Noderīgi padomi, kā neiekrist vieglas peļņas kārdinājumā jeb krāpnieku "nagos"

Dažādi finanšu krāpšanas veidi, tostarp pēdējā laikā populārā investīciju krāpšana, aktualizē iedzīvotāju finanšu pratības jautājumu un informācijas apmaiņu starp aizdevējiem un kredītvēstures reģistru, kas varētu palīdzēt pasargāt patērētājus, skaidro "Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Viņš atgādina, ka investīciju krāpnieki sola ātru peļņu, mudinot cilvēku ne tikai iztukšot savus uzkrājumus, bet vēl arī noformēt kredītus, lai tos pēc tam "investētu" noziedznieku izveidotā platformā. "Nereti šādi krāpnieki vispirms uzrunā upuri sociālajos tīklos un pēc tam jau telefoniski, tāpēc ikviens piedāvājums, kas izklausās pārāk labs, lai būtu īstenība, visticamāk ir krāpniecisks, un ir jāuztver ļoti kritiski," saka Surgofts.

Bankas vadītājs norāda, ka kredītiestādēm, tostarp arī "Bigbank", ir stingra politika un kārtība, kā pārliecināties, kas ir kredītņēmējs un kādi ir nolūki, tāpat nemitīgi tiek investēts kiberdrošībā. Tikmēr no otras puses ir cilvēks un viņa spēja novērtēt, kādus bezvadu interneta tīklus izmanto, kur ievada kartes datus, uz kādām saitēm klikšķina un vai spēj noteikt, ka viņš vai viņa tiek maldināts vai iebaidīts.

Vēl viens papildu rīks, kas varētu palīdzēt aizsargāt patērētājus, ir ātrāka informācijas apmaiņa starp bankām un Kredītinformācijas biroju, kas apkopo datus par privātpersonu un juridisko personu kredītvēsturi. Pirmie rezultāti šādai paātrinātai informācijas apmaiņai esot gaidāmi jau šā gada trešajā ceturksnī.

"Cilvēka kredītvēsture ir ne tikai viens no rīkiem, kā bankas var izsvērt, vai piešķirt naudu, bet arī iespēja identificēt, vai potenciālais aizņēmējs nav kļuvis par upuri investīciju krāpšanai. Tāpēc teju tūlītēja datu apmaiņa kļūst sevišķi būtiska - ja līdz šim tā notika vienreiz dienā, tad pašlaik informācija par piešķirto kredītu būtu jāreģistrē uzreiz, līdz ar to arī katrs nākamais aizdevējs redzēs reālo situāciju uzreiz," stāsta KIB valdes loceklis Intars Miķelsons.

Miķelsons min, ka vajadzība pēc šāda risinājuma aktualizējās, kad kāds aizņēmējs, kuram pirms tam vispār neesot bijušas nekādas kredītsaistības, vienā dienā noslēdzis aizdevumu līgumus par vairākiem desmitiem tūkstošiem eiro tikai tāpēc, ka informācija no dažādām iestādēm tika apkopota vienreiz dienā. Diemžēl šāds nav tikai viens gadījums - no kredītdevējiem vēl ir saņemtas ziņas par līdzīgām situācijām.

"Mēs regulāri analizējam datus un šeit saskatījām krāpšanas pazīmes, taču kredīti jau bija noformēti. No kļūdām ir jāmācās, taču vienlaikus datu apmaiņa ir process, kura pārkārtošanai ir nepieciešams gan laiks, gan investīcijas, lai to izdarītu, ievērojot gan normatīvo aktu, gan drošības prasības. Pēc pašreizējām prognozēm līdz šā gada beigām to būs paveikusi lauvas tiesa Latvijas kredītdevēju, un tas dos būtisku artavu krāpšanas apjomu mazināšanā," uzskata Miķelsons.

"Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs piebilst, ka kredītiestāde arī ikdienā analizē klientu rīcību un, ja tā kļūst netipiska, piemēram, pēkšņi pirms termiņa tiek lauzts depozīta līgums, tiek iztukšots krājkonts, tad banka noteikti uzdos papildu jautājumus, lai pārliecinātos par klienta drošību.

Tomēr eksperti uzsver, ka pret krāpšanu jācīnās ne tikai ar tehnoloģijām, bet arī izglītojot patērētājus, jo vēlme uzticēties ātras peļņas iespējām bieži vien sakņojas tieši zināšanu trūkumā.

Rīgas Stradiņa Universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārste-psihoterapeite Madara Pumpure stāsta, ka potenciālie krāpnieku upuri ir tie, kuri nav pietiekami izglītoti finanšu jautājumos un neizprot investīciju riskus un realitāti. Lielākā riska grupā ir tie, kuriem ne tikai trūkst finanšu pratības, bet kuri ilgstoši cieš naudas trūkumu. Tas izraisa stresu, kas, savukārt, var rosināt izmisīgu vēlmi meklēt ātras peļņas iespējas. Tas viss padara cilvēkus vieglāk manipulējamus.

