Saeimas vēlēšanās uzvarējusī partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) šodien tiksies ar Nacionālo apvienību (NA) un "Apvienoto sarakstu" (AS), lai apspriestu saturu sadarbības memorandam par koalīcijas veidošanas principiem, aģentūru LETA informēja JV pārstāvji.
Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina aģentūras LETA apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.
14.Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji balsojumā ir izlēmuši par konkrētu vietu sadalījumu Saeimas Sēžu zālē, pēc jaunievēlētās Saeimas pārstāvju organizatoriskās sanāksmes žurnālistiem paziņoja līdzšinējā parlamenta spīkere Ināra Mūrniece (NA).
Jaunajās koalīcijas sarunās birokrātijas mazināšana iepirkumu procesā ir viens no uzdevumiem nākamajai valdībai, sarunā ar Jēkabpils novada domes pārstāvjiem uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Pēc padziļinātākām diskusijām ar potenciākajiem partneriem ir skaidrs, ka "Jaunajai vienotībai" (JV) ir kas līdzīgs un atšķirīgs ar katru no šīm partijām, ceturtdien pēc JV un Nacionālās apvienības (NA) tikšanās žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Topošo koalīciju ir jāveido trīs partijām un tas ir "izšķirts un skaidrs" jautājums, šodien pēc "Jaunās vienotības" (JV) un Nacionālās apvienības (NA) tikšanās šādu pārliecību pauda NA līderis Raivis Dzintars.
Saeimas vēlēšanās uzvarējusī partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) ir gatava arī vēl vairākiem sarunu raundiem, lai panāktu iespējami plašākas koalīcijas izveidi, intervijā Latvijas Radio sacīja JV valdes loceklis un parlamenta deputāts Ainars Latkovskis.
Lielāko Saeimas deputāta mandātu skaitu ieguvušās “Jaunās Vienotības” (JV) premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš uzskata, ka valdība būtu jāveido četrām partijām. Taču divas no tām – Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA) – uzstāj, ka rīcībspējīgu valdības modeli redz tikai trīs partiju koalīcijā, un pret partijas “Progresīvie” piesaistīšanu iebilst, informē Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) premjera amata kandidātam, pašreizējam Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam nebūs problēmu izveidot valdību arī 14.Saeimas sasaukumā, un nav īpaši svarīgi, no cik partijām tā sastāvēs, tomēr pēc pusgada vai gada pie varas esošo politisko spēku iekšienē var sākties konflikti un pat šķelšanās, intervijā laikrakstam "Diena" prognozē polittehnologs Dans Titavs.
Koalīcija, kurā "Jaunajai vienotībai" (JV), Nacionālajai apvienībai (NA) un "Apvienotajam sarakstam" (AS) būtu piepulcēta partija "Progresīvie", būtu pārāk liels "ideoloģisks mikslis", šādu viedokli šorīt intervijā Latvijas Radio pauda viens no AS līderiem Uldis Pīlēns.
13.Saeimas sasaukums pirms tā pilnvaru beigām paspēs pieņemt prezidenta neizsludināto jauno Pašvaldību likumu, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes paredzēja visi koalīcijas partiju pārstāvji.
Valdību veidojošās koalīcijas partijas pirmdien vienojušās par atbalstu iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma apstākļos, kas būs plašāks un agrāks, nekā valdība konceptuāli vienojās jūnijā, pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Koalīcijas partneru vidū ir atšķirīgi viedokļi par vajadzību noteikt enerģijas taupības pasākumus valstī, liecina valdību veidojošo partiju pārstāvju sacītais aģentūrai LETA.
Valdošās koalīcijas partneri pauž samērā skeptisku nostāju par Nacionālās apvienības atbildībā esošās Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu pievienotās vērtības nodokli (PVN) samazināt primārajiem pārtikas produktiem.
Koalīcijas politiķi pašlaik vēl nesteidz nosaukt Satversmes tiesas (ST) tiesneša amata iespējamo kandidātu vai kandidātus, reizē kā optimālāko risinājumu redzot iespēju valdību veidojošām partijām panākt vienošanos par atbalstu vienam pretendentam.
Pirms nepilna gada Krišjāņa Kariņa (JV) valdība pieredzēja restartu, nomainot vairākus ministrus pēc “KPV LV” izmešanas no koalīcijas. Tāpēc šīs nedēļas notikumus, kad portfeļus zaudēja divi ministri, varētu nosaukt par valdības mini-restartu, vērtē Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Lai gan šobrīd koalīcijā valda vairāki savstarpējās apvainošanās daudzstūri, tās izjukšanu līdz rudenim, kad sanāks jaunā Saeima, neviens neprognozē.
Šodien valdošajā koalīcijā panākta vienošanās, ka tuvāko trīs gadu laikā Latvijas aizsardzības budžets tiks palielināts līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta, šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).