi ir telefonkrāpnieki, kuri zvana gan krievu, gan latviešu valodā un uzdodas par lielāko banku vai Latvijas Bankas drošības dienestu darbiniekiem.

Pagājušonedēļ, no 12. līdz 18. jūlijam, Valsts policijas iecirkņos visā Latvijā saņemta informācija kopumā par aptuveni 203 000 eiro izkrāpšanu. Visbiežāk krāpnieki uzdevušies par Latvijas banku darbiniekiem un citiem finanšu speciālistiem, sniedzot nepatiesu informāciju, ka personu kontos tiek veiktas nelikumīgas darbības un, lai tās novērstu, nepieciešams atklāt banku kontu piekļuves datus. Visvairāk naudas – 20 000 eiro izkrāpti kādai Ogres iedzīvotājai. Rīgā lielākā izkrāptā summa ir 18 000 eiro, bet Latgalē – 8 500 eiro.

“Maxima Latvija” informē, ka ir fiksēti vairāki gadījumi, kuros iedzīvotājiem Facebook apmeklējuma laikā parādās aicinājums piedalīties loterijā un pēc Facebook apmeklējuma interneta pārlūkprogrammas un Windows operētājsistēmas ziņojumu panelī parādās aicinājums saņemt it kā “Maxima” vārdā laimētu balvu.

Pēdējās nedēļas laikā Luminor banka ir saņēmusi informāciju par vairāk nekā simts gadījumiem, kad, uzdodoties par banku vai finanšu institūciju darbiniekiem, krāpnieki ir zvanījuši cilvēkiem, lai izkrāptu internetbankas pieejas, privātos datus un uzkrātos līdzekļus. Luminor banka aicina iedzīvotājus, īpaši krievu valodā runājošos, būt uzmanīgiem un nekādā gadījumā neizpaust savus personas datus, jo banka saviem klientiem tos nekad neprasa, kā arī nekad neatteiks saziņu latviešu valodā.

Šomēnes vairāki desmiti valsts iedzīvotāju kļuvuši par krāpnieku upuriem un kopumā zaudējuši gandrīz 400 000 eiro. Noziedznieku aktivitāte paaugstinājusies tieši pēdējā laikā. Krāpnieki, runājot pa telefonu, melo meistarīgi, tāpēc jāzina, kā nekļūt par zagļu upuri, stāsta TV3 raidījums “Degpunktā”.

Latvijas Banka brīdina par krāpniekiem, kas uzdodas par bankas pārstāvjiem un notiek krāpšanas mēģinājumi – tostarp prasīta informācija par iedzīvotāju materiālo stāvokli, izplatītas viltus ziņas, kā arī izteikti apgalvojumi par it kā nepareizi veiktiem bezskaidrās naudas pārskaitījumiem, savā mājaslapā informē Latvijas Banka.

Lai arī jau ilgu laiku iedzīvotāji tiek informēti, ka nedrīkst uzticēties nevienam, kurš lūdz atklāt savu banku kontu piekļuves datus, joprojām ir cilvēki, kuri notic krāpnieku stāstītajam un zaudē savu naudu. Tā, piemēram, 5. jūlijā kāda jelgavniece noticēja, ka viņai zvana no bankas, atklāja visu telefoniski prasīto informāciju un vēlāk konstatēja, ka no viņas bankas konta uz kaimiņvalstu kontiem ir pārskaitīts 1361 eiro.

Latvijas Banka aicina iedzīvotājus uzmanīties no krāpniekiem, kuri zvana Latvijas Bankas vārdā un aicina atklāt iedzīvotāju materiālo stāvokli, kā arī izsaka apgalvojumus par it kā nepareizi veiktiem bezskaidrās naudas pārskaitījumiem, liecina informācija Latvijas Bankas mājaslapā.

29. jūnijā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Krāslavas iecirknis saņēma informāciju par krāpniecības gadījumu, kurā sievietei, viltus bankas darbinieks, izkrāpa gandrīz 3 tūkstošus eiro.

Smart-ID autentifikācijas rīka uzturētāja uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā bažas rada fakts, ka Latvijas iedzīvotāji vieglprātīgi izturas pret autentifikācijas rīka izvēli. Tajā pat laikā viņi par vienu no svarīgākajiem rīka izvēles faktoriem nosauc drošību. 10% arī atzīst, ka ir iekrituši krāpnieku nagos.