Topošās koalīcijas pārstāvji plāno parakstīt Fiskālās disciplīnas līgumu, kas paredz apņemties vispārējās valdības strukturālo deficītu samazināt līdz 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2025.gadā.
Partiju apvienība "Jaunā Vienotība" (JV), partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība paredz vienoties veidot pretciklisku fiskālo politiku, kas nozīmē iespēju mērķtiecīgi sniegt atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijā, un veikt ekonomikas transformāciju, nodrošinot straujāku eksporta un IKP izaugsmi.
Ārpus augstāk minētā nosacījuma par virzību uz valdības budžeta deficītu līdz 0,5% paredzēts finansēt aizsardzības un iekšējās drošības izdevumu pieaugumu un vienreizējus izdevumus, kas saistīti ar Krievijas kara pret Ukrainu izraisītās krīzes seku mazināšanu un valsts enerģētiskās neatkarības no Krievijas nodrošināšanu.
Valdības mērķis būs samazināt vispārējās valdības parādu zem 40% no IKP. Paredzēts arī veikt patstāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu ar mērķi optimizēt valsts budžeta izdevumus.
Koalīcija apņēmusies operatīvi sagatavot iesniegšanai Saeimā likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", tajā piedāvājot tikai fiskāli neitrālus pasākumus.
Valdība un koalīcija Saeimā plāno īstenot stabilu, nodokļu maksātājiem saprotamu un elastīgu nodokļu politiku. Kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem nākamgad tikšot izstrādātas un apstiprinātas vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes. Nodokļu jomā paredzēts ievērot principu, ka būtiskas pārmaiņas tiek veiktas ne biežāk kā vienu reizi četru gadu ciklā.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās otrās valdības izveidošanas līgumus, tajā skatā Fiskālās disciplīnas līguma parakstīšana paredzēta trešdien, 14.decembrī, plkst.9 Saeimā.