26.aug 2010
Kardināls Jānis Pujāts Aglonā teica tik labu runu, ka elle uzvārījās. Mēsli pārbijās un uzpeldēja. Daži teikumi, ko kardināls manā uztverē varēja paturēt pie sevis un kam, manuprāt, pietrūka vai nu ekumēniska takta, vai laicīgas pašcieņas, kļuva stimuls puvuma atklāsmei sabiedrībā. Līdz ar to, kādā veidā un kādā gara līmenī atklājās kardinālam uzbrūkošo pamatmasa, šo teikumu saturs kļuva sekundārs.