Ministrs: Latvijā ir potenciāls ražot ūdeņradi

Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir potenciāls ūdeņraža ražošanā un, ņemot vērā, ka ūdeņraža ražošanas tehnoloģijas vēl ir tikai attīstības sākuma fāzē visā pasaulē, Latvija var paspēt būt viena no valstīm, kurā ūdeņradi ražo, nevis tikai patērē.

"Pats galvenais, ka ūdeņradi mēs varam saražot tepat Latvijā, tā ir iespēja attīstīt savu ekonomiku," teica Melnis.

Viņš norādīja, ka ūdeņraža ražošana būtu iespēja veicināt, lai Latvijas enerģētika kļūst pašpietiekama.

Ministrs arī piebilda, ka ļoti svarīgs jautājums ir pašizmaksa, jo tā noteiks, cik ātri šī tehnoloģija ienāks ikdienā un cik daudz to izmantos.

Pasākumā Ūdeņraža asociācijas vadītājs Ģirts Greiškalns atzīmēja, ka Eiropas Ūdeņraža ieleju forums notiek otro gadu, un šogad tajā ir vairāk dalībnieku nekā pērn. Tostarp no Latvijas forumā piedalās astoņi jaunuzņēmumi.

Viņš teica, ka asociācija ir iesaistīta sešos starptautiskos projektos, kas tiek finansēti no Eiropas Savienības (ES) instrumentiem. Tiek koordinēti ūdeņraža autobusu, smago mašīnu testēšana, turklāt kopā ar Hamburgas lidostu asociācijas biedri piedalās Baltijas jūras lidostas projektā, kur tiek testēta ūdeņraža izmantošana lidostas infrastruktūrā. Tāpat ir ūdeņraža "mugurkaula" projekts, kas savieno Somiju un Vāciju caur Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

Rīgas digitālās aģentūras direktors Arnis Gulbis uzsvēra, ka ir būtiski meklēt ūdeņradim pielietojumu.

Viņš teica, ka Rīgas digitālā aģentūra jau kādu laiku skatās uz ūdeņradi kā enerģijas avotu, kas varētu stiprināt digitālo noturību un digitālās infrastruktūras noturību, kā vēl vienu enerģijas avotu, ko izmantot sistēmu un datu centru uzturēšanai.

"Šobrīd esam ļoti tuvu pie praktiska un detaļās aprakstīta pielietojuma kopā ar partneriem, no kuriem viens ir Latvijas Universitāte (LU). Mums ir lielas gaidas, bet varam arī paši dot pienesumu, daloties ar savu pieredzi," teica Gulbis.

LU rektors Gundars Bērziņš skaidroja, ka ūdeņraža pielietošana ir tehnoloģiski ļoti sarežģīts process, tāpēc arī pētniecības procesi ir tik ilgi.

Viņš teica, ka LU šajā jomā strādā vairākos virzienos. LU Cietvielu fizikas institūtam liela nozīme ir katalizācijas tehnoloģijās, pētot, kā ūdeņradi var efektīvāk ražot. Otrs virziens ir dažāda veida modelēšana, pētot, kā elektroni un ūdeņraža atomi uzvedās un kā to var izmantot. Trešās ir sensortehnoloģijas, lai, piemēram, varētu identificēt ūdeņraža noplūdes un attiecīgi samazināt dažādus riskus.

Bērziņš stāstīja, ka LU skatās uz ūdeņraža tehnoloģijām arī kā enerģiju akumulējošu instrumentu. Piemēram, ūdeņradis varētu būt labs līdzeklis, kā balansēt un veidot balansējošo jaudu uzkrājumus liela mēroga elektroinstalācijām.

LU rektors uzsvēra, ka ūdeņradim ir liels potenciāls, bet ir jāsaprot tā galvenie izaicinājumi.

Jau ziņots, ka Rīgā ceturtdien notiek Eiropas Ūdeņraža ieleju forums, kas pulcē aptuveni 300 nozares līderu, jaunuzņēmumu un investoru no visas Eiropas. Pasākuma mērķis ir veicināt zināšanu apmaiņu, starptautiskās partnerības un jaunu projektu attīstību ūdeņraža tehnoloģiju jomā.

Programmā plānotas tematiskās sesijas par ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu, izmantošanu transportā un rūpniecībā, investīciju mehānismiem, kā arī 30 Eiropas vadošo jaunuzņēmumu prezentācijas un individuālās tikšanās ar investoriem.