Pasaules konkurētspējas indeksā Latvija iepaliek no Igaunijas un Lietuvas

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā “Globālā konkurētspējas indeksa” (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Ziņojumu par Globālo konkurētspējas indeksu Latvijā pārstāv Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centrs, kura direktors, SSE Riga Asociētais profesors Arnis Sauka uzsver, ka: “Indekss joprojām balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu pēc 12 kritēriju grupām jeb pīlāriem. Tomēr, ņemot vērā fokusu uz produktivitāti, kas ir galvenais ilgtspējīgas ekonomikas attīstības pamats, kā arī izmaiņas konkurētspējā, kas ienāk līdz ar jaunajām digitālajām tehnoloģijām un globalizācijas procesiem, Pasaules ekonomikas forums, analizējot konkurētspēju, ir iekļāvis virkni citu pīlāru. Sekojot jaunākajām tendencēm pētniecībā un izmaiņām konkurētspējas specifikā, jaunajā metodoloģijā ieviestas arī izmaiņas, kā šie pīlāri tiek mērīti, tai skaitā, papildus uzņēmēju aptaujām, valstu konkurētspējas noteikšanā tiek likts lielāks uzsvars uz dažādiem statistikas avotiem”.

Jaunā “Globālā konkurētspējas indeksa” rezultāti liecina, ka pašas konkurētspējīgākās valstis pasaulē ir ASV, Singapūra un Vācija, kurām seko Šveice, Japāna, Holande, Honkonga, Apvienotā Karaliste, Zviedrija un Dānija. No Centrālās un Austrumeiropas valstīm, par vienu vietu apsteidzot Ķīnu, visaugstāk konkurētspējas indeksā ierindojusies Čehija (29. pozīcija). Savukārt Igaunija indeksā atrodama 32. vietā, starp Itāliju un Čīli. Slovēnija ierindota 35. vietā, Polija 37. vietā, bet Lietuva un Slovākija, attiecīgi 40. un 41. vietā.

Latvija jaunākajā “Globālā konkurētspējas indeksā” ierindota 42. vietā, konkurētspējā apsteidzot tādas valstis kā Kipru (44. vieta), Ungāriju (48. vieta), Bulgāriju un Rumāniju (51. un 52. vieta), Grieķiju (57. vieta), Turciju (61. vieta), Horvātiju (68. vieta). Kā uzsver Dr. Sauka: “Jaunākos indeksa rezultātus būtisko metodoloģijas izmaiņu dēļ nevar tieši salīdzināt ar iepriekšējo gadu rezultātiem. Tomēr Pasaules ekonomikas foruma aprēķini liecina - ja arī 2017. gadā būtu izmantota jaunā metodoloģija, Latvijai 2018. gadā būtu neliels kāpums konkurētspējā par aptuveni vienu vietu, savukārt gan Lietuvai, gan Igaunijai - kritums par divām pozīcijām. Tātad, konkurētspējā praktiski stāvam uz vietas, neskatoties uz ekonomikas izaugsmi”. Valstu konkurētspējas indeksu noslēdz Jemena un Čada.

Atbilstoši jaunajai metodoloģijai 12 pīlāri, ar kuru palīdzību tiek mērīta valstu konkurētspēja tiek iedalīti četrās kategorijās:

1. Vide

Pīlāri: institūcijas, infrastruktūra, makroekonomiskā stabilitāte, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) adaptācija.

2. Cilvēk kapitāls

Pīlāri: veselība, prasmes.

3. Tirgi

Pīlāri: produktu tirgus efektivitāte, darba tirgus efektivitāte, finanšu sistēma, tirgus lielums.

4. Inovāciju ekosistēma

Pīlāri: biznesa vitalitāte, inovāciju kapacitāte.

2018. gada “Globālā konkurētspējas indeksa” rezultāti liecina, ka kategorijas “Vide” pīlārā “Makroekonomiskā stabilitāte” Latvija kopā ar 32 citām valstīm dala 1 (!) vietu pasaulē! Izcili augstu novērtēti abi šī pīlāra indikatori - gan inflācija, gan valsts parāda dinamika. Latvija ieņem augsto 11. vietu arī IKT adaptācijas pīlārā, kur, cita starpā, tiek vērtēta Interneta lietošanas kvantitāte, Interneta pieslēguma kvalitāte un mobilo tālruņu izmantošanas tendences.

Tomēr izteikti sliktāki rezultāti Latvijai ir kategorijas “Vide” pīlāros “institūcijas” (49. vieta no 140.) un “infrastruktūra” (47. vieta). Kā uzsver Dr. A. Sauka: “Gan šajā, gan arī daudzu citu pīlāru vērtējumos saskatām tās pašas problēmas, kurām “Globālā konkurētspējas indeksa” pētījums pievērsis uzmanību arī iepriekšējos trijos gados”. Proti, no pīlāra “Institūcijas” viszemāk novērtētie indikatori Latvijai ir uz nākotni orientēta valdība (111. vieta), tiesiskā regulējuma efektivitāte strīdu izšķiršanā (109. vieta), sociālais kapitāls (99. vieta), tiesiskā regulējuma efektivitāte, apstrīdot noteikumus (99. vieta). Savukārt relatīvi labāk novērtēti tādi indikatori kā preses brīvība (22. vieta) un korupcijas sastopamība (37. vieta). Savukārt no pīlāra “infrastruktūra” viszemāk vērtēti indikatori 2018. gadā ir līnijpārvadājumu (kuģu) savienojamības indekss (96. vieta), ceļu kvalitāte (92. vieta) un lidostas savienojuma indekss (82. vieta).

