Latvijas konkurētspēju meža nozarē var palielināt, ražojot produktus ar augstu pievienoto vērtību, trešdien forumā "No meža līdz pasaules tirgum: kā Latvijas ekonomikas dzinējam iedot papildu enerģiju?" pauda kokrūpniecības un mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Stiga RM" īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Ramoliņš.
Latvija ir atzīta par 51.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 35.pozīciju pērn, un tas atkal ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 64 pasaules valstis.
Latvija ir atzīta par 41.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 40.pozīciju pērn, un tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kas aptver 63 pasaules valstis.
Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā “Globālā konkurētspējas indeksa” (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.
Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi iepirkumu par informatīvās kampaņas Latvijas uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai īstenošanu, liecina informācija EM mājaslapā.
Eiropas Savienības (ES) digitālās attīstības kopējā novērtējumā Latvija saglabājusi 19. vietu starp pārējām dalībvalstīm. Tā liecina Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītāji. Turklāt tādos aspektos kā “Savienojamība” un “Interneta pakalpojumu lietošana” Latvija guvusi progresu, sasniedzot 10. vietu, savukārt rādītājā “Digitālie publiskie pakalpojumi” gada laikā esam pakāpušies no 14. uz 9. vietu.
Latvija globālajā konkurētspējas indeksā šogad ir atkāpusies uz 54.vietu pretstatā 49.pozīcijai pērn, un mūsu valsts konkurētspējas ziņā joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, liecina trešdien publiskotais Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) jaunākais gadskārtējais pētījums.
Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai jāturpina uzlabojumi maksātnespējas procesā, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).
Valsts konkurētspēja kā ekonomiskās attīstības priekšnoteikums ir svarīgs nacionālās drošības aspekts, šodien, tiekoties ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem, norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Latvijas uzņēmumiem ir augsts sociālās atbildības pašvērtējums, taču tas nonāk pretrunā ar uzņēmējdarbības vides realitāti. Turklāt uzņēmēju "labie darbi" ir vērsti uz labuma gūšanu īstermiņā un salīdzinoši reti iziet ārpus uzņēmuma tiešo interešu zonas, liecina Nordea bankas un Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) veiktais biznesa vitalitātes mērījums Nordea vitametrs.
Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sanāksmes otrajā dienā ES dalībvalstu pārstāvji diskutējuši par tūrisma, inovāciju un pētniecības jautājumiem, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Ir jāvelta visas pūles Baltijas jūras reģiona konkurētspējas stiprināšanai, šodien Baltijas Jūras valstu padomes samita plenārsesijā uzsvēris Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).
Latvijā ražotāju cenu indekss pieaug kopš decembra, bet tā kāpums ir lēnāks nekā galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, tādējādi Latvijas uzņēmēju konkurētspēja turpina uzlaboties, secinājusi Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Krista Kalnbērziņa.
Latvija ir atguvusi savu konkurētspēju pasaules tirgū, kas skaidrojams ar budžeta taupības pasākumu izraisīto algu samazinājumu, vēsta starptautiskā reitingu aģentūra "Standard & Poor’s".
2009.gada deflācija ir nedaudz uzlabojusi Latvijas konkurētspēju, jo ir samazinājies lata reālais efektīvais valūtas kurss, uzskata Ekonomikas ministrijas (EM) analītiķi.
Lai paaugstinātu konkurētspēju investīciju piesaistē, būvniecības process Latvijā jāvienkāršo un jāpadara īsāks, šādu uzskatu šodien notikušajā diskusijā par būvniecības nozares normatīvās bāzes sakārtošanu pauda Rīgas Būvvaldes vadītājs Andis Cinis.