Politiķi: Jau pastāv mehānismi līdzīgu domstarpību kā Ogrē risināšanai

© Kaspars Krafts/f64

Jau pašlaik ir pieejami mehānismi, ko var izmantot, ja starp pašvaldības domi un kādu iestādi rodas domstarpības, līdzīgi kā tad patlaban ir Ogrē, šodien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja valdību veidojošo partiju pārstāvji.

Tā politiķi komentēja jautājumu, kā saistībā ar Ogres pašvaldības rīcību attiecībā uz Ogres muzeju novērst daļas sabiedrības bažas par valsts vai pašvaldības amatpersonu iespējamu vēršanos pret kādu iestādi vai darbiniekiem.

Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jurģis Klotiņš skaidroja, ka patkaban jau ir spēkā regulējums, kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) var izvērtēt pašvaldības priekšsēdētāja, domes rīcības atbilstību labas pārvaldības principiem.

Klotiņš atzīmēja, ka svarīgi, lai viena konkrēta gadījuma dēļ pašvaldību pārvaldību nepadarītu vēl birokrātiskāku un smagnējāku. Saeimas deputāts atsaucās arī uz Latvijas Pašvaldību savienības norādīto, ka jau pašlaik pašvaldību regulējumā ir izteikts normatīvisms, ka ir jāpārzina ļoti liels normu skaits, lai nekļūdītos šo visu noteikumu ievērošanā.

NA politiķis atzīmēja, ka nepieciešamības gadījumā var izmantot dažādus risinājumus, tajā skaitā vērsties ar iesniegumu VARAM.

Komentējot situāciju Ogrē, "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja, ka redz problēmu tieši dialoga trūkumā un cer, ka situācija tiks risināta savstarpējās sarunās. Tāpat šo jautājumu plānots skatīt Saeimas komisijā, kurā tiks uzklausītas abas puses.

Līdzīgi kā kolēģis arī Tavars atzīmēja, ka nevajadzētu aizrauties ar jauniem regulējumiem, jo valsts un pašvaldību līmenī vajadzētu būt gana vienkāršām iespējām sadarboties. Kāda viena gadījuma dēļ nav jābirokratizē sistēma, kas sarežģītu pašvaldības pienākumu izpildi, uzsvēra AS frakcijas vadītājs.

Tavars norādīja, ka ir loģiski, ka ievēlētie politiķi pieņem lēmumus atbilstoši tautas dotajam mandātam, reizē jau spēkā ir spēcīgs uzraudzības regulējums, kas pie nepieciešamības ļauj atlaist domi, savukārt, ja tiek konstatēta prettiesiska rīcība, tad ir jārīkojas tiesībsargājošajām institūcijām.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atturējās no komentāru sniegšanas šajā jautājumā. Iepriekš, vēl pirms bija eskalējusies situācijas starp Ogres pašvaldību un muzeju, premjers bija paudis, ka nevēlas komentēt NA kā koalīcijas partnera "iekšējās diskusijas".

Kā vēstīts, ir izveidojies konflikts starp Ogres Vēstures un mākslas muzeju un Ogres domes vadību. Muzeja pārstāvji iebilduši pret Ogres mēra Egila Helmaņa (NA) ieceri muzejā Avena porcelāna izstādi no viņa privātkolekcijas, savukārt no domes vadības sekojis lēmums par muzeja reorganizāciju. Pēc muzeja pārstāvju sniegtās informācijas, esot apturētas arī nākamās izstādes un algu pielikums.

Šādā situācijā Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība nolēma rīkot atbalsta pasākumu muzejam, taču pirmais pieteikums saskaņots netika, tāpēc biedrība trešdien iesniedza jaunu pieteikumu pasākuma "Demokrātija ir trausla kā porcelāns" rīkošanai, kas tika saskaņots.

Biedrība, iesniedzot jaunu pieteikumu, norādīja uz to, ka pašvaldības preses konferencē domes vadība paziņoja, ka tā aizliedz Ogres Vēstures un mākslas muzejam komunicēt ar sabiedrību. Jebkura sabiedrībai paredzētā informācija turpmāk muzejam būs jāsaskaņo ar pašvaldības komunikācijas nodaļu. "Šādā aizliegumā ir saskatāms mēģinājums ieviest cenzūru, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā," bija teikts biedrības pieteikumā.

Kā ziņots, Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības organizētajā Ogres muzeja atbalsta akcijā ceturtdien pulcējās vairāk nekā 200 cilvēku, novēroja aģentūra LETA.

Protesta akcijas dalībnieki ieradās ar šķīvjiem, uz kuriem bija rakstīti dažādi saukļi, piemēram, "Muzejs=templis un forums", "Pret bosingu", "Helmani, neesi lembis, būs sausiņi", "Sargāsim demokrātiju". Protesta akcijas dalībnieku plakātu rotāja arī Helmaņa un Krievijas Vladimira Putina portreti.

Latvijā

Latvijā šogad maijā reģistrētas 260 580 kādam kibertelpas apdraudējumam pakļautas unikālās IP adreses, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2023.gada maijā, liecina informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" publicētā kibertelpas reģistrēto incidentu statistika.

Svarīgākais