Saeima nesen pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.
Žurnālista Jāņa Dombura vadītais raidījums “Kas notiek Latvijā?” 8. oktobrī bija veltīts tēmai “Kas notiek ar klimata likumiem Saeimā, un kas notiks ar pārtikas cenām?”. Tajā klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)) un Saeimas opozīcijā esošā “Apvienotā saraksta” deputāts Andris Kulbergs diskutēja par to, kas notiks, Latvijai pieņemot klimata likumus.
Vakar ar trešo piegājienu Saeimā izdevās pieņemt grozījumus likumā “Par piesārņojumu”, kas paredz “parastajam cilvēkam” maz saprotamas izmaiņas sarežģītajā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas regulējumā, bet realitātē radīs būtisku ietekmi uz katra cilvēka labklājību.
Saeima ceturtdien, lemjot trešo reizi, otrajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.
Saeimas opozīcija atkal “norāva kvorumu” grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”. Kas tad ir šis piesārņojums? Un kas ir cīņa pret klimata pārmaiņām? Biologs un politiķis, habilitētais bioloģijas zinātņu doktors, bijušais Latvijas ministru prezidents, ministrs, Saeimas deputāts un 9. Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis uzskata, ka šāda cīņa ir liela muļķība. Par šo un citām tēmām – “Neatkarīgās” saruna ar Induli Emsi.
Eiropas Komisija (EK) ir sagatavojusi priekšlikumu par Eiropas Savienības (ES) klimata mērķi, ko plāno ieviest līdz 2040. gadam, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinot par 90%. Latvijā Briseles klimata ieceres var uzlikt nodokli malkai un sadārdzināt apkuri, tāpēc Latvija šo priekšlikumu neatbalsta, intervijā TV3 sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Gan ekonomikas ministrs Viktors Valainis, gan klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis pauž atbalstu elektrības lietotāju maksātās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) daļas atprasīšanai. Ministrs plāno tuvākajā laikā tikties ar biedrības “Tiesiskums.lv” pārstāvjiem, lai precizētu informāciju par šo iniciatīvu.
Latvijā ir potenciāls ražot ūdeņradi, sekmējot ekonomikas attīstību, ceturtdien Eiropas Ūdeņraža ieleju foruma atklāšanā teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Igaunijas valdības mājaslapā publiskoti dokumenti par Latvijas un Igaunijas valdību 27. augustā Tartu notikušās kopsēdes rezultātiem. Tajos redzams, ka ir pieņemti konkrēti lēmumi, kas ļaus kāpināt kopējo Latvijas un Igaunijas konkurētspēju, ļaus Eiropas struktūrās vienotā frontē cīnīties par mūsu uzņēmēju interesēm, viņu pasargāšanu no pārmērīgās birokrātijas, ļaus intensificēt kopīgu darbu pie nākotnes tehnoloģiju megaprojektiem, ciešāk sadarboties enerģētikā un transportā.
Juristu biedrība “tiesiskums.lv” mēģinās atgūt tās ieskatā prettiesiski iegūtās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus, kurus 18 gadus maksāja elektrības patērētāji. Kā uz šādu iniciatīvu skatās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, viņam vaicāja TV24 žurnāliste Anita Daukšte.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) laboratoriju varētu pievienot pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" laboratorijai, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Par to, vai auto ar iekšdedzes dzinējiem tiks aizliegti, par Gaisa aizsardzības likumu – vai drīkstēs kurināt malku un granulas, par elektroauto “indīgo” akumulatoru un vēja ventilatoru pārstrādes iespējām, par to, vai lietuvieši mūs “apēdīs”, par atomelektrostaciju mājas pagalmā, par sektantu kustību ar nosaukumu “zaļais kurss” un daudz ko citu – “Neatkarīgās” intervija ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS).
8.-9. februārī Baltijas valstis atslēdzās no tā saucamā BRELL elektrības tīkla, kas tās savienoja ar Krievijas un Baltkrievijas elektrosistēmām, un pievienojās kopējam Eiropas energotīklam.
Klimata un enerģētikas ministra Kaspara Melņa (ZZS) skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi pagājušajā gadā pieauguši par teju 40 000 eiro, un 2024.gada noslēgumā sasniedza gandrīz 60 000 eiro, liecina viņa amatpersonas deklarācija par 2024.gadu.
Klimata un enerģētikas ministrs, aizstāvot Latvijas parlamentāriešu godu basketbola laukumā, tika pie zilas acs un sašūtas pieres, vēstīts Jura Vaidakova materiālā "Ministram četras šuves uz pieres" izdevumā "Kas Jauns".
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS), veidojot priekšlikumus Eiropas Komisijas (EK) ekodizaina ietvaros, iestāsies par Latvijas interesēm saglabāt malkas krāšņu izmantošanu kā individuālu apkures risinājumu.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) par galvenajiem gada uzdevumiem klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim (ZZS) izvirzījusi energodrošību un atbalstu saules paneļu un bateriju izmantošanai, izriet no premjeres ieraksta tviterī.
Dienās, kad notiks Baltijas energosistēmas atslēgšanās no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un pievienošanās Eiropas vienotajam elektrotīklam, iesaistītās iestādes strādās paaugstinātas gatavības režīmā un būs gatavas rīkoties kādu incidentu gadījumā, otrdien pēc Ministru kabineta (MK) sēdes teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Saistībā ar Igaunijas-Somijas zemūdens elektrokabeļa "EstLink 2" darbības pārtraukšanu elektroenerģijas cena biržā varētu palielināties par apmēram 10%, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Elektroenerģijas cena nākamajā gadā varētu turpināt samazināties, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).