Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sanāksmes otrajā dienā ES dalībvalstu pārstāvji diskutējuši par tūrisma, inovāciju un pētniecības jautājumiem, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Latvija atbalstīja komisijas izvirzītos četrus prioritāros virzienus Eiropas tūrisma politikas izstrādei - tūrisma nozares konkurētspējas veicināšana, ilgtspējīga, atbildīga un uz kvalitāti vērsta tūrisma attīstības veicināšana, Eiropas tēla un kā ilgtspējīgu un kvalitatīvu tūrisma galamērķu kopuma stiprināšana, kā citu ES politikas virzienu un finanšu instrumentu maksimāla izmantošana tūrisma attīstībai.
Par īpaši svarīgu Latvija uzskata tūrisma politikas integrāciju un koordināciju ar citām politikām, piemēram, izglītības, transporta, kultūras un dažādu pakalpojumu sektoriem, kas sekmētu tūrisma nozares konkurētspējas celšanos un mazinātu tūrisma sezonālo raksturu.
Tāpat padomē tika diskutēts par to, ka tūrisma nozares attīstībai būtiska ir ārējā dimensija, piemēram, sadarbība ar tādām valstīm kā Krievija un Ķīna, vīzu saņemšanas atvieglota režīma piemērošana utt. EM informē, ka šā gada 18.oktobrī un 19.oktobrī Maltā tiek organizēta starptautiska tūrisma konference, kurā tiks definētas ES līmeņa tūrisma sektora prioritātes.
Otrs nozīmīgais jautājums, kas tika diskutēts padomes laikā, bija komisijas izstrādātais dokuments "Inovācijas savienība", kas ir stratēģijas "ES 2020" vadošā iniciatīva. Tās galvenais mērķis ir pārveidot Eiropu par Inovācijas savienību, lai veiksmīgi atjaunotu ES konkurētspēju globālajā tirgū. Kā padomes sanāksmē uzsvēra ES pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna, tieši inovācija ir nozīmīgākais priekšnosacījums noturīgai izaugsmei, veidojot konkurētspējīgas dalībvalstu ekonomikas, kas spētu pārvarēt globalizācijas spiedienu.
Sanāksmē dalībvalstis pauda atbalstu komisijas iniciatīvai, īpaši uzsverot, ka svarīga loma ir nacionālajai inovāciju politikai, izglītības modernizēšanai, kā arī vienotā tirgus izveidei pētniecībā.
Inovācijas savienības ietvaros paredzēts veicināt publiskā sektora plašāku iesaistīšanos, lai stimulētu privāto sektoru un likvidētu šķēršļus, kuru dēļ jaunās idejas nenonāk tirgū. Īstenojot kopīgus pasākumus gan atsevišķu Eiropas valstu un reģionālā, gan publiskā un privātā sektora līmenī, tiks stimulēta pētniecība un jaunu produktu izstrāde, koordinēti ieguldījumi inovācijas radīšanā un paātrināta standartu ieviešana. Jau 2011.gada sākumā komisija plāno nākt klajā ar priekšlikumiem, kā paātrināt un modernizēt standartu noteikšanas un ieviešanas procesu.
Tāpat plānots, ka komisija 2011.gadā aizsāks vērienīgu pētniecības programmu par inovāciju publiskajā sektorā un sociālajā jomā, kā arī intensificēs jau aizsāktās pētniecības iniciatīvas. Komisija ierosinās pasākumus, lai līdz 2014.gadam pabeigtu Eiropas pētniecības telpas izveidi. Tas nozīmē, ka tiks vairāk saskaņota ES dalībvalstu politika pētniecības jomā, mazinot birokrātiskās formalitātes un likvidējot šķēršļus pētnieku mobilitātei.
Vienlaikus komisija rosinās jaunus pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi finansējumam. Plānots rosināt jaunu regulējumu pārrobežu riska kapitālam, sadarboties ar Eiropas Investīciju banku un stiprināt pārrobežu sadarbību starp inovatīviem uzņēmumiem un investoriem.
Latvijas pārstāvis sanāksmē atzina, ka pastāvošās uzņēmēju iespējas piekļūt finansējumam ir pietiekoši daudzveidīgas, tomēr šie atbalsta instrumenti ir sadrumstaloti un neveicina koordinētu finanšu instrumentu pārvaldības sistēmu, kas būtu izprotama un viegli izmantojama mazos un vidējos uzņēmumos. Tādēļ Latvija aicināja padomi pievērst lielāku uzmanību birokrātisko procesu novēršanai, kas saistīta ar finanšu instrumentu apgūšanu. Vienlaikus Latvija arī uzskata, ka jauni instrumenti nebūtu jāveido, kā to apsver komisija, bet gan jāuzlabo un labāk jākoordinē jau esošie.
Kā atsevišķu jaunu iniciatīvu varētu izvērtēt iespēju veidot Eiropas mēroga Riska kapitāla fondu, kas nodrošinātu straujāku inovatīvo uzņēmumu skaita pieaugumu.
Diskusija par Inovācijas savienību ES dalībvalstu starpā turpināsies šā gada 25.novembrī un 26.novembrī paredzētājā Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē, kā arī decembra Eiropadomes sanāksmē.
No EM sanāksmē piedalījās valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa, bet Latvijas viedokli ES Konkurētspējas ministru padomes sēdē pārstāvēja Latvijas Ārlietu ministrijas pastāvīgā pārstāvja ES vietniece Lelde Līce-Līcīte.