Baznīcai Latvijā ir jāatjaunojas, kā arī jāatbrīvojas no egoisma, kas saglabājies no Padomju laikiem, šodien intervijā Latvijas Radio atzina Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Pēc Stankeviča domām, viņam kā jaunajam Rīgas arhibīskapam-metropolītam ir divi galvenie uzdevumi - Latvijas garīgā atmoda un Latvijas baznīcas atjaunošanās.
"Pirmkārt, mani interesē Latvijas garīgā atmoda, kam veltīšu savas galvenās pūles, un lai to īstenotu ir jāsaprot kādus instrumentus tā īstenošanā es pielietošu. Tāpēc pēc iespējas ātrāk centīšos iepazīties ar pašreizējo situāciju baznīcā, kam sekos arī mani pārējie lēmumi," sacīja Stankevičs.
Otrkārt, pēc Stankeviča domām ir jāveic visi priekšdarbi, lai baznīca spētu atjaunoties, jo baznīcas galvenais uzdevums ir "nest labo vēsti citiem, bet lai to baznīca varētu izdarīt tai ir jāatjaunojas." Viņaprāt tas nepieciešams, jo baznīcai ir jāatbrīvojas no individuālisma, savtības un egoisma, kas ir Padomju laiku mantojums.
"Mums ir jāsēžas pie kopēja galda un jāsāk runāt, nevis politkorektuma valodā, bet gan atklāti. Ir jāveicina dialogs ar kultūras un zinātnes pārstāvjiem, politiķiem un vienkāršo pilsoni," atzina Stankevičs.
Jau ziņots, ka sestdien, 21.augustā notika jaunā Rīgas arhibīskapa - metropolīta Zbigņeva Stankeviča ingress jeb svinīga ieiešana Rīgas Sv.Jēkaba katedrālē, kas ir Rīgas arhibīskapa sēdeklis, un oficiāla savas diecēzes vadības pārņemšana.
Ingress ir svinīga Svētku Mise, kuras laikā ikviens Rīgas arhidiecēzes priesteris ar personīgu rokas spiedienu apliecina savu paklausību, uzticību un mīlestību jaunajam bīskapam. Rīgas arhidiecēzē kalpo 44 priesteri, divi diakoni un viens Ādažu militārās bāzes kapelāns. Viens no priesteriem ir arī Nacionālo bruņoto spēku kapelāns.
Svēto Misi jeb svinīgo dievkalpojumu vadīja Stankevičs, piedaloties līdzšinējam Rīgas diecēzes vadītājam kardinālam Jānim Pujatam, Ķelnes arhibīskapam kardinālam Joahimam Meisneram, Svētā Krēsla pārstāvim - apustuliskajam nuncijam Baltijas valstīs arhibīskapam Luidži Bonacci, kā arī citiem Latvijas un kaimiņvalstu bīskapiem.
"Vērtīgākais mantojums, ko es saņemu, stājoties savā amatā, ir vienotība un vienprātība, kas man ir ar V.Em. kardinālu Pujatu, pārējiem diecēžu bīskapiem un apustulisko nunciju Baltijas valstīs arhibīskapu Bonacci. Tā ir arī vienotība, kas man ir ar priesteriem un ticīgo tautu. Tas ir pats galvenais, jo mēs esam kā viens organisms. Es būšu Metropolijas galva, bet galva bez citiem miesas locekļiem neko nevar izdarīt. Kaut ko izdarīt mēs varam tikai visi kopā," sacīja Stankevičs.
Kardināls Pujats 21.augustā beidz pildīt apustuliskā administratora pienākumus un kā emeritēts (pensionēts) bīskaps dosies pelnītā atpūtā. Ticīgo pastorālo aprūpi viņš turpinās veikt Rīgas Sāpju Dievmātes draudzē.
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle ir celta 1225.gadā un ir mazākā no visām četrām Vecrīgas baznīcām. Kā Romas Katoļu Baznīcas arhibīskapa katedrāle tā kopā ar līdzās esošo Sv. Marijas Magdalēnas baznīcu, kūrijas un klostera ēkām, kā arī dažādu katoļu laju organizāciju mītnēm veido katoļu konfesijas garīgo centru Rīgā.
Kā ziņots, Stankevičs dzimis 1955.gadā Gulbenes rajona Lejasciema pagastā. Pēc studijām Rīgas Politehniskajā institūtā vairākus gadus strādājis inženiera specialitātē. Atsaucoties Dieva aicinājumam uz priesterību, viņš ieguvis teoloģijas maģistra grādu Ļubļinas Katoļu universitātes Teoloģijas fakultātē Polijā un, saņemot priestera svētības, 1996.gadā sāka kalpot kā vikārs Rīgas Sv.Franciska draudzē. Kalpojis arī kā Rīgas Garīgā semināra garīgais tēvs un Rīgas Jēkaba katedrāles vikārs. 2008.gadā viņš ieguva teoloģijas doktora grādu Laterāna pontifikālajā universitātē Romā. Profesors Stankevičs ir Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta docētājs un kopš 2008.gada arī šī institūta direktors. Pārvalda poļu, angļu, itāļu un krievu valodu.