Latvijā ražotāju cenu indekss pieaug kopš decembra, bet tā kāpums ir lēnāks nekā galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, tādējādi Latvijas uzņēmēju konkurētspēja turpina uzlaboties, secinājusi Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Krista Kalnbērziņa.
Saskaņā ar pēdējo pieejamo informāciju lata reālais efektīvais kurss, kas aprēķināts, izmantojot ražotāju cenu indeksu, turpina samazināties, kas Kalnbērziņas skatījumā apliecina konkurētspējas pieaugumu. Šī gada janvārī lata reālais efektīvais kurss bija par 8,3% zemāks nekā pirms gada, kad tas sasniedza savu augstāko punktu.
Tāpat kā citi ekonomikas eksperti, arī Kalnbērziņa norāda, ka ražotāju cenu kāpumu jau ceturto mēnesi pēc kārtas galvenokārt noteica nozīmīgs eksportētās produkcijas ražotāju cenu kāpums.
Vienlaikus viņa uzsver, ka cenu kāpumu ietekmējušas norises ārējos tirgos, strauji pieaugot eksportētās produkcijas ražotāju cenām, kuru gada pieaugums sasniedza jau 5%.
"Izaugsmei atsākoties daudzviet pasaulē, ārējais pieprasījums nostiprinās, turklāt pieaug arī resursu cenas pasaulē," norāda centrālās bankas ekonomiste, informējot, ka martā ievērojami kāpušas melno metālu cenas, tādējādi ietekmējot arī metālu ražotāju cenas Latvijā. Arī energoresursu cenu kāpums pasaulē, kas atspoguļojas straujā degvielas cenu kāpumā Latvijā, esot kāpinājis ražotāju izmaksas, tādējādi radot spiedienu uz cenu kāpumu daudzās nozarēs.
Joprojām daudz mazāku cenu kāpumu uzrāda vietējam tirgum ražoto preču cenas, kuras bija par 7,1% zemākas nekā pirms gada.
Kā ziņots, ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2010.gada martā, salīdzinot ar 2010.gada februāri, palielinājās par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kopējā cenu līmeņa kāpums bija raksturīgs preču realizācijai gan vietējā, gan eksporta tirgū - attiecīgi par 0,2% un 1,7%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija metālu ražošanā, kur cenas kāpa par 9,1%, gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā, kur cenas pieauga par 3,2%, pārtikas produktu ražošanā un koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā - par 0,9% katrā nozarē, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē - par 4,7%.
Savukārt vislielākā pazeminošā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu kritumam par 6,3% apģērbu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 0,8%.
Gada laikā salīdzinājumā ar 2009.gada martu ražotāju cenas rūpniecībā samazinājās par 2,5%. Iekšējā tirgū realizētās produkcijas cenas saruka par 7,1%, bet eksportētajai produkcijai cenas pieauga par 5%.
Lielākā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu pārmaiņām elektroenerģijas jomā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kur cenu samazinājums bija par 14,2%, pārtikas produktu ražošanā, kur cenas kritās par 2,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 7,8%.
Savukārt metālu ražošanā bija pieaugums par 16,1%, koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā - par 5,6%, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē - par 5,7%.
"Nozare.lv" aptaujātie ekonomikas eksperti iepriekš prognozēja, ka arī martā pret februāri sagaidāms turpmāks ražotāju cenu Latvijas rūpniecībā pieaugums, ko lielā mērā noteiks atkopšanās ārējos tirgos, kas savukārt augšupejošu efektu atstāj uz izejvielu cenām.
Jau ziņots, ka ražotāju cenas februārī pret janvāri palielinājās par 0,5%, bet gada laikā samazinājās par 4,7%.