Eksperte: ZZS un "Progresīvie" nodemonstrēja izteiktas sadarbības spējas

© Ģirts Ozoliņš/f64

Pēc Valsts prezidenta vēlēšanām valdības koalīcija transformēsies, un paliek jautājums, kā uz iespējamo paplašināšanos, valdībai tuvinoties "Progresīvajiem" un Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), reaģēs Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS), aģentūrai LETA atzina Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Pēc viņas teiktās, esošā koalīcija prezidenta vēlēšanu procesā nespēja sadarboties, bet ZZS un "Progresīvie" nodemonstrēja izteiktas sadarbības spējas, atbalstot premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

Tas ir aspekts, kas nepieciešamības gadījumā ļaušot JV iniciēt valdības paplašināšanos. Tādā gadījumā ir jautājums, kā uz paplašināšanos reaģēs pārējie koalīcijas partneri - AS un NA, norādīja Metla-Rozentāle.

Viņa norādīja, ka JV parādās jauni atkāpšanās ceļi. Ja iepriekš valdības veidošanas procesā JV faktiski bija iedzīta stūrī - vai nu esošā koalīcija vai palikšana opozīcijā, tagad neesot risku, ka JV var palikt opozīcijā, un šim spēkam jau ir iezīmējušies vairāki sadarbības partneri, ar kuriem varētu strādāt.

"Tāpēc esošo partneru uzdevums ir saprast - vai nu piekrīt paplašinātai koalīcijai un darbojas, vai arī, iespējams, paliek opozīcijā," norādīja eksperte.

Latvijā

Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Svarīgākais