Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai jāturpina uzlabojumi maksātnespējas procesā

© Kaspars Krafts/ f64 photo agency

Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai jāturpina uzlabojumi maksātnespējas procesā, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).

Konfederācija pauda gandarījumu par Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, tomēr norāda, ka Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai uzlabojumi maksātnespējas procesā vēl jāturpina.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs uzsvēra, ka jaunais regulējums ir tikai viens no pirmajiem pasākumiem ceļā uz maksātnespējas procesa sakārtošanu un uzņēmēji sagaida, ka darbs pie tā tiks turpināts, lai Latvijā veidotu tiesisku un investīcijām drošu uzņēmējdarbības vidi.

"Ar maksātnespējas procesu saistītais laiks, izmaksas un parāda atgūšanas īpatsvars ir viena no jomām, kurā nepieciešami uzlabojumi, lai Latvija uzlabotu savas pozīcijas "Doing Business" reitingā attiecībā pret labākajām valstīm reģionā un palielinātu savu konkurētspēju," sacīja Gavrilovs.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka maksātnespējas procesam ir jākļūst caurredzamākam, drošākam un valsts atbildībai maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesos jābūt daudzkārt lielākai. "Mūsu mērķis ir panākt tādu maksātnespējas procesu, kas veicinātu finansiālās grūtībās nonākuša uzņēmēja saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu," uzsvēra Meņģelsone un piebilda, ka ir svarīgi, lai pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas uzņēmumi spētu atkal strādāt, dodot pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.

LDDK sola aktīvi prasīt no valsts izveidot tādu maksātnespējas procesu, kas nodrošinātu maksimāli ātru uzņēmuma aktīvu atgriešanos ekonomiskajā apritē vai tā pārdošanu kā kopumu, nezaudējot darba vietas un darbību, vienlaikus sabalansējot maksātnespējīgās personas tiesības un pienākumus. Tāpat LDDK ieskatā ir jāstiprina Maksātnespējas administrācija un Valsts policija un jāstiprina kreditoru tiesības maksātnespējas procesā. Būtiski arī neļaut izmantot maksātnespējas procesu, lai izvairītos no nodokļu nomaksas un veiktu krimināli sodāmas darbības.

"Uzņēmējiem ir jābūt drošiem, ka maksātnespējas procesu nebūs iespējams izmantot ļaunprātīgiem mērķiem, lai tas būtu skaidrs, saprotams un negodprātīgu maksātnespējas procesu dēļ tautsaimniecība nezaudētu ievērojamus līdzekļus un neciestu Latvijas tēls," atzina Meņģelsone.

Kā ziņots, Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, no nākamā gada nosakot stingrāku maksātnespējas administratoru darba uzraudzību, kā arī ieviešot brīvā tirgus principu tiesiskās aizsardzības procesā.

Līdz ar Maksātnespējas likumā pieņemtajiem grozījumiem kā obligāta prasība administratoram tiks izvirzīta nevainojama reputācija. Iespējamu kandidāta neatbilstību šai prasībai izskatīs neatkarīga eksaminācijas komisija.

Tāpat paredzēts ieviest maksātnespējas administratoru disciplināratbildību. Par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai būs normatīvo aktu būtisks vai sistemātisks pārkāpums vai profesionālo ētikas normu būtisks pārkāpums. Disciplinārlietu komisija varēs piemērot disciplinārsodu, kā arī ierosināt administratora atcelšanu no amata.

Atbalstītās izmaiņas skar vairākus citus nozares jautājumus, arī uzraudzības modeļa maiņu un administratora amata pretendentu apmācību.

Liela daļa no paredzētajām izmaiņām attieksies arī uz tiesiskās aizsardzības procesa norisi, tostarp pieaugs kreditoru loma tajos. Piemēram, viņiem tiks piešķirtas tiesības ieteikt procesa uzraugošās personas, ne tikai maksātnespējas procesa administratoru, bet arī revidentus.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais