Granulu cenu lēciens līdz 450 eiro tonnā: deficītu radīja aukstums vai pašu panika?
Janvāra sals iztukšoja noliktavas, bet cenu lēciens iztukšoja maciņus. Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, granulu trūkumu izraisīja nevis izejvielu krīze, bet pieckārtīgs pieprasījuma kāpums un saceltā ažiotāža. Tikmēr atbildīgās iestādes cenu kāpuma iemeslus pat neanalizē.
Latvijā granulas ir viens no populārākajiem apkures veidiem. Tās izmanto gan privātmājās, gan centralizētajās siltumapgādes sistēmās - katrā piektajā no 645 katlumājām dedzina tieši granulas. Gada patēriņš kopš 2020. gada svārstās ap 190 tūkstošiem tonnu, un būtisku izmaiņu nav bijis.
Taču šogad janvāris bija viens no aukstākajiem novērojumu vēsturē - vidējā temperatūra sasniedza -8,7 grādus. Līdz ar to kurināmā patēriņš pieauga. Sociālajos tīklos un medijos parādījās ziņas par granulu trūkumu veikalos, un iedzīvotāji steidza iepirkt vairāk, nekā nepieciešams. Rezultāts - pieprasījums dažos veikalos pieauga pieckārtīgi.
Būvmateriālu tirgotāji atzina, ka šādam kāpumam nebija gatavi. Ražošana tiek plānota mēnešiem uz priekšu, balstoties uz iepriekš noslēgtiem līgumiem. Arī veikali iepirkumus prognozē pusgadu iepriekš. Pēkšņais patēriņa sprādziens izjauca piegāžu ķēdes.
Latvija gadā saražo vairāk nekā 2 miljonus tonnu granulu - gandrīz desmit reizes vairāk nekā patērē vietējā tirgū. Tomēr lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta. Aukstuma vilnis skāra arī citas Eiropas valstis, un pieprasījums pieauga visā reģionā. Ražotāji nespēja strauji pārorientēties uz vietējo tirgu.
“Latvijas Biomasas asociācijas” vadītājs Didzis Palejs atzīst - īslaicīgi granulas tiešām nebija pieejamas atsevišķās pilsētās, taču tirgus kopumā esot stabils. Līdzīgu vērtējumu sniedz arī Rīgas Tehniskā universitāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta asociētais profesors Vladimirs Kirsanovs - izejvielu trūkuma risku neesot, un ražošana nav apstājusies.
Tomēr patērētāji izjuta pavisam citu realitāti. Ja janvāra sākumā granulas maksāja ap 250 eiro tonnā, tad februārī sludinājumos cena sasniedza pat 450 eiro. Nozares pārstāvji atzīst - darbojās arī pārpircēji, kas vairumā iegādājās kurināmo, lai tālāk pārdotu par augstāku cenu.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis norādīja, ka pieprasījuma kāpums bijis lielāks nekā objektīvi nepieciešams, jo cilvēki pirkuši “vairāk nekā grib”. Ministrija lūgusi izvērtēt cenu pieauguma pamatotību.
Taču Ekonomikas ministrija atzina, ka granulu tirgu neanalizē. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs tikai fiksējis cenu dinamiku un brīdinājis par iespējamiem krāpniecības gadījumiem, bet cenu kāpuma iemeslus nepētīja. Tirgus ir brīvs, cenas netiek regulētas.
Eiropas mērogā situācija ir līdzīga - kontinents patērē ap 30 miljoniem tonnu granulu gadā, bet saražo mazāk. Pieprasījuma kāpums Itālijā un citviet tikai pastiprināja spiedienu uz cenām.
Nozares pārstāvji prognozē, ka līdz ar siltāka laika iestāšanos cenas varētu kristies. Taču šī ziema atklāja citu problēmu - pat valstī, kas pati ir viena no lielākajām granulu ražotājām pasaulē, pietiek ar pāris aukstām nedēļām un sabiedrības paniku, lai tirgū rastos deficīts un cenas dubultotos.
