Ir jāvelta visas pūles Baltijas jūras reģiona konkurētspējas stiprināšanai, šodien Baltijas Jūras valstu padomes samita plenārsesijā uzsvēris Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).
"Ir jārada jaunas idejas, kas sekmējas reģiona līmeņa sadarbībā. Ir jāveicina konstruktīvs dialogs ekonomiskai un uzņēmumu sadarbībai, atrodot jaunas un inovatīvas biznesa pieejas un veicinot reģiona projektu atpazīstamību biznesa un pašvaldību sektoros," sacīja Dombrovskis.
Premjers klātesošos arī informēja, ka Latvija kā Baltijas Ministru padomes prezidējošā valsts ir uzsākusi triju Baltijas valstu centienu un aktivitāšu konsolidāciju, atbildīgajiem ministriem īstenojot īpašu sadarbību finanšu un ekonomikas jautājumos, aģentūru LETA informēja valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne.
Tāpat Ministru prezidents aicināja uz turpmākajām diskusijām 11.Baltijas ekonomikas forumā "ES Baltijas jūras reģiona stratēģija konkurētspējīgam reģionam", kas notiks paralēli plānotajai Baltijas Ministru padomei septembrī Rīgā. Premjers minēja, ka ES stratēģija Baltijas jūras reģionam atver jaunas iespējas, risinot reģiona specifiskas vajadzības un problēmas ar mērķtiecīgiem un jau esošajiem ES politiku un labākās pārvaldības sadarbības instrumentiem.
Premjers minēja, ka Ziemeļu dimensija varētu būt piemērots sadarbības ietvars Baltijas jūras reģiona sadarbībai ar ne-Eiropas Savienības valstīm. Tāpat Dombrovskis uzrunā teica, ka Latvija ir ieinteresēta sadarbībai ar Krieviju reģionālajos projektos.
Dombrovskis šodien piedalījies arī foruma plenārsesijā "ES stratēģija un Ziemeļu dimensija: reģiona biznesa attīstība", kurā piedalījās arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo un citi Baltijas jūras reģiona valstu delegāciju vadītāji.
Baltijas jūras valstu līderi vienoti uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi enerģētikas, pārvadājumu un loģistikas, kā arī vides aizsardzības, īpaši Baltijas jūrā, jomā. Valstu vadītāji, pārrunājot Meksikas līča ekoloģisko katastrofu, uzsvēra Baltijas jūras ekoloģiskā jautājuma un augstu kuģošanas standartu lomu reģiona sadarbībā.
Baltijas attīstības foruma diskusiju mērķis ir ilgtspējīgas izaugsmes, inovāciju un konkurētspējas attīstības veicināšana Baltijas jūras reģionā. Uzrunā foruma dalībniekiem Ministru prezidents uzsvēra, ka pagājušajā gadā Baltijas Ministru padomē vienojās, ka ir nepieciešama vēl būtiskākā integrācija un sadarbība Baltijas valstu vidū, jo tas veicinās Baltijas valstu kā reģiona dinamiskāku integrāciju Ziemeļvalstu reģionā. Kā piemēru premjers minēja Baltijas valstu vienoto robežu nojaukšanu, integrējoties Eiropas Savienībā un pievienojoties Šengenas zonai.
Forumā premjers uzsvēra atjaunojamās enerģijas nozīmi Baltijas jūras reģionā un Latvijā. Tāpat Dombrovskis informēja par uzsāktajiem ēku siltināšanas projektiem. Ministru prezidents minēja, ka zaļās enerģijas veicināšana ir viens no ES 2020 stratēģijas nozīmīgākajiem mērķiem un to ir jāsāk ar maziem projektiem un aktivitātēm, kas ilgtermiņā sekmēsies ar ilgtspējīgas zaļās enerģijas plašu izmantošanu Baltijas jūras reģionā.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Latvijā atgriezīsies šovakar.
Baltijas jūras valstu padome, kas dibināta 1992.gada martā Kopenhāgenā, ir vispārējs politisks reģiona starpvaldību sadarbības forums. Padomi veido 11 Baltijas jūras reģiona valstis - Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Vācija, Polija, Dānija, Norvēģija, Īslande un Krievija, kā arī Eiropas Komisija. 2010.gada 1.jūlijā padomes prezidentūru no Lietuvas pārņem Norvēģija. Latvija prezidējošās valsts pienākumus ir pildījusi 1996.-1997.gadā un 2007.-2008.gadā.