Kategorijā “Cilvēk kapitāls” uz citu valstu fona augstu novērtēts pīlārs “prasmes” (11. vieta). Visaugstāk novērtēti indikatori zem šī pīlāra ir vidēji skolā (apmācībā) pavadītie gadi (6. vieta), skolēnu un skolotāju īpatsvara proporcija sākumskolas izglītībā (15. vieta). Savukārt zemu vērtēti tādi indikatori kā vienkāršība atrast prasmīgus darbiniekus (97. vieta), arodapmācības kvalitāte (82. vieta), absolventu prasmju līmenis (68. vieta) un kritiskā domāšana mācību procesā (59. vieta). Savukārt citā kategorijas “Cilvēk kapitāls” pīlārā “veselība” Latvija ierindojas tikai 76. vietā.

Kategorijā “Tirgi” visaugstāk novērtētais pīlārs Latvijai 2018. gadā ir “darba tirgus efektivitāte” (29. vieta). Šajā pīlārā kritiski zemu tiek vērtēti tādi indikatori kā darbaspēka nodokļu likmes (116. vieta) un vienkārša ārzemju darbaspēka pieņemšana darbā (107 vieta). “Par šiem jautājumiem Latvijas uzņēmēji pēdējos gados runā aizvien vairāk un atliek cerēt, ka politikas veidotāji tomēr to sadzirdēs,” pauž Dr. A. Sauka. Zemu novērtētas arī darbā pieņemšanas un no darba atlaišanas prakses (98. vieta). Savukārt visaugstāk pīlārā “darba tirgus efektivitāte” Latvijā vērtēta algu noteikšanas elastībā (8. vieta), sieviešu iesaiste darba tirgū (16. vieta) un darbinieku tiesību ievērošanā (25. vieta).

Cits kategorijas “Tirgi” pīlārs “produktu tirgus efektivitāte” 140 valstu konkurencē ierindots 49. vietā ar zemu novērtētām tādām komponentēm, kā tarifu sarežģītuma pakāpe (112. vieta) un negatīva nodokļu un subsīdiju ietekme uz konkurenci (75. vieta). Tradicionāli un objektīvu iemeslu dēļ zemu - 94. vietā ierindojas pīlārs “tirgus lielums”, kur gan indikators “imports % no IKP” novērtēts salīdzinoši augstu - 29. vietā. Zemu tiek vērtēts arī kategorijas “tirgi” pīlārs “finanšu sistēma”. Šajā pīlārā cienījami vērtēts vienīgi indikators “Banku normatīvā kapitāla rādītājs” (24. vieta), savukārt neviens cits indikators netiek vērtēts augstāk par 59. vietu. Kritiski zemu novērtēti indikatori “kredīta plaisa” (38. vieta), tirgus kapitalizācija (102. vieta) un mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana (101. vieta).

Arī kategorijā “Inovāciju ekosistēma” Latvijas vērtējumi nav īpaši augsti - pīlārā “biznesa vitalitāte” 47. vieta, bet pīlārā “inovāciju kapacitāte” 52. vieta. Biznesa vitalitātes pīlārā ļoti zemu novērtēts tāds būtisks indikators kā “attieksme pret uzņēmējdarbības risku” (95. vieta). Savukārt salīdzinoši augstu vērtēts laiks, kādā var uzsākt biznesu (25. vieta), maksātnespējas regulējums (28. vieta) un biznesa uzsākšanas izmaksas (38. vieta). Savukārt pīlārā inovāciju kapacitāte viszemāk vērtēti tādi indikatori kā “pircēju sofistikācija” (99. vieta), “darbaspēka diversifikācija” (97. vieta) un “pētniecības institūciju kvalitāte” (79. vieta).

Pasaules ekonomikas foruma eksperti uzsver, ka “Globālais konkurētspējas indekss” var būt ļoti noderīgs rīks politikas veidotājiem centienos celt valsts konkurētspēju. Tomēr, kā uzsver Dr. A. Sauka, tāpat kā visiem indeksiem arī šim piemīt vairāki trūkumi, kas politikas veidotajiem būtu jāņem vēra, to izmantojot politikas iniciatīvu vērtēšanā. “Viens no tiem - indeksā tiek salīdzinātas ļoti atšķirīgas valstis un faktori, kas kādā valstī tiek uzskatīti par sliktiem, citā var tikt vērtēti kā ļoti atbilstoši. Piemēram, ir grūti ticēt, ka Latvijā tiešām ir vieni no sliktākajiem lielceļiem pasaulē,” uzsver Dr. A. Sauka, piebilstot, ka visticamāk dažādu faktoru kopsummā Latvijas reālā vieta indeksā varētu būt nedaudz augstāka kā tiek uzrādīta 2018. gada pētījumā. Tomēr politikas veidotājiem būtu svarīgi ņemt vēra arī šos izteikti zemos vērtējumus, jo tie norāda Latvijas uzņēmēju neapmierinātību ar konkrētajām sfērām. Arī Pasaules ekonomikas foruma eksperti dod ieteikumu visām pasaules ekonomikām, tai skaitā Latvijai. Proti, ka konkurētspējas stiprināšanai nepieciešama vispusīga pieeja - esot spēcīgiem vienā vai vairākās kategorijās, tas tomēr nevar atlīdzināt vājās vietas.

Saite uz pilnu “Globālā konkurētspējas indeksa” ziņojumu: http://reports.weforum.org/global-competitiveness-report-2018/