ASV prezidents Donalds Tramps, skaidrojot savu lēmumu izvest karavīrus no Sīrijas ziemeļiem, tviterī norādījis, ka Savienotajām Valstīm pienācis laiks izstāties no "šiem smieklīgajiem nebeidzamajiem kariem".
Valsts drošības dienests (VDD) rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret kādu Latvijas pilsoni par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā.
Slavenā gaišreģe Gunhilda Smelhusa, kas pasaulē ir iesaukta par "norvēģu Vangu", atklāja, kad sāksies Trešais pasaules un karš, un pastāstīja par tā izcelšanās iemesliem.
Neraugoties uz centieniem panākt 18 gadus ilgušā Afganistānas konflikta beigas, civilistu skaits, kas Afganistānas karā tiek nogalināti un ievainoti, joprojām ir "šokējošs un nepieņemams", otrdien apliecināja ANO.
Ar plašiem pasākumiem Apvienotajā Karalistē un Francijā pieminēta 75. gadskārta kopš rietumu sabiedroto spēku desanta Normandijas piekrastē – 1944. gada 6. jūnija rītā uzsāktā militārā operācija ievadīja tā sauktās otrās frontes atklāšanu un veicināja nacistiskās Vācijas sagrāvi Otrajā pasaules karā. Desants, kurā piedalījās vairāk nekā 150 000 karavīru (lielākoties amerikāņi, briti un kanādieši), joprojām ir lielākā šāda veida militārā operācija pasaules vēsturē.
Valsts drošības dienests (VDD) aprīļa vidū nacionālboļševiku Benesu Aijo atzinis par aizdomās turēto lietā par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā.
Viens no reālistiskākajiem scenārijiem kara gadījumā ir daļēja Latvijas teritorijas nonākšana agresora kontrolē, un iedzīvotājiem jābūt gataviem izdzīvot arī ienaidnieka aizmugurē. Tas nozīmē partizānu karu. Valdība sākusi veidot visaptverošās aizsardzības konceptu, paredzot visas sabiedrības iesaistīšanos.
Medijos parādījusies informācija, ka atšifrēts vēl viens pareģojums par Trešo pasaules karu. Gunhilda Smelhusa, kas tiek dēvēta par "norvēģu Vangu", prognozē, ka karš sāksies nejauši.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis dekrētu, kas noteic, ka Krievijas pilsoņi, kas karojuši padomju pusē Otrajā pasaules karā un dzīvo Krievijā vai Baltijas valstīs, no Krievijas valsts ik gadu saņems 10 000 rubļu (138,92 eiro).
Donbasā kopš 8.marta, kad stājās spēkā ugunspārtraukšanas režīms, okupācijas spēki veikuši 239 apšaudes, kā rezultātā krituši 12 ukraiņu karavīri un 44 guvuši ievainojumus, paziņojis Ukrainas pārstāvis starptautiskajās organizācijās Vīnē Ihors Prokopčuks.
Svētdien pie Brīvības pieminekļa tika iedegtas 188 svecītes – par godu tiem, kuri 1944. gada 17. martā parakstīja Latvijas Centrālās padomes (LCP) Memorandu, kurā bija aicinājums atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti, 1922. gada Satversmes darbību un Latvijas valdību «uz koalīcijas pamatiem, kas pulcētu ap sevi visu Latvijas tautu».
Krievijas atbalstītie teroristiskie grupējumi Ukrainas austrumos sestdien paziņojuši, ka Ukrainas armija nogalinājusi četrus to kaujiniekus, kamēr Kijeva ziņo par vienu kritušo karavīru.
Rīt Latvijas Kara muzejā (LKM) atklās ekspozīciju Latvijas valsts izveidošana un Neatkarības karš. 1918–1920, kas ir muzeja nozīmīgākais valsts simtgades projekts.
Drošības policijas (DP) lietvedībā patlaban atrodas pieci kriminālprocesi par iespējamu Latvijas iedzīvotāju prettiesisku piedalīšanos bruņotos konfliktos ārvalstīs, turklāt atsevišķām personām joprojām ir interese par iespējām iesaistīties šāda veida konfliktos ārpus Latvijas.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirmdien izsludinājis daļēju rezervistu mobilizāciju, norādot, ka nepieciešams nostiprināt valsts aizsardzību, lai vērstos pret Krievijas iebrukuma draudiem.
Krievija zaudēs kodolkarā ar ASV, paziņojis Krievijas zinātņu akadēmijas loceklis, Starptautiskā drošības centra vadītājs Aleksejs Arbatovs, ziņo Zvezda.