Nākamnedēļ Rīgas Doma baznīcā notiks Romas katoļu arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča konsekrācijas dievkalpojums, aģentūru LETA informēja Latvijas Romas katoļu baznīcas informācijas centra pārstāve Irēna Pujāte.
Pēc Pujātes stāstītā, dievkalpojumu vadīs un tā laikā uzrunu teiks kardināls Jānis Pujats. Dievkalpojumā piedalīsies arī apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Luidži Bonaci, kurš pēc svinīgā dievkalpojuma arī uzrunās klātesošos.
Svinīgajā notikumā piedalīsies arī Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), kā arī dažādu vēstniecību pārstāvji.
Tāpat tiek gaidīti ārvalstu viesi - par savu ierašanos paziņojusi garīdznieku grupa no Itālijas, kā arī ticīgie un garīdznieki no dažādām draudzēm Itālijā, Polijā, Austrijā, Vācijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Lietuvā un citur.
Svinīgo dievkalpojumu tiešraidē varēs skatīties Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā, kā arī "TV Polonia", kur pasākumam tiešraidē varēs sekot visā pasaulē.
Paredzēts, ka pirms dievkalpojuma, svētdien, 8.augustā, ap plkst.14.50 garīdznieku procesija no Svētā Jēkaba katedrāles dosies uz Doma baznīcu, kur plkst.15 sekos bīskapa ievētīšana.
Pēc tam, ap plkst.18, paredzēts arī svētku mielasts.
Kā ziņots, Stankeviču iesvētīs bīskapa kārtā nevis Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, kas ir katoļu dievnams, bet luterāņu dievnamā - Rīgas Domā.
Nominētais arhibīskaps atzīst, ka šim lēmumam ir gan vēsturisks, gan tīri tehnisks pamatojums.
Doma baznīca esot izvēlēta gan tādēļ, ka tā ir plašāka, gan arī tādēļ, ka līdz reformācijai tā vienojusi visus latviešus un šajā dievnamā atrodas Latvijas pirmā apustuļa un bīskapa Svētā Meinarda kaps, kā arī baptistērijs no Ikšķiles, kur notikusi pirmā latviešu kristīšana. Doma baznīcā 1993. gadā ekumēniskajā dievkalpojumā piedalījies Romas pāvests Jānis Pāvils II.
Jau ziņots, ka jūnijā par Rīgas arhibīskapu tika nominēts Stankevičs, jo kardinālam Pujatam šogad paliek 80 gadi, bet saskaņā ar katoļu baznīcas likumiem bīskaps, sasniedzot 75 gadu vecumu, iesniedz pāvestam lūgumu atbrīvot viņu no diecēzes vadītāja pienākumiem.
21.augustā plkst.11 Sv.Jēkaba katedrālē notiks jaunā bīskapa Stankeviča ingress, pēc kura viņš uzņemsies vadīt Rīgas arhidiecēzi.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja priesteris Ilmārs Tolstovs, pēc Stankeviča ingresa Romas pāvests viņu pilnvaros par Latvijas Katoļu baznīcas vadītāju.
Stankevičs dzimis 1955.gada 15.februārī Gulbenes rajona Lejasciema pagastā. 1970.gadā viņš beidzis Eglaines pamatskolu un 1973.gadā - Ilūkstes 1.vidusskolu.
1978.gadā Stankevičs absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu, iegūstot automatizēto vadības sistēmu inženiera specialitāti. 1996.gadā Stankevičs ieguva maģistra grādu Ļubļinas Katoļu universitātes Teoloģijas fakultātē Polijā, 2004.gadā - licencāta grādu fundamentālteoloģijā Laterāna pontifikālajā universitātē Romā. 2008.gadā Stankevičam piešķirts doktora grāds teoloģijā Laterāna pontifikālajā universitātē.
Stankevičs no 1978. līdz 1990.gadam strādājis inženiera specialitātē, no 1980. līdz 1990.gadam bijis kristiešu - ekumēņu kopienas loceklis, no 1996. līdz 2001.gadam bija vikārs Sv.Franciska draudzē Rīgā, no 1999. līdz 2001.gadam Stankevičs bija Rīgas metropolijas Garīgā semināra garīgais tēvs, no 1996. līdz 2002.gadam - atbildīgais par harizmātisko kopienu "Effata".
No 1996. līdz 2002.gadam Stankevičs bija docētājs Rīgas metropolijas garīgajā seminārā un Katehētikas institūtā, no 2001. līdz 2002.gadam - Sv.Jēkaba katedrāles Rīgā vikārs un jauniešu kapelāns Vecrīgā, 2005.-2006.gadā - Laterāna pontifikālās universitātes studentu konventa "Beato Pio IX" direktors Romā, 2008.gadā - fundamentālteoloģijas docētājs Rīgas teoloģijas institūtā un Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā un "vicarius cooperator" Kristus Karaļa draudzē. No 2008.gada 8.decembra Stanlevičs ir Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta direktors un Rīgas Metropolijas garīgā semināra garīgais tēvs.
Stankevičam ir astoņas zinātniskās publikācijas, tai skaitā piecas no tām - svešvalodās, viņš ir piedalījies piecās zinātniskajās konferencēs, uzstājoties ar referātiem. Aktīvi nodarbojies ar sportu, iegūta 1.sporta klase vieglatlētikā, vaļasprieks - kalnos kāpšana. Zina latviešu, poļu, krievu, itāļu, angļu valoda, spēj saprasties un izmantot literatūru arī franču un vācu valodā.
Kā liecina informācija oficiālajā Latvijas Romas katoļu baznīcas mājaslapā "www.catholic.lv", Pujats dzimis 1930.gada 14.novembrī Rēzeknes novada Nautrēnos. Pēc Rēzeknes vidusskolas beigšanas mācījās Rīgas Katoļu seminārā, bet daļēji bija spiests daudzas lietas apgūt pašmācības ceļā, jo vairākus pasniedzējus padomju vara bija arestējusi. Ordinēts 1951.gada 29.martā, viņš pavadīja 40 gadus, vadot draudzes un mācot sakrālās mākslas vēsturi seminārā.
Tajā laikā Pujats kā Latvijas baznīcas liturģiskās komisijas sekretārs palīdzēja vadīt II Vatikāna koncila reformu ieviešanu. Nozīmēts par Rīgas arhidiecēzes ģenerālvikāru 1979.gadā, padomju spiediena rezultātā viņš no tā bija spiests atteikties pēc pieciem gadiem. Bet 1991.gada maijā, četrus mēnešus pirms Baltijas valstis atguva neatkarību, viņš tika iecelts par Rīgas arhibīskapu.
Pujats organizēja pāvesta uzņemšanu 1993.gadā un palīdzēja vienoties par vairākiem Baznīcas legālā statusa jautājumiem pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā, kas deva pamatu konkordātam jeb līgumam starp Latvijas valsti un Vatikānu 2000.gada novembrī. 2001.gadā pāvests paziņoja, ka Pujats ir bijis kardināls "In Pectore" jeb kardināls noslēpumā kopš 1998.gada. Kardināls ir augstākā amatpersona katoļu baznīcā pēc pāvesta.