Viņa piebilst, ka cilvēki bieži vien ir uzņēmīgi pret vilinošiem solījumiem par ātru bagātības iegūšanu, jo tie nereti raisa spēcīgas emocijas, kas aizmiglo racionālo domāšanu.

"Krāpnieki bieži izmanto emocionālo spiedienu, lai mudinātu cilvēkus pieņemt ātrus lēmumus bez pienācīgas apdomāšanas. Piemēram, īpaši uzsverot, ka piedāvājums ir tikai ierobežotu laiku. Tā ir pārdošanas stratēģija. Ja "pircējs" nezina, ka tā ir tikai manipulācija, tad ir lielāka iespēja, ka viņš uzķersies," stāsta ārste.

Daudzi mēdz paļauties uz informāciju no autoritātēm, kuri it kā jau ir guvuši labumu no konkrētā piedāvājuma. Šādas viltus atsauksmes, it kā pazīstamu cilvēku stāsti, kā viņi atraduši "savu veiksmi", var palielināt uzticēšanos krāpniekiem. Tāpēc ļoti svarīgi arī tās vērtēt kritiski un saprast, ka gandrīz visu var viltot.

Kā pasargāt sevi no finanšu krāpniekiem?

Dr. Madara Pumpure uzsver, ka ir svarīgi iegūt pamatzināšanas par investīciju pasauli, izprast riskus un iespējas. Izglītība palīdzēs atpazīt nereālus piedāvājumus un no tiem izvairīties.

Katram ir noderīgi iepazīties ar biežāk lietotajām krāpnieku taktikām. Zināšanas par viņu pieejām var palīdzēt atpazīt krāpnieciskas shēmas. Nekādā gadījumā nevajadzētu uzticēties nezināmiem zvanītājiem, kas piedāvā neticami izdevīgas investīciju iespējas.

"Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts atgādina par būtiskākajiem finanšu drošības higiēnas noteikumiem:

1. Banka nekad nezvanīs un neprasīs saukt, piemēram, lietotāja numuru un/vai "SmartID" PIN kombinācijas, tāpat arī nesūtīs e-pastus vai īsziņas, kuros tiek pieprasīta šāda informācija.
2. Ja negaidīti vai netipiskā laikā saņemat e-pastu no valsts iestādes, vienmēr pārbaudiet sūtītāja e-pasta adresi, salīdziniet to ar attiecīgās iestādes oficiālo e-pastu un domēnu. Visbiežāk krāpnieki izmanto līdzīgu e-pasta pirmo daļu (nosaukumu), bet domēns atšķirsies.
3. Ja jums ir šaubas, ka zvana no jūsu bankas, pārtrauciet zvanu. Atrodiet bankas tīmekļvietnē oficiālo klientu apkalpošanas tālruni, atzvaniet, paskaidrojiet savu jautājumu - bankas klientu apkalpošanas speciālists varēs atrast informāciju, kas jums ir zvanījis, un attiecīgi varēs turpināt sarunu.
4. Neizmantojiet bezmaksas bezvadu interneta tīklus, kuriem nav paroles, it sevišķi situācijās, kad norēķinieties ar karti.
5. Nepubliskojiet savus personas datus.
6. Vienmēr pārbaudiet, vai norēķinu kartes datus tik tiešām ievadāt vietnē, kurā bija paredzēts. Mēdz būt situācijas, kad krāpnieki imitē tīmekļa vietnes nosaukumus un pat dizainu.
7. Neieguldiet naudu, kuras nav vai kuru ir žēl zaudēt. Tas tikai palielina risku nonākt vēl lielākās finansiālās grūtībās.
8. Jebkurš investīciju lēmums prasa laiku, neļaujiet sevi steidzināt, konsultējieties ar finanšu ekspertiem, lasiet informāciju. Piemēram, investoruklubs.lv.
9. Ja piedāvājums ir pārāk labs, tad visticamāk tas ir krāpniecisks.

Finanšu nozares asociācijas publiskotā informācija dati liecina, ka šā gada sešos mēnešos notikuši 4795 krāpšanas gadījumi, kas ir par 45% vairāk nekā šādā pašā periodā 2023.gadā. Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos sešos mēnešos izkrāpti 9,452 miljoni eiro, kas ir par 86,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Gadījumā, ja tomēr ir aizdomas, ka esat kļuvuši par finanšu krāpšanas upuri, noteikti jāvēršas ar iesniegumu policijā un jāinformē banka.